Aizvadītajā piektdienā uz svētku brīdi Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja Haralda Medņa kultūrizglītības centrā „Dziesmusvētku skola" pulcējās cilvēki, kas saistīti ar šīs vietas koncepciju un izveidi.
Aicinātajiem tika teikts paldies par ieguldījumu "Dziesmusvētku skolas" izveidē, skanēja apsveikuma runas un klaviermūzika, bija iespēja iepazīties un apskatīt ekspozīciju, jaunizveidoto vietu kopumā.
Izcilā latviešu kordiriģenta Haralda Medņa mājas „Dzintari" atrodas Praulienas pagastā, tās sakārtošanā īstenots LEADER atbalstītais Madonas novada pašvaldības projekts „Haralda Medņa dzimtas mājas „Dzintari" atjaunošana". Tālākais ir vietas piepildīšana ar garu un saturu, lai piedāvājums uzrunātu un kalpotu visplašākajai sabiedrībai.
– Apritējis gads, kopš strādāju Haralda Medņa „Dziesmusvētku skolā", – sagaidot tikšanās dalībniekus, teica centra vadītāja Kintija Krastiņa. – Īpaši ziemā, klusajā laikā, bija ilgas pēc apmeklētājiem, un šodien nu esam visi kopā – „Dziesmusvētku skola" ir atklāta.
– Projekts dzima no sabiedrības vilkmes, no inteliģences idejām, – neslēpa Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs.
– Haralds Mednis, Dziesmusvētki, Artis Kumšars ir atslēgas vārdi stāstam, ko vēlamies šeit iedot nākamajām paaudzēm. Pagājis ilgs laiks kopš ieceres sākuma, bet darbs rezultējies ar „Dziesmusvētku skolas" atvēršanu. Jāvēl, lai šī vieta ir piepildīta ar saturu. Sākums ir labs, lai darbs turpinās!
Priekšsēdētājs izteica pateicību idejas darba grupai, novada pašvaldības speciālistiem un projektu vadītājiem. Atsienot simbolisko lenti pie ēkas ieejas, skanēja vēlējums, lai vieta ir kā josta, kas apvieno un kopā sasien cilvēkus, idejas, paveikto, un lai darbinieki prot uzkrāto mantojumu izstāstīt, lai spēj līdzdalīt ar citiem.
– Dziesma ir latviešu tautas spēkavots, kas ļāvis izdzīvot cauri visiem gadsimtiem, grūtībām, kariem un svešām varām, – no savas puses papildināja priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora. – Arī šodien dziesma ir spēka avots. Mums nav tik daudz cilvēku, dabas resursu, bet latviešiem ir dziesma, kas iesākās tautasdziesmā, turpinājās koru dziedāšanā un vēlāk sazarojās citos žanros. Dziesma ir spēks, un šis spēks ir jāstiprina. Atcere par Haraldu Medni kā skolotāju un diriģentu, atcere par Bērnu dziedāšanas svētkiem, kas guva sākotni šeit, jāatgādina un jāvēsta nākamajām paaudzēm. Šai vietā mācīsimies un gūsim spēku tālākajam, lai latviešu tauta pastāvētu caur dziesmu.
Tika pieminēti „Dziesmusvētku skolas" idejas ģeneratori – Inese Mailīte, arhitekts Austris Mailītis, arī mākslinieks Ivars Mailītis, kura veidotais vides objekts „Latvija skan" skatāms netālu no „Dziesmusvētku skolas".
– Esmu izveidojis šīs vietas logo, kurā uzsveru, ka esam Latvijas mēroga vieta, Baltijas un visas pasaules mēroga vieta, – pauda Ivars Mailītis. – Liezēre, Cesvaine, Mētriena, Ļaudona devusi apmēram desmit personības, kas īsti un pamatīgi ietekmējušas pārējos.
Šeit atgādināšu, ka Liezēres draudzes mācītājs Johans Punšelis, pieaicinot skolotāju un ērģelnieku Pēteri Inzelbergu, jau 1853. gadā nodibināja pirmo daudzbalsīgi dziedošo kori Latvijā, bet viņa sastādīto korāļu meldiju grāmatu vēlāk par paraugu latviešu tautasdziesmu apdarēs izmantoja Jānis Cimze.
