Dzejas diena septembrī tiek svinēta visā Latvijā. Arī Praulienas pagasta iedzīvotāji tika aicināti uz tikšanos ar tautā populāru dziesmu – „Pēc simts gadiem Piebalgā", „Atziedi, dvēsele", „Cielaviņa", „Muļķe sirds" un daudzu citu dziesmu – vārdu autoru, dzejnieku Leonu Briedi. 2015. gadā dzejnieks saņēmis Mūža balvu literatūrā.
Dzejas dienas ietvaros cilvēkiem tika dota iespēja būt tuvāk dzejniekam, paklausīties dzejnieka paša lasījumā dzejoļus, pajautāt sev interesējošus jautājumus.
Savu runu dzejnieks iesāka ar Jāņa Veseļa vārdiem: „Izstieptas rokas attālumā no Madonas atrodas Prauliena, vieta, pret kuru Dievs, radīdams šo pasauli, ir bijis sevišķi labvēlīgs. Piebārstījis to ar skaistiem pakalniem, birzīm un ezeriem."
Leons Briedis uzsvēra, ka viņš jūtas piederīgs ne tikai Mētrienai, bet arī Praulienai. Dzejnieks stāstīja par savu bērnību, dzīves gaitām. Uzzinājām, ka viņš ir tulkojis un atdzejojis darbus no vairākām valodām, tai skaitā latīņu, poļu, rumāņu valodas. Strādājis vairākos kultūrizdevumos. Izdevis kultūras žurnālu „Kentaurs XXI". Bijis izdevniecības „Minerva" direktors. Sastādījis un atdzejojis apjomīgu izdevumu „Spāņu dzejas antoloģija". Sarakstījis vairāk nekā 150 tekstu Raimonda Paula dziesmām.
Mazliet no L. Brieža teiktā:
„Turpinu katru dienu ko jaunu atklāt sevī pašā, varbūt tad kādu dienu atklāt ko no sevis jums." „Rakstīt dzeju ne visiem, bet katram. Visiem – tas ir nevienam. Par ko tad mēs rakstām? Galu galā ir tikai laikam viena vienīga tēma. Lai cik tā banāli vai triviāli skanētu, tā ir un paliek MĪ-LES-TĪ-BA. Viss viens – vai tā būtu mīlestība pret sievieti, mīlestība pret dzimteni, mīlestība pret bērnu, mīlestība pret kokiem, pļavām, puķēm. Arī tad, ja šī mīlestība varbūt tiek izteikta skaudrākos, tādos spilgtākos toņos, tik un tā mīlestības jēga un būtība no tā nemainās."
„Cilvēks sastapa mīlestību, tad pajautāja: – No kurienes tu nāc? – Ja es to zinātu, tad es nebūtu mīlestība. – Un kurp tu ej? – Atgriežos tur, no kurienes esmu nākusi."
Pasākumu ar tautas dziesmu ieskandināja un nobeidza koklētāja Samanta Ceruka. Pasākuma gaitā bija iespēja klausīties Leona Brieža dzeju arī Praulienas aktieru izpildījumā. Praulienas pamatskolas skolnieces Samantas Solovjevas izpildījumā skanēja dzejolis „Gaismiņa, teci man pa priekšu", par ko dzejnieks bija īpaši sajūsmināts. Šo dzejoli dziesmā izpilda operdziedātāja Elīna Garanča. Praulienas sieviešu vokālā ansambļa izpildījumā skanēja dziesmas ar Leona Brieža vārdiem.
Pasākuma noslēgumā, runājot par dzejas radīšanas noslēpumu, Leons Briedis mazliet aizdomājās – „Kur rodas dzejoļi? Dvēseles neredzamajā pusē…" Dzejnieks bija aizkustināts par uzaicinājumu piedalīties pasākumā: – Paldies par garīgi piesātināto tikšanos Praulienā! Ja tu rosies un radi, ik palaikam vajag atkal uzlādēties, sasmelties enerģiju. Šī bija lieliska iespēja.
Apbrīnojams ir dzejnieka plašais redzesloks, viņa interese par dabu, ievērojamām vietām, vēsturi. Pirms pasākuma un pēc tā dzejnieks apskatīja A. Kumsāra piemiņas akmeni, vides objektu „Skaņu stabules Latvija skan", Velna Skroderi, trošu tiltu Vecsaikavā, Auziņu paegli un uzzināja arī ko jaunu sev. Dzejnieks uzsvēra, ka viņš nebija zinājis, ka rakstnieks Jānis Ezeriņš dzīvojis Praulienas pagastā un strādājis „Gustavskolā". Viņam bija liela vēlēšanās apskatīt šīs vietas, kas arī tika īstenots.
Pirms un pēc pasākuma bija skatāma Tautas tēlotājmākslas studijas „Madona" darbu izstāde.
Paldies Praulienas bibliotēkas vadītājai Lilitai Cimdiņai par lielisko sadarbību, organizējot Dzejas dienu pasākumus Praulienas pagastā.