"Cilvēka likteni lielā mērā nosaka viņa raksturs, un, ja likteņa nejaušībām varētu dot vārdu, tad tēlniekam Oļegam Skarainim tā būtu izdzīvošanas spēja, kas viņu pavada kopš bērnības," – saka mākslas zinātniece Gundega Cēbere.
Mākslinieks un tēlnieks Oļegs Skarainis dzimis Krievijā, Fiņkovā, kā Osvalds Gaujērs. Viņa vecāki – Jūlijs Gaujērs un Sofija Skaraine – cēlušies Madonas pusē, tagadējā Liezēres pagastā, netālu no Līderes pareizticīgo baznīcas. Oļegs dzimis latviešu ģimenē. Sākoties 1. pasaules karam, ģimene pārcēlās uz Krieviju, kur Taganrogā 1923. gada 5. augustā dzimis Osvalds. 15 gadu vecumā, sākoties 2. pasaules karam, ģimene nonāca uz ielas un spiesta izdzīvot, kā nu var. Osvalds metālrūpnīcā iemācās rasēt, zīmējis ar eļļu ainavas uz stikla, tās veiksmīgi pārdevis. Dzīves ceļos notiek dažādi, un jauneklis tiek apcietināts, aizvests uz Vāciju darba dienestā, uz lēģeri (darba nometne sodītajiem), kur nozaudē dokumentus. Politisko uzskatu gaļasmašīnā, vācu un krievu nāciju sadursmē drošības apsvērumu dēļ tiek nomainīts vārds. Dienesta laikā 1946. gadā Oļegs nodibina sakarus ar māti Taganrogā un vienojas, ka tiksies Latvijā. Pēc gada viņš demobilizējas un pirmo reizi 24 gadu vecumā dodas uz senču dzimteni, kur apmetas uz dzīvi pie mātes māsas Rīgā.
Kopš mazotnes apstākļi nav labvēlīgi – karš, izdzīvošana, apcietinājums, izsūtījums, pārvešana no viena lēģera uz otru, piespiedu darbs, dienests, toties iegūta prasme nepadoties un izturēt. Mākslinieka būtību veido interese par dzīvi, tieksme atrasties ceļā. Jau skolā skolotāji pamanījuši viņa radošo talantu, un dažādos dzīves posmos tas nav pametis viņu, tikai attīstījies. Nonākot Latvijā, sapratis, ka māksla vilina nepārtraukti, un iestājies Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības nodaļā, ko 1958. gadā absolvējis ar diplomdarbu "Latviešu strēlnieki".
Oļegs Skarainis sevi aktīvi pieteicis, meklējot jaunus veidus, kā izteikties, un ar tēlniecības izteiksmes līdzekļiem tiecoties atklāt kustības un viegluma izjūtu. Strādājis autoru kolektīvā pie Salaspils memoriālā ansambļa izveides, arī citiem monumentāliem darbiem. Nereti palicis ievērības ēnas pusē, tomēr ietekmējis tēlniecības mākslas skatījumu un attīstību.
Skarainim paticis radoši eksperimentēt, un viņam piemitusi unikāla spēja ieraudzīt jaunas formas, dimensijas, materiālu faktūras un, veidojot gan monumentālus memoriālu darbus, gan nelielus tēniecības darbus. Kopš 1956. gada regulāri piedalījies mākslas izstādēs un dažādos konkursos. Par savu ieguldījumu mākslā saņēmis vairākus apbalvojumus.
Oļegs Skarainis strādājis stājtēlniecībā, monumentālajā un memoriālajā tēlniecībā. Nozīmīgākie darbi: Salaspils memoriālais ansamblis, 1967. gads (autori – tēlnieki Ļ. Bukovskis, O. Skarainis, J. Zariņš, arhitekti G. Asaris, O. Ostenbergs, I. Strautmanis); 1905. gada revolūcijai veltītais ansamblis Dobelē, 1987. gads (kopā ar arhitektiem J. Dripi un A. Heinrihsonu); R. Blaumaņa piemineklis Brakos, 1992. gads; piemiņas zīme pirmajai latviešu teātra izrādei Kronvalda parkā Rīgā, 1993. gads (kopā ar arhitektu V. Šveidi); kapa piemineklis režisoram A. Amtmanim-Briedītim Meža kapos Rīgā, 1970. gads; kapa piemineklis kinorežisoram J. Podniekam (kopā ar tēlniekiem A. Dumpi un A. Gulbi) Meža kapos Rīgā, 1993. gads; "Viktora Haras dziesma", bronza, 1975. gads; "Če Gevara", bronza, 1980. gads; "Kaķis", bronza, 1980. gads; "Mani vecāki", bronza, 1983. gads.
Skaraiņa darbi atrodas Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, muzejos Maskavā un Taganrogā (Krievija), Dinas un Jāņa Zuzānu mākslas kolekcijā, kā arī citās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
Lai izjustu Latvijas monumentālās tēlniecības stūrakmens Oļega Skaraiņa (1923. – 2017.) nesalauzto un spītīgo dzīves garu, aicinām uz izstādes atklāšanu 26. jūlijā plkst. 14 Madonas muzeja izstāžu zālēs. Izstāde būs skatāma līdz 8. septembim.
19.07.2019.