Atsaucoties uz latviešu skatuviskās dejas nozares dalībnieku izteikto vēlmi, Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir aktualizējis jautājumu par latviešu skatuviskās dejas Zelta fondu jeb kanonu.
Laikā no 25. aprīļa līdz 13. jūnijam ikviens dejas eksperts aicināts iesniegt priekšlikumus par dejām, kuras iekļaujamas Zelta fondā, vienlaikus aptaujā aicināti piedalīties arī sabiedrības pārstāvji – interesenti un dejotāji. Anketa pieejama centra mājaslapā.
Uzsāktā procesa mērķis ir plašākā sabiedrībā veidot vienotu izpratni par latviešu skatuviskās dejas Zelta fondu, precizējot, kuras dejas būtu tajā iekļaujamas. Deju nozarei Zelta fonds ir tāds kā sava veida Dainu skapis. Līdz šim apzinātā informācija liecina – sabiedrībā un deju nozares ietvaros, īpaši dažādu paaudžu starpā, pastāv ļoti atšķirīgs priekšstats par Zelta fondu.
Ekspertu darba grupas izstrādātā Zelta fonda definīcija nosaka, ka Zelta fonda saturs ir horeogrāfu veidotas latviešu skatuviskās dejas, latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares laika posmā no 1937. līdz 2008. gadam, kuras raksturo Latvijas kultūrvēsturisko novadu horeogrāfisko savdabību, pamatojas folkloras avotos un tautas tradīciju aprakstos. Dejās izmantota tautas mūzika, tās apdares vai tautiska rakstura oriģinālmūzika. Horeogrāfiskajā risinājumā saglabāti latviešu tautas dejai raksturīgi izteiksmes līdzekļi, raksturs, latviešu tradicionālajā kultūrā nostiprinājušās vērtības, kā arī spilgti horeogrāfu iestudējumi konkrētā vēsturiskā laikmeta kontekstā. Dejas iekļaušanai Zelta fondā būtiski ir ar laika noturīgumu saistīti nosacījumi: tai jau vairākās dejotāju paaudzēs jābūt iekļautai deju kolektīvu, vietējas, reģionālas vai valstiskas nozīmes pasākumu, kā arī Dziesmu un deju svētku repertuārā un tā ir atzīta plašākā sabiedrībā.
02.05.2018.