8. aprīlī Alūksnes Kultūras centrā, Alūksnes muzejā un Alūksnes Mākslas skolā durvis vēra Vidzemes mākslinieku kopīgā izstāde „Acumirklis".
2013. gadā ar Madonas muzeja mākslas izstāžu organizatores, tekstilmākslinieces Ineses Jakobi svētību iesākās šīs senās tradīcijas atjaunošana – Vidzemes mākslinieku kopāsanākšana vienotā izstādē. Pēc tikšanās Madonā, Cēsīs, Valmierā, Siguldā šoreiz visus uzņēma Alūksne. Pirmajā gadā pēc tradīcijas atjaunošanas Madonas izstādē piedalījās 60 mākslinieki, šogad – 92 autori.
Alūksnes izstāde trijās vietās
Izstāde Ziemeļvidzemes pilsētā izvietota trijās vietās – Alūksnes Kultūras centrā, muzejā un mākslas skolā -, kopumā tajā skatāmi 188 lietišķās mākslas un stājmākslas darbi. Ekspozīcijā izlikts Madonas, Valmieras, Burtnieku, Mazsalacas, Rūjienas, Valkas, Gulbenes, Cēsu, Siguldas, Jaunpiebalgas, Limbažu un Alūksnes novada mākslinieku veikums. Iesniegtie darbi gatavoti dažādās tehnikās – keramika, kokgriezumi, stikls, tekstilijas, bet lielākā daļa no tiem ir glezniecība. Izstādes skatāmas līdz 21. maijam.
Iekāpt un izkāpt no rāmja
– Imants Ziedonis ir sacījis, ka glezna ir kā noslēpumains seifs vai durvis, caur kurām doties uz kaut kurieni, – atklājot Vidzemes reģiona mākslinieku tikšanos, minēja Alūksnes novada pašvaldības kultūras darba speciāliste Sanita Eglīte. – Visticamāk, cilvēki negrib dzīvot gleznā, bet vēlas sajust mākslinieka radīto fantastisko iztēles pasauli. Cilvēki ilgojas pēc dzīves, kurā fokusējas viss skaistais un krāsainais. Arī mākslinieks ilgojas, un šīs ilgas ir tāpēc, lai rastos gleznas. Caur mākslinieka rokām dvēseli iegūst koks, stikls, papīrs, audums. Māksla ir pozitīvi noskaņots darbs, kas radīts otram. Tāpēc tradīcija, kurā pulcējas mākslai piederīgie, ir tik noturīga.
Madonas novada pārstāvniecība
No Madonas novada izstādē piedalās 11 mākslinieki: Inese Jakobi, Danute Vēze, Olita Šlesere, Baiba un Einārs Dumpji, Valērijs Baida, Maija Jakoviča, Laima Šlosberga, Agris Sārs, Andris Beitāns un Līga Skariņa.
– Vidzemes autoru izstādi cenšos garām nelaist, – „Stara" uzrunāta, atklāja keramiķe no Mētrienas pagasta Baiba Dumpe. – Ikdienā strādāju Rīgā, Latvijas Nacionālajā Vēstures muzejā, esmu pētniece arheoloģijas nodaļā – pieņemu un kārtoju kolekcijas, rakstu referātus, prezentēju pētījumus. Tomēr gribu darboties arī keramikas jomā, ne velti muzejā strādāju tikai pusslodzi. Einārs (Baibas vīrs – Einārs Dumpis. – Aut.) šobrīd keramikā strādā daudz vairāk, man tas iznāk epizodiski. Izstādei gatavoju jaunus darbus, ko izdedzināju pirms nepilna gada. Līdz pilnai gatavībai bungas tapa tikai pirms mēneša. Tie ir īsti mūzikas instrumenti, kas muzicēšanai tiks izmantoti. Vienas jau spēlēju 11. novembra pasākumā, kad Rīgā uzstājās folkloras kopa „Savieši". Šīs perkusijas dēvēju par turku bungām, kaut katrai ir savs nosaukums – baumbeks, darabuka u. tml.
Baiba uzsvēra, ka tikai vidzemnieku izstādē iespējams kolēģus redzēt vienkopus, iepazīties ar katra radošo attīstību. „Ekspozīcijā redzu savu draugu un paziņu darbus, šogad interesanti likās emaljas darbi, arī madonieši centušies, ir līmenī."
