Par latviskās dzīvesziņas kopšanu un daudzināšanu Madonas kultūras nama folkloras kopa „Vērtumnieki" pagājušā gada nogalē saņēma folkloras balvu „Austras koks".
To kolektīvam svinīgos apstākļos Rīgā, VEF Kultūras pilī, pasniedza Latvijas Folkloras biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Kapusts.
Līdztekus mūsu novada tradīciju, dziesmu, rotaļu, deju, muzicēšanas prasmju pārmantošanai lielu ieguldījumu „Vērtumnieki" devuši vietējā dialekta apgūšanā un daudzināšanā. Turklāt šogad folkloras kopa „Vērtumnieki" atzīmēs pastāvēšanas 40 gadu jubileju. 1980. gada 29. februārī to izveidoja toreizējais Madonas pilsētas mūzikas skolas direktors Artis Kumsārs. Kopš 2002. gada kopu vada un Arta Kumsāra iesākto darbu turpina Ingrīda Grudule. Laikam ritot, kolektīva misija ir palikusi nemainīga – saglabāt un kopt Vidzemes sēlisko izloksni un Vidzemes novada tradīcijas.
– Šogad „Vērtumnieki" svinēs kolektīva pastāvēšanas 20 gadu jubileju, – akcentē Ingrīda Grudule. – Esam nolēmuši jubileju atzīmēt publiski, svinot gadskārtas. Pirmie svētki notiks 29. februārī, kad Madonā organizēsim Meteņus. Atbildīgā par tiem ir Rudīte Zauska, kas „Vērtumniekos" darbojas bez pārtraukuma kopš dibināšanas brīža. Viņa bija 8. klases skolniece, kad sev atklāja folkloras kopu, un līdz šodienai tajā darbojas. No „vecajiem" dalībniekiem jāmin arī kopas karognesējs Bruno Podiņš, kas kopā ar Tāli Karlsonu uzņēmies organizēt Ūsiņa dienu. Būs arī Lielā diena Priežu kalniņā, Līgo vakars pie Bolēnu avota un Gaiziņkalnā, uz kuru aicināsim draugus un visus, kas vien vēlas. Veļu laiku esmu uzņēmusies organizēt pati, ir vairāki kolektīva dalībnieki – Maija Poiša, Artis Kumsārs, Ģertrūde Jauniņa -, kas jau aizsaukti aizsaulē. Noslēguma pasākums un kopas pārskata koncerts plānots ap Mārtiņiem Madonā.
Ingrīda Grudule piebilst, ka šā gada rudens „Vērtumniekiem" būs ļoti saspringts, jo notiks arī starptautiskā folkloras festivāla „Baltica" skates – 2021. gadā „Baltica" atkal būs Latvijā.
– Ir liels prieks, ka kolektīvs paveicis tik daudz, – gandarījumu pauž vadītāja. – Mums izdevies uz Madonu dabūt divus starptautiskos Masku festivālus, divreiz Madonas pusē ir notikušas festivāla „Baltica" norises, 2012. gadā tajā piedalījās un dziesmu „Ko, bāliņi, tu domāji, zobenā atspiedies" dziedāja Artis Kumsārs. Bijuši arī kursi pieaugušajiem „Ģimeņu godi" un „Gadskārtas", ierakstīti divi Vidzemes sēļu folkloras mantojuma mūzikas diski – „Kulē bāzu kazas galvu" (Madonas apkārtnē čigānos ejamo dziesmu izlase) un „Mun mēmiņā actājusa" – Vidzemes sēļu skaistākās dziesmas. Tā kā novadā ir vairāki kazu kopēji un audzētāji, ir vēl nerealizējusies doma ierakstīt kazu dziesmas.
„Vērtumnieki" aktīvi piedalās gan pašmāju, gan ārzemju rīkotajos festivālos. Kopa ir pabijusi labdarības tirdziņā Briselē, starptautiskajā festivālā „Eiropas amatniecība" Slovākijā, starptautiskajā burdona festivālā Alsungā un Francijā. 2016. gadā Latvijas valsts folkloras grupas sastāvā piedalījās CIOFF organizētajā Folkloriādē Meksikā. 2018. gadā piedalījās starptautiskajā folkloras festivālā Gruzijā. Ir stiprinātas draudzības attiecības ar folkloras kopām festivālos Igaunijā, Lietuvā, Francijā, Turcijā, Beļģijā, Maķedonijā.
