Pavisam drīz – no 30. jūlija līdz 4. augustam – Madonā notiks divdesmitie Latviešu mūzikas svētki – ar jubilejai piemērotu un spožu koncertu programmu un brīnišķīgu profesionāļu klātbūtni.
Arta Kumsāra iedibināto svētku organizēšanas stafeti sesto gadu pārņēmis un turpina Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs. Vaicāts par svētku plānošanu, Mārtiņš Bergs atklāj:
– Iesākums vienmēr ir uzreiz pēc iepriekšējiem svētkiem. Tad palēnām, pamazām process rit gada garumā. Jaunievedums, ko, saglabājot svētku mugurkaulu, esmu ieviesis pats, ir meistardarbnīcas jaunajiem mūziķiem. Šogad dalībnieki pieteikušies jauno komponistu meistardarbnīcai, būs klavierspēles, flautas, akordeona, saksofona, kompozīcijas un improvizācijas meistardarbnīcas. Visās piesaistīti izcili vadītāji: Gundega Šmite un Ruta Paidere darbosies jauno komponistu meistardarbnīcā, Agnese Egliņa – klavierspēles, Vita Zemture – flautas, Jūlija Skipore – akordeona, Anna Veismane – kompozīcijas, Hanss Bloks – improvizācijas darbnīcā. Svarīgi, ka Latviešu mūzikas svētkos tiek iesaistīti bērni un jaunieši, jo nedēļu skan latviešu komponistu radītā mūzika, ar meistarklasēm tai pietuvinām jaunatni. Tie, kas līdzdarbojas, iepazīst latvisko skaņu pasauli, viņiem tā vairs nav sveša. Un ir atsevišķi bērni, kas pēc tam citādi skatās uz mācīšanos mūzikas
skolā – gan vecāki, gan skolotāji ir teikuši, ka pēc svētkiem kādam iedzirkstas acis un viņš vijoli vai čellu sāk spēlēt jau ar citu attieksmi.
Mūziķu nometne Jaunkalsnavā
Jāuzsver, ka Latviešu mūzikas svētku ietvaros notiks jauno mūziķu nometne. Pērn nometnes dalībnieki dzīvoja Cesvainē, šogad viņu apmešanās vieta būs Jaunkalsnavas pamatskolā. Nometnei pieteikušies 18 bērni un jaunieši no Madonas, divas jaunietes no Lubānas, pārstāvji no Ādažiem, Rīgas, Smiltenes, Jēkabpils, Alojas, Mārupes, Cēsīm un Rojas. Kopumā nometnes dzīvi izbaudīs 47 dalībnieki. – Nometnes vadītājs ir Marģeris Smudzis, esmu priecīgs, ka mums jau vairākus gadus izdevies atrast tik piemērotu vadītāju, – atzīst Mārtiņš Bergs. – Viņam ir sava komanda, bērni ir apmierināti.
– Ja kaut kur skan runas, ka Latviešu mūzikas svētki nav saistībā ar mūzikas skolu, Artis Kumsārs to savulaik nosauca par provinciālu domāšanu, – aizdomājas svētku organizators. – Uz pasākumu jāskatās visaptveroši, tāpat kā uz mūzikas skolas darbību nevaram skatīties tikai no zvana līdz zvanam vien. Tas ir process gada garumā, un, pateicoties Latviešu mūzikas svētkiem, bērni nereti sāk labāk mācīties, viņiem rodas lielāka interese. Skolas direktors var veikt tikai administratīvās funkcijas, bet mūzikas skola nav tikai apmācības vieta, tā savā ziņā ir kultūras centrs. Un, lūkojoties no šāda skatu punkta, ir saprotams, ka skolas darbība turpinās festivāla formā jeb kā, nevēlēdamies lietot svešvārdus, teica Artis Kumsārs – skolas ievirze turpinās mūzikas svētku veidā. Citur runā par festivāliem, mēs lietojam Latviešu mūzikas svētku nosaukumu, kaut saturiski tas ir viens un tas pats.
