Līdz 11. decembrim Madonas muzeja izstāžu zālēs apskatāma kusēnieša Laimoņa Ķirša pirmā fotoizstāde. Par objektīva mērķi kļuvusi daba retāk sastopamā skatījumā – uz zara vai zieda nolaidusies spāre, taurenis, bite vai vabole, kā arī motobraucēji. Fotografēšana nav vienīgā L. Ķirša sirdslieta. Izstādē var aplūkot arī autora veidotos vimpeļus, pinumus, auto modelīšus un datorgrafikas.
Laimonis Ķirsis dzimis 1951. gadā Sarkaņos, toreizējās Drosmes ciema padomes „Norās" tēva vecāku mājā, bērnību pavadījis Oļu „Skāķos", mācījies Kusas pamatskolā, Ropažu vidusskolā un 2. tehniskajā skolā pie VEF Rīgā, kur apguvis radioaparatūras regulētāja prasmes, kas pēc skolas pabeigšanas kādu brīdi liktas lietā VEF rūpnīcā.
Laimonim kopš skolas gadiem bijušas vairākas aizraušanās. Pirmās iemaņas fotografēšanā iegūtas Kusā, kur Ķeira fotolaboratorijā tapuši pirmie attēli. Pamatzināšanas apgūtas pašmācības ceļā. Pirmais fotoaparāts bijusi „Smena", tad „Zenit", ar kuru fotografējis arī armijas laikā. Pēdējais kalpojis ilgi, bet, kad tas sabojājies, notikusi dabiska pārēja uz tobrīd jau izplatītajiem digitālajiem fotoaparātiem – vispirms pavisam vienkāršu, bet vēlāk iegādājies „Canon" spoguļkameru. Fotografēti dažādi notikumi, arī kāzas un bēres.
Divdesmit četru gadu vecumā Laimoni iesauca dienestā, kas aizvadīts auto apmācību daļā pie Pēterburgas, kur viņš bija noformētājs, fotogrāfs, pastnieks, kluba vadītāja vietnieks, kinomehāniķis, atbildīgais par radiotīklu, dīdžejs. Rītos viņš caur radiotīklu ieslēdza signālu pārējo karavīru modināšanai. Pirmdienās, kad notika visas armijas daļas „razvod" – līnija, no skaņuplatēm atskaņoja maršus soļošanai.
Pastniekam bija ne vien jānodod dienestā ļoti gaidītās vēstules, prese vai citi sūtījumi, bet arī jāpārbauda kareivjiem atsūtīto paciņu saturs. Dažkārt tās atvēra saņēmēja klātbūtnē un neatļauto (piemēram, alkoholu, vasarā – pārtiku) izņēma.
Laimonis jau no dienesta sākuma bija fotogrāfs. Mācību daļā visi jauniesaucamie karavīri pavadīja pirmo pusgadu. Puiši fotografējās apmācības sākumā un beigās, un bijis interesanti vērot, kā viņi šajā laikā izmainās. 1976. gada pavasarī Vissavienības Mācību daļu komandieru salidojuma laikā bija visi jānofotografē un vairāk nekā 100 cilvēkiem jāpasniedz noformēts albums. Strādāt vajadzējis visu diennakti, palīdzējis kāds pilsētas fotogrāfs. Par to pēc tam saņēmis 10 dienu atvaļinājumu.
Pēc armijas īsu brīdi Laimonis pavadīja Ropažos, bet no 1976. gada rudens sāka strādāt Kusas PMK-19 par vieglās automašīnas šoferi. Mašīna bija pašam jāremontē, tā iesācis darboties ar motoriem un krāsošanu.
Padomju laikā Kusas centrā tagadējā servisa vietā bija mehāniskās darbnīcas, ko privatizēja, un kādu laiku L. Ķirsis kopā ar draugu tur darbojušies divās telpās – vienā automašīnu krāsošanas kamera, otrā – citi remonti.
Vidusskolā Laimonis dažkārt zīmējis pasākumu afišas, arī dienestā gadījušies noformēšanas darbi, bet pēc atgriešanās no dienesta izgatavojis savu pirmo vimpeli 1978. gada motokrosam Madonā. Vimpeļi bija populāri un pieprasīti. Tie gatavoti galvenokārt saistībā ar motosportu („Gaujas kauss"), Gaiziņa karnevālam, dažādiem saimnieciskajiem pasākumiem. Ar pārmaiņu laiku interese par vimpeļiem samazinājās.
Nedaudz apguvis pīšanu, L. Ķirsis saprata, ka viņam vislabāk patīk sarežģītāka un mazāk izplatīta jauktā tehnika – virpojums un plēstas klūgas.
Mašīnu modelīšu izgatavošana sākās tehniskajā skolā, kad puiši spēlējuši galda spēli „Lielā balva", kopējot 1. formulas sacensības. Katrs spēlētājs piedalījās ar vairākām pašgatavotām mašīnām, kuru korpusa garums nedrīkstēja pārsniegt 4 cm. Izstādē redzami citi retro auto modelīši, kas pamatā gatavoti no epoksīda sveķiem.
Kādreiz Laimonis bijis apņēmies iekarot Mākslas akadēmiju, apmeklējis sagatavošanas kursus, darbojies J. Simsona vadītajā Madonas tēlotājas mākslas studijā. Apgūtās prasmes šodien tiek izmantotas, veidojot datorgrafikas – paša izdomātas pasaku pilsētiņu ainas vai dažādu auto zīmējumus. Daļa no tiem ir „izgājuši tautās" – iespiesti tipogrāfijas „Erante" kalendāros.
Šajā jau tumšajā un drēgnajā laikā izstāde ļauj atkal sajust vasaru un iepazīt mūsu līdzcilvēku, par kura interesēm un spējām zināja retais.
29.11.2016.