17. jūnijā Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā ritēja tērpu skate projektam „Latvijas Aita".
Mācību gada sākumā – 2018. gada rudenī – sadarbībā ar amatniecības entuziastiem un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem un pasniedzējiem tika uzsākts savdabīgs vilnas projekts. Šīs vasaras sākumā, kad izglītības iestādē notika studentu diplomdarbu aizstāvēšana, tajā piedalījās arī Latvijas Aitu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs, lai raudzītu, kādi brīnišķīgi tērpi ir radīti no Latvijā audzēto aitu vilnas.
Mēteļi, vestes, cepures
Kopumā projektam tika izmantota vilna no desmit aitu šķirnēm – ‘Vācu merino', ‘Il de france', ‘Latvijas tumšgalve', ‘Texel', ‘Somijas Landrasi', ‘Haidšnukes ragainā pelēkā', ‘Oxforddounas aita', ‘Sufolkas aita', ‘Romanovas aita' un ‘Ostfrīzijas piena aita'.
Pateicoties iesaistīto pušu radošumam, tika izveidoti stilīgi un aktuāli tērpi vai aksesuāri – mēteļi, vestes, cimdi, apmetņi, cepures, masāžas zābaki, pirkstu lelles un somas. Aitu audzētāji deva vilnu, amatnieki auda, bet studenti piegrieza un šuva. Būtiski, ka projekta idejas autore ir ērglēniete Inese Mailīte, kura visus iesaistītos uzrunāja un aizrāva ar tērpu ieceri.
Idejas rašanās stāsts
Vaicāta, kā dzima ideja par tērpu projektu, Inese Mailīte pastāstīja: – Pagājušā gada septembrī Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notika Amatu dienas, kurās meistarklasi dzijas krāsošanu ar augu krāsvielām sniedza Sandra Lauberte, TLMS „Ērgļi" vadītāja. Es arī tur biju! Runājos ar aitkopjiem, spriedu, skatījos un klausījos, līdz sapratu, ka aitu vilna gandrīz nemaz Latvijā netiek izmantota, pat vairāk – aitkopji saka, ka tā nav derīga un nav izmantojama. Šie stāsti mani sadusmoja un reizē iedvesmoja, tāpēc noorganizējām trīspusēju tikšanos, kurā piedalījās Latvijas Aitu audzētāju asociācijas pārstāvji, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas formas tekstils nodaļas mācību spēki un amatnieki no SIA „Mailīšu Fabrika".
Idejas īstenošana
Sanākušie tikšanās laikā pārdomāja, ka būtu ļoti noderīgi Latvijā audzēto aitu vilnu pārstrādāt un mēģināt modelēt un izšūt no tās dizaina apģērbu. Domāts, darīts. No asociācijas tika piedāvātas vairākas aitu saimniecības nepieciešamās vilnas savākšanai, tad vilna vesta uz Sunākstes vilnas namu mazgāšanai. ‘Vācu merino' aitu vilnu piegādāja saimniecība „3D development", ‘Il de france' aitu vilna tika iegūta saimniecībā Ērgļos; ‘Sufolka' aitu vilna – saimniecībā „Cimbuļi" Taurenē; Vaidavā ieguva vilnu no šķirnes ‘Latvijas tumšgalve'; saimniecība „Zīles" Madonas novadā deva ‘Texel' un ‘Oxforddounas aita' vilnu; saimniecība „Mikaitas" Limbažos – Ostfrīzijas piena aitu vilnu; saimniecība „Krišjāņi" Bauskā –
Romanovas aitu vilnu; saimniecība „Grīvzeme" Cēsīs – ‘Somijas Landrasi' aitu vilnu, bet Vecpiebalgā ieguva ‘Haidšnukes ragaino pelēko'.
Procesa gaita prasa laiku
– Braucot un vācot nemazgāto vilnu, runājot ar aitu saimniekiem, pārliecinājos, cik viņi ir dažādi, cik sparīgi atbalstīt un rīkoties, – atcerējās Inese Mailīte. – Vilnas kvalitāte gan bija dažāda – muguras vilna sajaukta kopā ar mazo vilnu. Mana mamma, cērpot ar dzirklēm aitas, savulaik to vienmēr atdalīja.
