Ir vērts savos ceļojumos iekļaut netālo Krustpils pili, kas ir viena no senākajām Latvijas pilīm.
1237. gadā Krustpils pili kā nocietinājumu ceļā no Rīgas uz Daugavpili licis uzbūvēt Rīgas arhibīskaps Nikolajs de Magdeburgs. 16. gadsimta vidū pils nonāca Polijas karaļa Stefana Batorija īpašumā un kļuva par muižas centru. Polijas karalis 1585. gadā Krustpils pili uzdāvināja baronam Nikolausam fon Korfam. Baroni fon Korfi tajā saimniekoja vairāk nekā 300 gadu.
Pēc Pirmā pasaules kara Krustpils pilī mitinājās Latgales artilērijas pulks. Padomju laikos pili un muižas ēkas nodeva PSRS armijai. Starp citu, armijas karceri iespējams aplūkot arī šobrīd…
Kopš 1996. gada Krustpils pilī atrodas Jēkabpils Vēstures muzejs, gudri pārņemot pils apsaimniekošanas un atjaunošanas darbus, piesaistot tiem Eiropas Savienības fondu finansējumu.
Krustpils pils ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis ar brīnišķīgu interjeru un torni, kas ziemas periodā apmeklētājiem gan slēgts.
Pilī regulāri tiek eksponētas dažādas mākslas darbu izstādes, lielajā zālē notiek kāzu ceremonijas.
Šobrīd Krustpils pilī skatāma Azerbaidžānas Goda mākslinieces Innas Kostinas izstāde "Abšeronas zīda spārni". Māksliniece Inna Kostina ir slavena ne tikai kā oriģināla gleznotāja, bet arī kā viena no pasaulē labākajām zīda apgleznošanas tehnikas – batikas –
speciālistēm. Māksliniece ir daudzu Azerbaidžānas un starptautisko konkursu laureāte, vairāk nekā 250 dažādu izstāžu dalībniece. Kopš 1987. gada autores darbi ir pārstāvēti vairāk nekā 30 valstu muzejos un galerijās Itālijā, Vācijā un Norvēģijā. Viņas darbi glabājas Azerbaidžānas Nacionālajā māk-
slas muzejā, Azerbaidžānas Modernās mākslas muzejā, Tomskas Mākslas muzejā, Karvaslas muzeja centrā Gruzijā un Mākslas centrā "II Leone" Itālijā. Daudz darbu atrodas privātkolekcijās.
Savā mākslā Inna Kostina bieži pievērsusies tautiskajam spektram, batikas tehnikā veidotie darbi ir ar austrumu un nacionālajiem motīviem, kas pārsteidz ar mītiski poētisko stilu. Innas Kostinas mākslā vispārināts plastiskais un tematiskais vēstījums. Māksliniece mīI improvizāciju, kas balansē uz smalkas, gandrīz caurspīdīgas figurālā un abstraktā robežas un sasaucas ar viņas sirdsbalsi.
Izstādē uz zīda daudz gleznoti simurgi. Simurgs ir mītisks putns tjurku pasaules mitoloģijā un literatūrā, kas tiek attēlots kā spārnota būtne putna formā. – Simurgs pēc savas būtības ir labvēlīgs un nepārprotami sievišķīgs, – uzskata māksliniece.
17.02.2023.