Kinorežisores un scenāristes Virdžīnijas Lejiņas vadībā norit darbs pie dokumentālās filmas veidošanas par aktrisi Elvīru Baldiņu.
Dokumentālā filma iecerēta kā pētījums par cilvēka mūžu, dzīves jēgu un vērtībām, par dzimtās vietas – Madonas un Cesvaines puses – nozīmi viņas izaugsmes procesā. Ar Madonas novada tradīcijām, bērnībā iemīlētām tautasdziesmām ir caurvijusies visa Elvīras Baldiņas dzīve.
Elvīra Baldiņa vienmēr bijusi aktīva sabiedriskā darba veicēja, palīdzējusi daudziem ar gaišumu, kas pievelk pie viņas cilvēkus, kā puķe pievelk bites. Bijusī Jaunatnes teātra aktrise, „bijusī" tikai tāpēc, ka teātra vairs nav… No dibināšanas līdz tā slēgšanai viņa atdevīgi kalpoja teātra mākslai – daudzām atzinībām godalgota, cienīta un mīlēta. Ilgus gadus strādāja par izvadītāju, aizgājēja mūžu izstāstot tikai caur tautasdziesmām.
Ierosme iemūžināšanai
– Ar Elvīru Baldiņu esam vienā apvienībā „Ordeņa brālība". Kad viņai tuvojās simts gadu jubileja, nolēmu šo apbrīnojamo cilvēku uzfilmēt. Uzaicināju talkā operatoru Jāni Rēdlihu, un 1,5 gadu mēs Elvīru Baldiņu filmējām. Rezultātā ir iegūts 140 stundu garš unikāls materiāls, – „Staram" vēsta režisore Virdžīnija Lejiņa. – Kultūrkapitāla fonds projektu sākotnēji neatbalstīja, konkursā piedalīsimies atkārtoti un ceram, ka šoreiz veiksmīgāk. Augustā Elvīrai Baldiņai apritēs 102 gadi. Galva joprojām viņai ir skaidra, skats – gaišs, un viņa ļoti gaida mūsu pieteikto filmu.
Dzīves vadlīnijas
Elvīra Hortenzija Maiga Baldiņa dzimusi 1919. gada 11. augustā Madonas apriņķī, laukstrādnieces un piensaimnieka ģimenē. Elvīra savas bērnu un jaunības dienas atceras darba un laimes pilnas. Elvīras kā aktrises darba mūžs bijis ārkārtīgi garš. Pirmo lomu viņa nospēlēja jau sešu gadu vecumā, kopš bērnu dienām daudz dejoja un dziedāja. Elvīra Baldiņa spēlējusi gan Maiju Annas Brigaderes „Maijā un Paijā" (1949), gan Saulcerīti Raiņa „Zelta zirgā" (1956), gan daudzas citas lomas bērniem un jauniešiem domātajās izrādēs.
Aktrises balss dzirdama daudzos radioteātra iestudējumos, īpaši daudz – bērniem un jauniešiem. Lai gan aktrise filmējusies maz, kino skatītājiem viņa pazīstama kā Sprīdīša vecmāmiņa Gunāra Pieša filmā „Sprīdītis".
– Elvīras Baldiņas sirdslieta un lepnums ir plašās latviešu tautasdziesmu zināšanas, turklāt ilgu laiku aktrise savu talantu lika lietā kā aizgājēju izvadītāja, spējot katra mūžam atrast piemērotākās dainas. Viņas tautasdziesmu krājums ir milzīgs – vairāk nekā divi tūkstoši, – komentē Virdžīnija Lejiņa. – Māksliniece var atrast, ko pateikt par katru dzīves situāciju, par katru notikumu. Aktrise ir uzņemta Latvijas Teātra Zelta fondā, 2010. gadā par mūža ieguldījumu latviešu teātra mākslā, neatkārtojami spilgtām lomām Jaunatnes teātra iestudējumos aktrisei piešķirts Triju Zvaigžņu ordenis. Šādai filmai būs kultūrvēsturiska nozīme un neatsverama mūsu kultūras saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Nepieciešami finanšu līdzekļi
Dokumentālās filmas par Elvīru Baldiņu pirmizrāde plānota 2021. gada 30. decembrī. Lai filma nonāktu pie skatītājiem, vēl garš ceļš ejams, jo nepieciešams finansiāls atbalsts.
Dokumentālās filmas projekts atkārtoti tiks iesniegts Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas konkursā, par atbalstu lems arī Madonas novada pašvaldība. Ikviens aicināts ziedot filmas pabeigšanai uz SIA „Tumsa music" ziedojumu kontu Nr: LV32RIKO0002013265084, LUMINOR banka, RIKOLV2X. Kopā ir iespējams paveikt nozīmīgas lietas!
Darbs grāmatu jomā
Tiekoties ar Virdžīniju Lejiņu un Jāni Lejiņu, nevaru nepieminēt arī viņu kopīgo darbu – nesen izdoto grāmatu „Straupes pilskungi". Jānis Lejiņš labi zināms kā vērienīgās triloģijas „Zīmogs sarkanā vaskā" autors, Virdžīnija Lejiņa – kā populārā televīzijas seriāla „Likteņa līdumnieki" veidotāja. Kopīgi rakstītais romāns izaudzis no filmas scenārija, ko kino īstenot neizdevās, bet abi to uzfilmēja uz papīra. – Ideja radās laikā, kad braucām seriāla „Likteņa līdumnieku" sēriju filmēt uz Sedu, – atceras Virdžīnija Lejiņa. – Braucot cauri Straupei, skatījos uz pili, un likās tik
fatamorgāniski, ka šai skaistajā vidē dzīvo alkoholiķi.
Dzīves jēgas meklējumi
Romānam ir traģikomiska un mazliet paradoksāla intonācija, tā darbība risinās 21. gs. sākumā Latvijā, un tā galvenie varoņi ir kādreizējās Straupes narkoloģiskās slimnīcas pacienti.
– Grāmata ir vēstījums par dzīves jēgas meklējumiem, cilvēku apmaldīšanos dzīvē, bet arī iespējām atrast sevi un mainīt savu dzīvi, -komentē autore.
Jau grāmatas vāka zīmējums ar Straupes pili un tajā ieejošām, iznākošām pēdiņām liecina par romāna paradoksiem pilno intonāciju. Galvenie varoņi ir Straupes slimnīcas pacienti, caur kuru dzīvēm atklājas 21. gadsimta sākuma Latvija – gan ar tajā valdošajām visplašākā vēriena mahinācijām, blēdībām un miljonu afērām, gan cilvēcisku sirsnību un pašaizliedzīgo rīcību otra labā.
– Man vislabāk patika pazīstamas rakstnieces komentārs pēc tam, kad viņai aizsūtījām grāmatas manuskriptu, – sarunā iesaistās Jānis Lejiņš. – Kolēģe atzina, ka tik siltu un labestīgu grāmatu sen nebija lasījusi, jo, lai kā arī nebūtu, romāna beigu pēcgarša paliek ļoti harmoniska un cilvēciska.
23.07.2021.