No 26. jūnija līdz 4. jūlijam Vestienā notika tradicionālais glezniecības plenērs „Laisma 2015". Šogad plenēram aprit 15. gadskārta, tas atkal no Rēķu kalna Sarkaņu pagastā atgriezies savā „bērnu dienu zemē" Vestienā.
Jubilejas plenērā piedalījās apmēram divdesmit autoru, to vidū -gleznotājs Juris Ģērmanis, Aija Zariņa, Laine Kainaize, Vita Merca, vietējos autorus pārstāvēja Ērika Dogana, Olita Šlesere, Maija Žube, Zane Beģe-Begge, Maija Jakoviča, Valērijs Baida un citi. Starptautisku krāsu plenērā ienesa māksliniece Brigitte Tuttelmann no Vaijes Vācijā. Kā glezniecības tēma šogad tika izsludināts moto „Dzīve. Dzīvība".
Ieviestā tradīcija turpinās
„Stara" pārstāvji ar plenēra dalībniekiem tikās 3. jūlijā, kad autori pulcējās uz tradicionālo Filozofu vakaru. Jau daudzus gadus pie māksliniekiem uz vakara sarunu ierodas filozofs Ansis Zunde, lai rosinātu viņus aizdomāties plašāk un dziļāk.
– „Laismas" aktivitātēs piedalos kopš 2010. gada, uz Vestienu braucu ar lielu labpatiku, – komentēja Ansis Zunde. – Pasaules daiļums aizkustina, bet no gleznotājiem atšķiros ar to, ka neuzdrošinos neko krāsot, jo mans triepiens var redzēto sabojāt. Filozofu vakaros esam runājuši par dažādām lietām – gaismu un tumsu, spoguli, kārdinātāju objekteli cilvēka maņām, histērisko diskursu. Reizēm mākslinieki visai interesanti piedalās diskusijās, atceros, ka viņus ieinteresēja tēma par plaģiāta fenomenu. Tas, kas šīm sarunām ļoti nepieciešams, ir improvizācija un vieglums. Plenēra iespaidā ir tapusi arī nopietna publikācija, kas ievietota Latvijas Estētikas asociācijas rakstu krājuma 5. laidienā. Šo sējumu uzdāvināšu plenēra organizatoriem.
Vietējo dalībnieku atsauksmes
Plenēra aktivitātēs piecus gadus piedalās madoniete Zane Beģe-Begge. Zane ikdienā strādā par skolotāju Madonas Valsts ģimnāzijā, Lazdonas pamatskolā un Mētrienas pamatskolā. – Pašai ar glezniecību ikdienā nodarboties nesanāk – skolas darbi prasa enerģiju, tāpēc plenērā beidzot varu atpūsties, kaut ko radīt un mācīties, – atklāja Zane. – Šogad plenēram ir labs laiks, fantastiska vide, varu iepazīt jaunas vietas ap Kāla ezeru. Strādāju ar akrila krāsām, gleznu nav tapis pārlieku daudz, jo paralēli bija jādodas uz dežūrām darbā.
Vērtējot ieguvumus, Zane izteica gandarījumu par fantastiskajiem kolēģiem. „Lielākais ieguvums ir iepazīšanās ar mākslinieci Aiju Zariņu, ar ko kopā bijām vienā istabiņā. Māksliniece daudz staigā, izzina vietas, visvairāk no visiem atrada apkārtnē esošās svētvietas, īpašos kalnus, ezerus, akmeņus. Tāpat lielisks skolotājs ir Juris Ģērmanis, Valērijs Baida."
