Madona šonedēļ skan. Tiem, kas vakaros nokļūst 24. Latviešu mūzikas svētku koncertos (mūzikas skolā, kultūras namā vai Cesvaines baznīcā), pēc gūtā pārdzīvojuma nereti ir grūti aizmigt.
Mūzikas un tās izpildītāju radītie nospiedumi emocijās turpina viļņoties, brāzmot, šļakatot, versmot, arī čukstēt, samīļot, plaukt un iedvesmot vēl ilgi un spēkpilni. Krāsu un skaņu sprādziens! Muzikālo garšas kārpiņu eksplozija! Vai tiešām tie ir latviešu komponisti – tik pārsteidzošu partitūru meistari? Vai labākie Latvijas mūziķi, starptautiska vēriena un maksimālas atdeves apveltītie profesionāļi tiešām spēlē Madonā? Un koncerta biļete maksā vien 5 eiro? Taču visaugstākā līmeņa priekšnesums! Galvu reibinoša programma! Un skudriņas pār muguru, un prieka asaras uzraušas acīs bez aicinājuma pašas…
Svētku atklāšanas koncerts
Svētku atklāšanā muzicēja klavieru kvartets RIX: pianists Jānis Maļeckis, vijolnieks Sandis Šteinbergs, altiste Ilze Kļava un čelliste Inga Ozola, kura šajā programmā aizstāja ansambļa pastāvīgo dalībnieku Reini Birznieku (mūziķis guvis pirksta traumu, bet koncertā bija klātesošs). Kvarteta nosaukums RIX, protams, ir alūzija par Rīgas lidostai piešķirto starptautisko kodu. 1993. gadā profesora Jāņa Maļecka kameransambļa klasē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā izveidots, kvartets vai – precīzāk – tā mūziķi tagad ir pazīstamu Eiropas orķestru mākslinieki un lido tālu. Tomēr ik gadu viņi satiekas Rīgā, lai iestudētu, atskaņotu un ierakstītu jaunas koncertprogrammas. Spilgta, fascinējoša un novērtēta muzikālā vienība. Divreiz (2004, 2011) ansamblis saņēmis Latvijas augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo mūzikas balvu kā apliecinājumu savai izcilajai spēles mākslai. Koncertā Madonā ansambļa sniegumā skanēja Andra Baloža, Georga Pelēča, Pētera Vaska un Tālivalža Ķeniņa skaņdarbi.
Tā kā Pēteris Vasks ir pārstrādājis savu darbu „Castillo Interior" vijolei un čellam triju stīgu versijā, tas Madonā bija sava veida pirmatskaņojums. Uzrunāja arī Georga Pelēča „Rudens ainavas", kas atklājās kā noskaņu skaņdarbs, turklāt komplektā ar videoprojekciju, kurā vērojām Jāņa Maļecka uzņemto fotogrāfiju stāstu. RIX inteliģentajā muzicēšanas veidā un spēles izsmalcinātībā bija jaušams gan briedums, gan savstarpējās sapratnes vieglums, azarts un pat humors. Ansambļa repertuārā dzirdējām arī mūzikas vienībai speciāli veltītus skaņdarbus.
Klasika un laikmetīgums vienkopus
2. augustā J. Norviļa Madonas mūzikas skolas Laimas zālē turpinājām baudīt labāko no latviešu komponistu klasikas un laikmetīgajiem skaņurakstiem izcilu kamersastāvu sniegumā.
Auditoriju burtiski spridzināja pianiste Agnese Egliņa duetā ar klarnetistu Gunti Kuzmu vai vijolnieci Paulu Šūmani. Mūziķu interpretācijā skanēja Riharda Dubras, Jāņa Mediņa, Marinas Gribinčikas, Platona Buravicka, Romualda Kalsona, Pētera Plakida un Indras Rišes skaņdarbi. Tas, ko no 88 melnbaltiem taustiņiem spēj izdabūt pianiste, ir prātam neaptverami: brīvi, trakulīgi izmantojot augšējos galējos reģistrus, skaļu dinamiku, grūvīgi, ritmiski, jaudīgi – Agnese Egliņa bija mūzikā līdz matu galiņiem.
Savukārt klarnetists Guntis Kuzma komponista Platona Buravicka sonātes „Plexus" atskaņojumā bija tik profesionāli „nepareizs", ka klarnete viņa meistarībā gan pakļāvās eksperimentiem ar dažādām virsskaņām, multiskaņām, multifoniku, gan izvilināja skaņas dažādus tembrus un spektrus un vairākkārt izpildījumā tika pat pārskaņota.
– Īsta „diskotēka", bet jebkurā gadījumā Platons uz sonātes formu ir skatījies absolūti klasiski, – komentēja Agnese Egliņa. – Skaņdarbā varam atrast gan galveno partiju, blakuspartiju, gan spoguļreprīzi. Varbūt kādam šķiet, ka Guntis ir neformā, nevar tīri nospēlēt, bet tas tad paliek humoram.
Aizraujošu virtuozitāti un neparastu muzikālu ceļojumu klausītājiem sniedza arī vijolniece Paula Šūmane saspēlē ar pianisti Agnesi Egliņu. Abām mūziķēm ir lieliska koncertkarjera pasaulē, spēlējot dažādos sastāvos, bet Madonā īpaši spēcīgi viņas izdzīvoja Riharda Dubras mūziku. Komponista uzrakstītais abu sniegumā iekvēlināja klausītājus līdz absolūtai sajūsmai.
Jauniešu nometne un meistarklases
Paralēli koncertiem jaunieši no Latvijas mūzikas skolām visu šo augusta pirmo nedēļu 24. Latviešu mūzikas svētku ietvaros slīpē prasmes un gūst vērtīgas zināšanas meistarklasēs pie mūzikas un skatuves mākslas profesionāļiem. Nometnē „Daba pilna mūzikas" meistarklases topošajiem mūziķiem vada Agnese Egliņa (klavieres), Vita Rozēna-Gaļicka (flauta), Mikus Bāliņš (sitaminstrumenti), Paula Šūmane (vijole), Anna Veselova (čells), Laura Dubina (kompozīcija), Varis Klausītājs (zīmējumu un improvizācijas teātris), Mārtiņš Bergs (Latviešu mūzikas svētku simfoniskais orķestris).
Svētku sūtība tiek piepildīta
Arta Kumsāra dibināto Latviešu mūzikas svētku būtība ir latviešu muzikālās kultūras iepazīšana un gudra apzināšanās. Dalība tajos gan klausītājiem, gan nometnes dalībniekiem veido interesi par latviešu akadēmisko mūziku no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām.
Prieks, ka Mārtiņa Berga vadītā projekta realizācija turpina un attīsta savulaik dibinātos svētkus, nodrošinot augstvērtīgu kultūras notikumu Vidzemes reģionā. Tas liekas īpaši nozīmīgi pēc sociālās distancēšanās un pandēmijas ierobežojumu laika, kad kultūras notikumi vispār bija atcelti. Kā pamato projekta autors – meistarklašu dalībnieki Latviešu mūzikas svētkos gūst nozīmīgu pieredzi un motivāciju darbam un mācībām izvēlētajā specialitātē. Latviešu mūzikas svētki ir nozīmīgi Madonas identitātei, kas Latvijas kultūras kartē nostiprinājusies kā pastāvīga latviešu akadēmiskās mūzikas rezidence.
4.08.2021.