Par mūžiem baltajiem,
Par dzimtās mājas slieksni,
Par bēdām, nopūtām
un smiekliem vienuviet,
Par izkapti un griezes
dziesmu druvā
Es zemu paklanos,
kad tautasdziesma runā.
(U. Deigelis)
Martā klajā nāca dziedātāja, mūziķa un tekstu autora Ulda Deigeļa dzejas krājums „Aizvējā". Tajā autors iepazīstina lasītājus ar lielu daļu no sava dzejoļu pūra, kas pielocīts vairāk nekā divdesmit gadu garumā. Šajā dzejoļu krājumā ir jūtama patiesa mīlestība pret savu Dzimteni, pret bērnības mājām, kurās tik daudz kas piedzīvots. Un tā nav sagadīšanās, ka dzejas krājumam dots tik zīmīgs nosaukums, jo, kā uzskata tā autors, mājas mums katram ir patvērums, vieta, kurā jūtamies droši un pasargāti.
– Vislielākais paldies par visu manā dzīvē pienākas maniem mīļajiem vecākiem, kuri man jau kopš agras bērnības iemācīja lasīt pelēkā akmens stāstus, mīlēt Latviju, tās zeltainās druvas un zilos ūdeņus, saredzēt tīro, neviltoto un patieso, izprast lietas un parādības. Vecāki man iemācīja darba tikumu, laukos dzīvojot bija tā iespēja piedzīvot patiešām krāšņo gadalaiku maiņu. Pateicoties vecāku audzināšanai un milzīgajai dzīves pieredzei, kuru viņi man atstāja, es esmu tāds kāds esmu. Mana ģimene, senči kopumā zināja, cik sūri un smagi jāstrādā, cik grūts ir gājums, lai gūtu panākumus. Viņi zināja, kas ir patiesās dzīves vērtības. To visu viņi man iemācīja. Vēlos pateikties arī Dievam, kas man ir devis spēku un ticību labajam. Gribu pateikt sirsnīgu paldies Tev, Zane, par palīdzību dzejas krājuma veidošanā! Mani pirksti ir nesalīdzināmi veiklāki, spēlējot saksofonu, klarneti, klavieres un akordeonu, nekā rakstot datorā.
Uldis Deigelis atklāj – lēmums par to, ka viņam sava dzeja jāapkopo dzejas krājumā, netika pieņemts vienas dienas laikā.
– Par to domāju ilgi un rūpīgi, izsvēru, kā būtu pareizāk. Pēc ilgām pārdomām sapratu, ka nebūtu pareizi paturēt to visu pie sevis un neiepazīstināt latviešus ar mūsu senču, tautas vēsturi, mūsu vērtībām. Noteikti gribu uzsvērt, ka neizdevu dzejas krājumu komerciālu mērķu vadīts! Es to darīju dziļu un patiesu jūtu vadīts! Savā dzejā es aicinu cilvēkus saprast, domāt, gribēt zināt! Daru to tāpēc, ka daudzi mūsu vidū negrib iedziļināties, negrib saprast un nezina to, ko nedrīkst nezināt. Mēs esam atjaunojuši valstiskumu, bet neesam atjaunojuši valsti – to valsti, kuru Brīvības cīņās izkaroja mūsu vectēvi, kuru Baigajā 1940. gadā mums izkrāpa un nozaga! Citu mums nevajag, cita nederēs! Nelokāmi jāapzinās – zaudējot Latviju un patiesi latvisko – zudīsi pats! Visam pārējam līdz ar to zūd jēga. Atjaunot 1918. gada 18. novembrī dibināto Latviju, ir ne tikai mūsu tiesības, bet arī svēts pienākums! – savu nelokāmo pārliecību pauž mūziķis.
Ulda Deigeļa dzejas krājums ir pieejams novada bibliotēkās, tas ietver sevī dažādas tēmas, un katrs tajā var atrast sev ko tuvu. Kā uzsver autors – ļoti gribētos, lai šī dzeja cilvēkiem būtu spēka avots, no kā smelties stiprinājumu un pārliecību par mūsu pamatvērtībām.
ZANE BIKOVSKA
16.04.2021.