– Nākot no Itālijas, ar vietējām vēsmām korāļi bagātinājās gan Francijā, Spānijā, gan citās valstīs, katrā zemē iegūstot arī tās etnisko skanējumu, – aizdomājās Ivars Mailītis. – Korāļu skaņa nevarēja būt nemainīga arī Latvijā, jo katrā baznīcā tos dziedāja nedaudz citādi. Johana Punšeļa grāmata tika izdota 15 reizes, tā laika inteliģence mācījās tieši no šīs grāmatas.
Attiecībā uz vietas logo mākslinieks piedāvāja to veidot kā Latvijas kontūru, kurā līdzīgi ērģeļu prospektam saliktas ērģeļu stabules: – Uz šīs kartes uzliku arī vienu punktiņu Madonas pusē kā caurumiņu, no kura nāk skaņa. Neliksim priekšā pirkstu stabules caurumam, tad Madona skanēs! Šobrīd novads neskan, neizklausās tik skanīgs kā vajadzētu, tāpēc novēlu skanēt!
– Madonā sāku strādāt 2011. gada septembrī, un ar Arta Kumsāra labvēlību gadu dzīvoju „Dzintaros", – vēstīja J. Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs. – Medņa grāmatas, sarunas, brauciens uz Tartu apskatīt igauņu Dziesmusvētku muzeju, skats uz Lietuvā paveikto, pētījām, skatījāmies, un tapa darba grupa. Tai piesaistījām Dziesmu svētku virsdiriģentu (šobrīd goda virsdiriģents) Jāni Erenštreitu, caur viņu radās doma vietas lidojumam piesaistīt Mākslas akadēmijas studentus. Šodien esmu priecīgs, ka „Dzintaru" atjaunošanas pirmais projekts ir noslēdzies. Saturiskā bāze ir uzkrāta, novēlu to veiksmīgi likt lietā.
– Prieks, ka ilgi lolotā ideja pirmajā kārtā ir realizējusies. Novēlu, lai izdodas viss iecerētais pilnā apjomā! – īsi un kodolīgi vēlēja Jānis Kļaviņš. Gunita Kļaviņa atcerējās 2015. gadu, kad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tika ieskandināti Praulienas pusē un Madonā, tāpēc tikpat vērienīgas aktivitātes tika novēlēts īstenot turpmāk.
Rudīte Kumsāre līdzi bija paņēmusi mapi ar vēsturiskām fotogrāfijām no Haralda Medņa dzīves: – Šogad Haraldam Mednim būtu iesvētību gadadiena. Aprit 95 gadi kopš šī notikuma, un vēsturiskais mirklis ir iemūžināts arī fotogrāfijā, ko līdz ar citām dāvinu muzejam.
– Nams ir atjaunots, tagad tajā jāiedveš dvēsele. Ja to varēsim izdarīt, vieta dzīvos, – sveicot klātesošos, neslēpa novadpētnieks Jānis Bērziņš.
– Šis projekts mums negāja viegli, – atcerējās Antra Gotlaufa. – Tā kā bija iesaistīti daudzi radoši cilvēki, katram bija savs viedoklis. Lai kaut ko lielu dabūtu gatavu, gāja karsti, bet gandarījums ir tas, ka māja ir atvērta un viss notiks. Pieļauju, ka strīdi vēl būs, jo – kā labāk, kā pareizāk – vēsture klusē. Vēlu, lai šeit piestāj daudzi, lai mūsu novads skan! Lai mēs būtu lielās Dziesmu svētku estrādes mazais brālītis. Šobrīd ir neliels panīkums, tāpēc jāsapurinās, Haralds Mednis rokas jau pacēlis, ir jāturpina iet uz priekšu.
– Svarīgi, lai Madonas novadā būtu vēl viens unikāls, izglītojošs, radošs centrs, kurā gaidīts ikviens, – par kultūrizglītības centru „Dziesmusvētku skola" teica Artūrs Grandāns. – Lai vieta pulcē visa vecuma interesentus no Madonas, Latvijas un pasaules, šeit izglītojot un iepazīstinot ar tik bagāto un iedvesmojošo kormūzikas un Vispārējo latviešu dziesmu svētku kultūras mantojumu.
Uzrunas teica arī citi klātesošie, bet noslēgumā izskanēja neliels koncerts – jaunatklāto vietu uz Marijas nists Kārlis Gunārs Tirzītis. Izkanēja Bēthovena, Šopēna, Debisī mūzika, tā ļaujot piedzīvot runās daudzkārt pieminēto un kā gaiss nepieciešamo mērogu.
20.07.2021.