Šobrīd Latvijas kultūrtelpā top jauna, nozīmīga grāmata, kuras redaktore ir muzikoloģe, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ilze Šarkovska-Liepiņa.
Jaunā grāmata būs Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku jubilejas izdevums ar izvērstu pielikumu – paralēlu informāciju digitālajā vidē.
Centrā – jauniešu dziesmu un deju svētku tradīcija
Grāmata, kuras apjoms būs apmēram 300 lappušu, ietvers dziesmu svētku kustības vēsturi, repertuāra un koru kustības vērtējumu vēsturiskā perspektīvā, vokālās un deju tradīcijas attīstības pārskatu. Tās centrā – jauniešu dziesmu un deju svētku tradīcija, taču vispārējos vilcienos īsi tiks skartas un aplūkotas visas svētku norises un pavadparādības, lai raksturotu jaunatnes iesaisti kā vienu no dziesmu svētku tradīcijas šķautnēm un nacionālās kultūras daudzveidības izpausmēm, ieskicējot arī folkloru un citas jomas. Izdevuma tematiskie stūrakmeņi būs: repertuārs, radošā diskusija, koru sacensība un tās augstākie sasniegumi, deju tradīcijas attīstība, mūzikas stilistika, mākslinieciskie jaunieguvumi, vokālās mākslas, kordiriģēšanas un interpretāciju evolūcija, svētku modeļi, organizācija, attiecības ar varu; personības.
Oriģināls un vēl nebijis pētījums
Grāmatas pamatmērķis ir pētījums par skolu jaunatnes dziesmu un deju kustību Latvijā un tās norisēm trimdā. Pētījums tiks izdots grāmatas formā, kas bagātinās Latvijas kultūras atmiņu ar svarīgu mūzikas kultūras vēstures fiksējumu un analīzi.
Kopumā ar šo darbu tiks veikts oriģināls, vēl nebijis pētījums par skolu jaunatnes dziesmu un deju kustību, tiks bagātināta Latvijas kultūras atmiņa ar svarīgu mūzikas kultūras vēstures fiksējumu un analīzi, kas vienlaikus adresēta gan kultūras interesentiem, profesionāļiem, gan bērnu un jauniešu auditorijai – īpaši saturu dublējošajā komiksa sadaļā.
Iesaistās mūsu novada pārstāve
Būtiski, ka grāmatas satura veidošanā piedalās arī mūsu novada pārstāve – vēsturniece Inese Mailīte. Viņa šai izdevumā iesaistījusies ar teksta sagatavošanu par dziesmu svētku priekšvēsturi.
– Pētījumu par periodu no 1864. gada, tātad arī par Bērnu svētkiem Lazdonā, izdevumā gatavo diriģents Jānis Erenštreits, – atklāj Inese Mailīte. – Es rakstu par starpkaru periodu – no 1918. gada līdz 1939. gadam. Pirms ilgāka laika, kad pētīju Dziesmu svētku vēsturi, strādājot Haralda Medņa "Dzintaros", daudz pūļu pieliku, atklājot, ka Jaunatnes dziesmu svētki 1922. gadā un 1928. gadā notika Rīgā, kā arī 1925. gadā tie notika Rēzeknē. Par šiem svētkiem līdz šim ļoti maz minēts literatūrā, jo visur skan padomju laika grāmatās tiražētā tēze, ka, jā, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā, šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties, bet, ka pirmie svētki norisinājās 1960. gada 23. jūnijā Rīgā. Padomju laika literatūrā minēts vēl tas, ka "priekšnoteikumi šīs jaunās Dziesmu svētku tradīcijas tapšanai radās jau iepriekš, kad bērnu priekšnesumi bija nozīmīga programmas daļa Vispārējos dziesmu svētkos 1948., 1950. un 1955. gadā".
Diemžēl nekas visus šos gadus nebija teikts ne par Bērnu svētkiem Lazdonā 1866. gada vasarā, ne Jaunatnes dziesmu svētkiem Rīgā 1922. gadā un 1928. gadā, kā arī 1925. gadā notikušajiem svētkiem Rēzeknē.
Iedrošinājums no mūzikas vēsturnieka
Savulaik, pastāstot par arhīvos izpētīto muzikologam un mūzikas vēsturniekam Arnoldam Klotiņam, Inese Mailīte saņēma viņa pozitīvo atzinumu: "Simtu paldies par Jūsu vēstuli un brīnišķīgo ieskatu Jūsu sakopotajos materiālos. Tas ir kaut kas pilnīgi negaidīts. Jūsu rokās tagad ir ārkārtīgi vērtīgs materiāls publicēšanai!" – toreiz rakstīja muzikologs.
– Pēc gandrīz desmit gadiem nu ir pienācis laiks šī materiāla klajā nākšanai, – uzsver Inese Mailīte. – Protams, veicot pētniecisko darbu, bija vēl daudz jāmeklē, jāsazinās ar muzejiem, jāpastrādā arhīvā, bet izdarītais nu atdots grāmatas redaktores Ilzes Šarkovskas-Liepiņas rīcībā, un varam sākt gaidīt jauno izdevumu. Tas būs apstiprinājums jauniešu dziesmu un deju svētku tradīcijas pieredzei daudzreiz agrāk, kā arī jauns pavērsiens mūsu kultūrvēstures pētniecībā.
14.02.2025.