Folkloras kopu skatēs „Vērtumnieki" vienmēr ir ieguvuši augstāko kategoriju. Madonas novada un Vidzemes sēļu tautas tradīcijas ir popularizētas daudzos saulgriežu gadskārtu un dzīves godu pasākumos – Lieldienās, Jāņos, Mārtiņos, Ziemassvētkos, Meteņos, kāzās, krustabās. Tiek skandētas dziesmas par dabu, darba dziesmas, gadskārtu dziesmas, pieguļnieku un kāzu dziesmas. Neaizmirstama ir piedalīšanās Vispārējos Dziesmu un deju svētkos Rīgā. Ingrīdas Grudules vadībā izdots informatīvs buklets par Vidzemes sēļu kultūras mantojumu un folkloras kopas „Vērtumnieki" aktivitātēm, izdoti metodiskie materiāli (par Vidzemes rotaļām) pirmsskolas un sākumskolas bērniem.
Kopas vadītāja ir organizējusi un vadījusi bērnu un jauniešu seno amatu nometnes un kopš 2002. gada organizē bērnu starpnovadu stāstnieku konkursu „Teci, teci, valodiņa". Par kolektīva aktivitātēm stāsta Kārļa Kumsāra veidotā videofilma, kurā fiksēti folkloras teicēji, ar kuriem „Vērtumnieki" sadarbojušies.
Emocionāls brīdis piedzīvots 2018. gada 18. novembrī, kad „Vērtumnieki" Gaiziņkalnā ieskandināja un sagaidīja saullēktu Latvijas valsts 100. dzimšanas dienā. 1. maijā viņi uzstājās uz „Tallink" kuģa „Isabelle", neaizmirstamu koncertu aizvadīja festivāla „Baltica" 30 gadu atcerē, uzstājoties koncertā „Likteņdārzā".
Vadītāja pauž gandarījumu, ka kopā ir atgriezusies Rudīte Kumsāre, ir arī daudzi jauni dalībnieki: – Pozitīvi, ka „Vērtumniekos" darbojas ģimenes, daudz skolotāju no Mētrienas, Mārcienas, Madonas, līdz ar to mūsu misija nebeidzas tikai mēģinājumos, tā turpinās skolās, audzināšanas stundās, kur stāstām par latvisko dzīvesziņu. Kopumā folkloras kopā iesaistījušies apmēram 35 dalībnieki, tajā piedalās Zariņu, Karlsonu, Gruduļu un citas ģimenes. Kopas pastāvēšanas laikā pie mums darbojušies dalībnieki vairākos simtos.
Jautāta par balvu, Ingrīda Grudule neslēpj, ka tā viņai bija pārsteigums: – Andris Kapusts mūs paaicināja uz dižkoncertu – kuplināt pasākumu ar dziesmām. Braucot uz Rīgu, gan zinājām, ka esam izvirzīti balvai kā nominanti. Austras koka balva iedibināta pavisam nesen, tāpēc ir milzu prieks, ka tā piešķirta arī „Vērtumniekiem". Latvijā folkloras kustība ir ļoti izvērsta, augstu vilni sit gan pieaugušo folkloras kopas, gan bērnu aktivitāte „Pulkā eimu, pulkā teku". Kolektīvu skaita ziņā izceļas Latgale, tur tradicionālās kultūras apguvē nav bijis pārrāvuma. Mēs Vidzemes sēliskās izloksnes studējam un mācāmies, Latgalē novada tradicionālā kultūra ir dzīvesveids.
Taujāta par ikdienas ritmu, Ingrīda Grudule atbild, ka „Vērtumnieki" regulāri uz mēģinājumiem pulcējas otrdienās. Kopai pievienoties Madonas kultūras namā aicināti arī jauni dalībnieki. Kad ierunājamies par mūzikas instrumentiem, vadītāja neslēpj, ka teju katrs dalībnieks spēlē kādu mūzikas instrumentu: stabuli, kokli, dūdas, garmošku, akordeonu, taču dažkārt mūzikas instrumenti tiek nolikti malā. – Jaunā gada pirmajā mēģinājumā esam nolēmuši veikt mūzikas instrumentu inventarizāciju, un lielākais prieks, ka vecā gada nogalē kultūras nams mums sarūpēja divus jaunus mūzikas instrumentus – akordeonu un mandolīnu. Pašreiz mandolīnai ir uzvaras gājiens pa visām Latvijas folkloras kopām. Ilmārs Pumpurs e-vidē ir izveidojis mācību materiālu, kur mandolīnas spēli var apgūt gan pretskatā, gan no pozīcijas, kā skatītājs to turētu rokās. Vēlos mandolīnu iemācīties arī pati, – vēsta Ingrīda Grudule, piebilstot, ka saviem skolniekiem folkloras kopā „Madaviņa" viņa māca stabules spēli.
„Vērtumnieki" lepojas arī ar vizuālo noformējumu – pirms pāris gadiem Madonas kultūras nams folkloras kopas tērpus sakārtoja, un vadītāja pauž prieku, ka jaunie dalībnieki ir ieinteresēti tikt pie tautiskā apģērba arī paši. Sadarbībā ar Sarkaņu amatu skolu tiek pasūtīti brunči, blūzes, aubes, dalībnieces cenšas, cik vien var.
03.01.2020.