Par jauno komponistu darbnīcu
Domas svētku attīstības kontekstā organizatoriem rosās nemitīgi. Lai nestāvētu uz vietas, lai ūdens nesāktu aizaugt un pārvērsties par purvu, ir jābūt attīstībai. Mārtiņš Bergs uzskata, ka svētku formāts ir labs, īpaši veiksmīgas, viņaprāt, ir jauno komponistu darbnīcas:
– Es vienmēr oponēšu tiem, kas ir pret jauno mūziku. Atgādināšu, ka visos laikos, arī klasicisma periodā, komponistus lamāja par to, ka viņi raksta ko nedzirdētu, un sauca to par troksni, disharmoniju vai mūzikas izķēmošanu. Diemžēl tāda ir cilvēku psiholoģija – sapratne par jauno nāk vēlāk, līdz jaunā skaņu pasaule ir iesakņojusies, kļuvusi par pieradumu. Tad cilvēki ieklausās, sāk atrast skaistās krāsas, kas ietvertas šai modernismā. Jāsaprot, ka neviens komponists nevienā laikā nav skatījies atpakaļ, vienmēr visi ir skatījušies uz priekšu. Un, protams, ne jau visi, kas pie mums atbrauc, ir Bēthoveni vai Mocarti, līdz ar to mēs nevaram no visiem sagaidīt šedevrus. Tomēr tā viņiem ir skola, meistardarbnīca jaunu iemaņu gūšanai, un, ja pēc tam dzirdu, ka kāds Madonā ir ieguvis atspērienu, lai pēc tam nopietni ietu šo ceļu tālāk, uzskatu, ka tā ir liela veiksme.
Šogad jauno komponistu darbnīcā strādās 7 dalībnieki. Viņu veikumu dzirdēsim 3. augusta pēcpusdienā.
Nākotnē Mārtiņš Bergs vēlas jauno komponistu ievirzei piesaistīt arī Eiropas mācību spēkus – tas būs nākamais attīstības posms kompozīcijas klases attīstībai.
Augstvērtīgu koncertu nedēļa Madonā
Latviešu mūzikas svētki sen pierādījuši, ka vērts nedēļas garumā visu pakļaut mūzikas baudīšanai. Madonā ik vakaru tad saulrieta vietā varam izgaršot mūzikas profesionāļu sniegumu. – Nevar teikt, ka koncerti Latviešu mūzikas svētkos kļūst aizvien labāki, – pasmaida Mārtiņš Bergs. – Ja pie mums atbrauc izcils mākslinieks un ar atdevi nospēlē koncertu, tas gan pirms divdesmit gadiem, gan arī šodien būs lieliski. Fakts, ka pasākumu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, paver iespēju piesaistīt pašus labākos māksliniekus. Atklāšanas koncertā 30. jūlijā pulksten 19 J. Norviļa Madonas mūzikas skolā Pētera Vaska klavieru trio „Episodi e canto perpetuo" spēlēs Marta Spārniņa (vijole), Ēriks Kiršfelds (čells) un Rūdolfs Vanks (klavieres). Savukārt Alvila Altmaņa sonāti klarnetei un klavierēm, Kristapa Pētersona, Rolanda Kronlaka un Pētera Vaska skaņdarbus spēlēs viens no labākajiem mūsu valsts klarnetistiem Guntis Kuzma (klarnete) un Agnese Egliņa (klavieres).
Otrajā dienā – 31. jūlijā – mūzikas skolā uzstāsies Sandis Šteinbergs (vijole) un Jānis Maļeckis (klavieres), divos koncertos piedalīsies vokālisti, šai vakarā – Inga Šļubovska-Kancēviča (soprāns), pie klavierēm – Jānis Maļeckis.
1. augusta vakarā uzstāsies kamerorķestra „Sinfonietta Rīga" pirmā flautiste Ilona Meija kopā ar koncertmeistari Dzintru Erlihu. Mūziķes prezentēs savu jauno CD ar latviešu komponistu atskaņoto mūziku.
2. augusta vakarā mūzikas skolā kā svētku neiztrūkstoša sastāvdaļa koncertēs klavieru kvartets „Quadra" jeb Arvīds Zvagulis (vijole), Pēteris Trasuns (alts), Kārlis Klotiņš (čells) un Rihards Plešanovs (klavieres). Spēlēs arī cits jauno mūziķu klavieru kvartets, izpildot komponista Agra Engelmaņa mūziku. Šai vakarā skanēs vokāls – Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Gailīte (soprāns).
3. augusta nakts koncertā uzstāsies kamerdžeza sastāvs. – Latviešu mūzika jau neaprobežojas tikai ar akadēmisko mūziku vien, – savu izvēli skaidro Mārtiņš Bergs.
– Priecājos, ka šogad izdevās piesaistīt džeza trio „EQ3" jeb talantīgos mūziķus Edgaru Cīruli (klavieres), Jāni Rubiku (kontrabass) un Rūdolfu Dankfeldu (bungas).
Latviešu mūzikas svētku noslēguma koncertā, kas skanēs Madonas kultūras namā 4. augustā pulksten 17, uzstāsies Latviešu mūzikas svētku orķestris diriģenta Mārtiņa Berga vadībā.
Jāpiebilst, ka ieejas maksa uz koncertiem ir 3 eiro, Latviešu mūzikas svētku koncertu abonements „Biļešu paradīzes" kasēs iegādājams par 10 eiro.
AGRA VECKALNIŅA foto
21.07.2017.