Otro gadu plenērā piedalījās madoniete Rita Jakovele: – Vestiena ir ļoti iedvesmojoša – ir tik skaista daba un brīnišķīgi cilvēki apkārt. Tā ir liela laime, ka varu te būt. Ota ir rokās katru dienu, vakarā reizēm pat nav vairs spēka. Trešdien devāmies ekskursijā uz Dievienu – Saulcerītes Vieses māju, bijām jaunajā zirgu stallī, izstaigājām „Pakalniešus". Vidzemes augstiene ir brīnišķīga. Trešdien notika vakarēšana pie Maijas Žubes, tā ka šis ir ļoti piepildīts laiks. Visi mākslinieki ir atvērti, tā vien šķiet, ka starp viņiem esmu sen un ilgi. Esmu ieguvusi plašāku skatījumu, jaunus tehniskus paņēmienus, esmu kļuvusi drošāka tālākai izaugsmei.
Vērtē Rīgas mākslinieki
Rīdziniece Madara Neikena plenērā „Laisma" piedalījās otro vasaru. Latvijas Mākslas akadēmijā Madara šogad ieguva maģistra grādu. Savos darbos viņa spēj transformēt dabu gleznojumā, vizuālo realitāti pārvēršot nosacītā ainavā. Madaras darbiem piemīt meditatīvs raksturs, tie ataino vienkāršību un spēj izvairīties no sadrumstalotības. – Šis reģions man ir radniecisks, jo vecmāmiņa nāk no Madonas puses. Vecmāmiņas māsa joprojām dzīvo Liezērē, varbūt tāpēc šī puse mani pievelk, – atklāja Madara. – Darbos gleznoju lielus laukumus – siena gubas, zaļos laukus. Svarīgākais gleznošanas procesā man ir klātesamība. Strādāt no fotogrāfijas vai skices ir atšķirīgi, jo izjūtu, ko panāku, gleznojot plenērā, darbnīcā dabūt nevar. Tāpēc pie dabas man tik ļoti patīk. Nostaigāju daudzus kilometrus, līdz atrodu kompozīciju, kas uzrunā. Atmetot lieko, atstājot svarīgāko, top glezna.
Pēc Vestienas Madaru gaida brauciens uz Amsterdamu, kur augustā viņa izbaudīs piešķirto „SEB stipendiju glezniecībā".
– Šogad ir labi, jo spīd saule, – aicināts uz sarunu, sacīja mākslinieks Juris Ģērmanis. – Gleznoju ainavas, arī vienu portretu. Vestienā biju pirms piecpadsmit gadiem, kad plenērs tikko aizsākās, līdz ar to šī ir pazīstama vieta. Šovasar apmeklēju arī plenēru Saulkrastos, katrā vietā ir raksturīgs kas savs.
Juris Ģērmanis apliecināja, ka vietējie autori ir ļoti auguši, plenērā pavadītais laiks viņus ir bagātinājis. „Ļoti augusi ir vestēniete Maija Žube, nu jau viņa droši ķeras klāt krāsām. Tāpat augusi ir Ērika Dogana no Cesvaines. Pirmajos gados viņa taustījās un prasīja padomu, tagad ābeci zina pati, brīvība rodas, pateicoties pieredzei."
– Dabā viss mainās, neviens skaidri nezina, kā jādara, gleznojot šaubās arī profesionāļi, – uzsvēra Juris Ģērmanis. – Ir jābūt gatavam improvizēt, jāmeklē jaunas idejas, ir reizes, kad kaut kas arī nesanāk. Studiju braucieniem tas ir raksturīgi, tā faktiski ir laboratorija. Sevi atražot taču negrib neviens, kaut savs rokraksts ir jāattīsta.
Būs plenērs Cesvainē
„Laismā" četrpadsmito gadu piedalījās Ērika Dogana. – Šogad bija interesanti paskatīties uz vecajiem darbiem. Ja noliktu blakus jaunajiem, iespējams, varētu redzēt izaugsmi, – apstiprināja Ērika.
– Priecājos, ka gleznot man iznāk ne tikai „Laismā", bet arī ikdienā. Starp citu, Cesvainē plenērs sāksies 19. jūlijā un ilgs līdz 26. jūlijam. Solījās ierasties igauņi, gleznosim Cesvaines apkārtni.