Autore izteica piezīmi par to, ka autordarbi ir izdalīti – viena mākslinieka glezna novietota vienā izstāžu telpā, cita – citā. „Katrs autors, izvēloties darbus ekspozīcijai, iecerējis tos redzēt blakus. Manuprāt, dalījums palielina raibumu, bet nepalīdz uztvert. Vēl manāms, ka lielā pārsvarā ir glezniecība, gribētos vairāk lietišķās mākslas darbus."
Vaicāta par pavasara iecerēm, Baiba atklāja, ka pievērsīsies trauku kopiju darināšanai: – Vēsturiskās kopijas esmu taisījusi Turaidas muzeja ekspozīcijai, Madonas muzejam, Ventspils muzejam, tagad ekspozīciju atjauno Ogres muzejs un arī vēlas seno trauku kopijas. Pēc lauskām, kas glabājas muzejā, varu atdarinājumus radīt.
Māksla kā svarīgs vaļasprieks
– Esmu piedalījusies visās piecās vidzemnieku kopīgajās izstādēs, – informēja Danute Vēze. – Alūksnē darbu ziņā ir interesantāk nekā Siguldā pērn, jo no lielā vairuma varu atlasīt ko uzrunājošu sev. Patīk Lailas Balodes darbi, arī daži autori, kas nekad iepriekš nav redzēti. Pati pirms pieciem gadiem izstādei iesniedzu gleznas, nu jau trīs gadus strādāju ar tekstilu – lupatiņām. Redzu, ka Madonas novads ir formā, uz pārējo fona esam gluži labi un spēcīgi, kaut tās, protams, nav sacensības. Manuprāt, tas ir unikāli, ka bez piespiešanas, bez materiāla labuma joprojām strādājam, radām mākslas darbus. Katram no autoriem maizes darbs ir cits – muzejā, skolā, vēl citur. Lai atrastu vietu radošumam, ir ļoti jāmobilizējas. Man, atrodoties muzejā, vienmēr apkārt ir tik daudz mākslas, ka jūtos jau „paēdusi". Savukārt mākslas skolā, kur tāpat strādāju, darbs ar bērniem nereti izsūc. Tomēr pie skolēniem kopīgajā vilnī mākslas procesam atvērties ir vieglāk. Radošais pumpurs, kas ir katrā cilvēkā, starp jauniešiem grib atklāties un uzplaukt.
Danute izteica prieku par Alūksnes ļaudīm: – Viņos jūtama uzvara. Latvijas maliņai tikušas brīnišķīgas celtnes – atjaunots kultūras centrs, mākslas skola, un viss notiek ar jaunu spēku.
Ķirsis uz kopīgās kūkas
– Ne pārāk bieži ir tādi svētki, kā šodien, – par mākslas pasākumu Alūksnē piekrita kalsnaviete Olita Šlesere. – Tas ir kā spilgts ķirsis uz kopīgās kūkas. Agrāk Madonā tika organizētas vietējo mākslinieku izstādes, tagad gadā reizi kopā pulcējas visi vidzemnieki.
Vaicāta par iecerēm vasarā, Olita vēstīja, ka piedalīsies plenērā Cesvainē un gleznotāju plenērā „Laisma", ar to arī pietikšot. „Man ir iesākti darbi mājās, jo Ināra Liedskalniņa ilustrēšanai iedeva savus dzejoļus. Dažu dzejoļu vizuālo tēlu parādīju izstādē „Balts un pūkains", tagad top citi."
Laiks ir saplānots
– Strādāju regulāri, taisu to, kas patīk, – laikraksta uzrunāts, atklāja keramiķis Einārs Dumpis. – Izvēlos ļoti sievišķīgas formas ar viduklīšiem, apspēlēju smalkumus, apaļās formas. Glazūrām izvēlos toņus, ko saucu par mēness gaismas krāsām, protams, turpinu strādāt Vidzemes tradīcijas ietvaros, melnajā keramikā. Reizi divos trīs mēnešos dedzinu cepli. Vasarā piedalīšos Brīvdabas muzeja gadatirgū, Grobiņā būs pasākums ar senatnes garšu, pēc tam strādāsim Ventspilī, dedzināsim lielo cepli. Esmu amatnieks. Ja sākumā māls noteica, ko darīt, tagad varu izdomāt un paveikt pats – roka klausa.
18.04.2017.