Sunākstē vilna tika izmazgāta un no tās izgatavota bieza jēldzija, kārsums un filca loksnes. Daļa vilnas aizbrauca uz Ķoņu dzirnavām, kur pārtapa par jēldziju un vienkārtīgi savērptu dziju.
– Kvalitatīva un laba! – novērtēja Inese. – Toņi bija dažādi – balti, pelēki un tīkami brūns. Viss kopumā izskatījās tik skaisti! Vajadzēja ievērot stingru kārtību – katras aitas šķirnes vilna un dzija tika likta savā maisā, klāt pieliekot zīmi ar šķirnes nosaukumu.
Iesaistās ar entuziasmu
Februārī projekta stafetes kociņu pārņēma dizaina skolas audzēknes, viņu darbu vadīja Gunta Apsīte un Inese Mailīte. Jaunietēm radās izcilas idejas – pirkstu lellītes katrai šķirnei, cimdi, zeķes, vestes, cepures, mēteļi, džemperi, somas…
– Jautājumu tomēr bija vairāk nekā atbilžu – kuras aitu šķirnes vilna labāk savelsies, no kuras labāk adīt, kuru aust? – atcerējās projekta idejas autore. – Baltā un pelēkā vilnas dzija bija atšķirīga, nācās domāt par adījumu rakstiem, audumiem. Pamazām tika konstruētas piegrieztnes. Viss bija tik niansēts un izsmalcināts! Tiekoties ar audzēknēm un darbu vadītājām, tika spriests, domāts, mēģināts un atkal viss no gala. Noaudām paraugus no dažādu aitu šķirņu un biezuma dzijām/jēldzijām, līdz atradām īsto rakstu, krāsu un biezumu. Ļoti radošs un interesants darbs!
Darba aizstāvēšana
Projekta darbi tika izlikti Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas zālē uz piemērotiem podestiem, manekeniem. – Absolūts uztraukums! Darbu aizstāvēšanas komisijā – profesore Barbara Ābele, lektore Santa Zariņa un citi. Komentāri, piebildes, pētīta darbu kvalitāte un atsauces uz teorētisko daļu, – skates dienu atcerējās Inese Mailīte.
Speciālistu slēdziens bija visnotaļ atbalstošs. Santa Zariņa: – Šis projekts ir patiess paraugs sadarbībai, lai nonāktu pie lieliska rezultāta. Kopdarbs nekad nav viegls, jo jāsaskaņo, jārunā, jāvienojas. Tik apjomīgs projekts skolas vēsturē ir pirmo reizi!
Dmitrijs Bortņikovs: – Mana sieva noteikti vēlēsies šādus tērpus, vispirms jau mēteli!
Rezumējot projekta darbu, izkristalizējās atziņas, ka audumiem un adījumiem izmantojamas visu desmit šķirņu aitu vilnas, bet jācērp aitas, kas nav vecākas par pieciem gadiem. Jo vilna aitām ir garāka, jo labāk. Cērpot vilna jāšķiro! Jāmazgā, neizmantojot ķīmiskos līdzekļus. Svarīgas varētu būt arī mēness fāzes. Vērts domāt par pārstrādi un jaunām, modernām iekārtām.
Izstāde muzejā
1. septembrī, kad Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiks Amatu un rotaļu dienas, tajās būs eksponēti arī šī projekta tērpi. Kalēji un podnieki, namdari un dreimaņi, audēji un pinēji – seno amatu meistari un viņu mācekļi demonstrēs, kā top viņu darinājumi. Ikviens varēs mācīties un izmēģināt spēkus amatnieku prasmēs ar senajiem darba rīkiem. Tas būs piepildīts jaunā mācību gada vēstnesis brīvā dabā, svaigā gaisā un iedvesmojošu tērpu ielokā.
3.07.2019.