Nākamajā — 2026. — gadā Madona atzīmēs pilsētas 100 gadu jubileju — nozīmīgu robežpunktu, kas aicina atskatīties uz paveikto un vienlaikus raudzīties nākotnē.
Simts gadi pilsētas vēsturē ir laiks, kurā mainījušās paaudzes, ideāli un dzīvesveids, taču nemainīga palikusi cilvēku vēlme veidot vidi, kas atspoguļo viņu garu, darba tikumu un radošumu. Pilsētas simtgade ir iespēja godināt tās pagātni un arī analizēt, kā veidojies tās raksturs, kultūras un sociālās struktūras, kā arī to, kā šī attīstība atspoguļojas mūsdienās.
Jo vairāk tāpēc uzteicams Madonas muzeja pienesums – simtgades svinību gadu iesākt pāris mēnešus agrāk ar zinātniskajiem lasījumiem "Madonai 100. Laiks, telpa, sabiedrība – viena pilsēta", tos veltot Madonas vēstures izpētei.
Un tā 7. novembra pasākumā uzmanība muzejā galvenokārt tika pievērsta Madonas pilsētbūvniecībai vēsturiskā skatījumā, mūsdienās un pētot attīstības tendences nākotnē, pilsētas arhitektūrai, pārvaldības vēsturei un personībām, kuras bijušas saistītas ar pārvaldi, senākajai vēsturei, kultūras jomas – amatiermākslas kolektīvu, bibliotēkas, mūzikas skolas vēsturei, sporta organizāciju attīstībai, personību vēsturei, kuras atstājušas ietekmi pilsētas attīstībā.
Kopumā zinātniskie lasījumi pulcēja 13 lektorus, savas jomas profesionāļus, muzeju vēsturniekus, arhīvu, bibliotēkas, teritoriālās plānošanas speciālistus. Auditorija ieklausījās prezentācijās, ko bija sagatavojuši: Zane Grīnvalde (Madonas muzejs), Ramona Vucāne (Madonas novada pašvaldība Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritorijas plānošanas nodaļa), Ingrīda Zīriņa (Valmieras muzejs), Artis Zvirgzdiņš (Arhitektūras platforma A4D), Laima Garā (Madonas muzejs), Kārlis Zvirgzdiņš (Latvijas Nacionālais arhīvs, Indulis Zvirgzdiņš, Ilze Gaujēna (Madonas muzejs), Anda Opoļska (Latvijas Nacionālā arhīva Cēsu zonālais valsts arhīvs), Daiga Puķīte (Madonas novada bibliotēka), Natālija Seļma (Madonas muzejs), Reinis Auziņš (Madonas muzejs) un Gunta Strode-Krastiņa (Madonas muzejs).
Vairāki lektori uzsvēra, ka tēmas izpētē īpaša nozīme piešķirama fotomateriālu analīzei, jo tie sniedz unikālu iespēju ieraudzīt pilsētas attīstību ne tikai caur dokumentālu faktu, bet arī vizuālās liecības prizmu.
Šajā kontekstā vērtīgi ir tie fotomateriāli, tai skaitā foto negatīvi, kas kalpo kā autentiska vizuālā liecība. Tie fiksē pilsētas arhitektūras izmaiņas, ielu un laukumu pārvērtības, svētkus un ikdienas dzīves ainas, kas kopā veido daudzslāņainu priekšstatu par Madonas (arī citu pilsētu) kultūras un sabiedrisko dzīvi dažādos gados.
Prieks, ka līdzās vairāku fotogrāfu devumam tika pieminēts arī laikraksta "Stars" kādreizējais fotogrāfs Oļģerts Skuja, jo daļa no viņa arhīva uzticēta Madonas muzejam.
Kā apliecināja muzeja galvenā krājuma glabātāja Laima Garā, foto negatīvi no privātkolekciju un Madonas muzeja krājuma speciālistiem joprojām ir būtisks pētniecības avots, kas sniedz iespēju rekonstruēt pilsētas vizuālo tēlu un tā attīstību 20. un 21. gadsimta mijā. Demonstrētie materiāli ikvienam ļāva redzēt un izjust laika ritējumu – pamanīt, kā mainījusies pilsētas seja, kā transformējušās sabiedriskās celtnes un mūsu attiecības ar pilsētvidi. Madonas vizuālā dokumentācija, atdzīvināta caur fotogrāfiju pētniecību, bija kā labs tilts starp pagātni un tagadni, apliecinot, ka katrs šāds foto ir daļa no kopējā pilsētas attīstības stāsta – dzīva, mainīga un emocionāli piesātināta. Tādējādi lasījumos dzirdētie un redzētie vēstures artefakti apliecināja šo pētniecības resursu nozīmi pilsētvides un kultūras identitātes izpratnē.
Zinātniskie lasījumi novada muzejā nebija jaunums, Madonā tie jau ir tradīcija, kas vieno pētniekus, iedzīvotājus un interesentus. Madonas novada skolu pedagogiem, piedaloties zinātniskajos lasījumos, bija iespēja iegūt arī apliecinājumu par profesionālo pilnveidi. Zinātniskie lasījumi kalpoja kā platforma domapmaiņai un jaunu skatījumu veidošanai, stiprinot izpratni par Madonas pilsētas attīstības nozīmi Latvijas kultūrtelpā.
14.11.2025.