Madonas muzejā no 8. septembra līdz 14. oktobrim.
Pirmās atmiņas par Madonu ir lielas satīrīta sniega kupenas ietvju malās, vēja sapūstas sniega strēmeles ap māju stūriem, agrā rīta tumsa, krītoša sniega smalkās straumītes, kuras apgaismo laterna pie mājas stūra Lazdonas ielas vidū.
Tur tika pavadīti bērnības brīvie brīži un skolas brīvlaiki pie vecmāmiņas. Tikpat baltu galvu, cik sniega kupenas, viņa tirgoja Sprinta loterijas biļetes, vispirms patrepē, vēlāk maizes veikalā. Viņai pietika laika visam – aprunāties ar pilsētniekiem, ar iebraukušajiem no lauku apvidus, izcept mazbērniem pīrādziņus, apciemot visus mīļos un uzņemt viņus pie tīra, skaisti klāta galda, uz kura greznojās ēdieni ar garnējumu. Neviena bļodiņa nepalika bez olas dzeltenās actiņas vai zaļas lapas un burkāna puķītes. Vecmāmiņa mani iemācīja skaisti izkārtot istabu, salikt ziedus vāzē tā, lai neviens zieds nepaliktu nepamanīts. Šo kompozīcijas izjūtu vai prasmi tagad es lietoju gleznojot. No „necila" darba – kārtot, gludināt līdz gleznošanai. Tagad krāsas izkārtoju uz audekla tā, lai kopā tās viena otru izceltu un radītu miera, harmonijas un pilnīguma izjūtu.
Reiz vasarā, tikko iebraukusi, es skrēju uz vecmāmiņas zemeņu dobēm, lai noplūktu pirmās ogas. Gardas. Uzkāpusi līdz viņas dzīvoklim, es teicu: „Tavā dārzā manas odziņas aug." Mīļi.
Manas gleznas ir kā Jūsu odziņas, kas izaugušas manā studijā – dārzā. Pirmās gleznas radušās 2006. gadā, īsi pirms vecmāmiņa pameta šo pasauli. Līdz šim brīdim ir tapušas apmēram 200 gleznas. Tās pabijušas nedaudzās izstādēs, vairāk lolotas un slēptas, kā rādītas pasaulei.
Uz Madonu atvedu tās vasarīgās un vasarīgi rudenīgās gleznas. Daloties veseluma noskaņā, Madonas muzejā aicinu aplūkot Jūsu odziņas – manas gleznas. Izstādes atklāšana un klātienes tikšanās notiks 8. septembrī pulksten 13.
Autore: LĪNA DZĒRVĀNE