Tautas deju kolektīva “Pūces” vadītāja ir Laila Ozoliņa. Viņas uzraudzībā dejo vēl četri kolektīvi no Lubānas, Cesvaines un Dzelzavas, un visi pieci piedalījās nupat notikušajos Dziesmu un deju svētkos.
Vadīt tik daudzus kolektīvus var tikai cilvēks ar lielu aizrautību pret darbu, un viņai tāda ir. – Deja ir mans dzīvesveids. Man ļoti patīk mans darbs, it īpaši, redzot citus, kas aizrautīgi nāk dejot, – atklāj Laila.
Ikdienā ar kuplo kolektīvu skaitu viņa tiek galā pati, bet Dziesmu un deju svētkos palīgā nāca TDA "Lubāna" dejotāja, kolēģe Inese Straume. – Lai visu paspētu, pirms braukšanas uz Rīgu kārtīgi izpildījām mājasdarbu – pirms svētkiem bija seminārs, kurā tika iedoti laukuma zīmējumi, mums bija jāiemācās visas izmaiņas. Dziesmu svētku mēģinājumos lielākoties ar visu tikām galā, ja vajadzēja, kolēģe Inese palīdzēja, jo C grupas bija divas, "Cesvaine" un mazie "Žuburi", un uz pusēm es sadalīties nevarēju. Tā dzīvoju četras dienas stadionā, skraidīdama no vienas grupas pie otras, – par gatavošanos svētkiem stāsta Laila Ozoliņa.
Dzelzavas kultūras nama tautas deju kolektīvs "Pūces" savu darbību sāka pirms pusotra gada, 2022. gada 5. martā. Šajā laikā kolektīvs sapulcējis 18 dejot gribošus cilvēkus no dažāda vecuma grupām un ieguvis savu nosaukumu. – Ideja par jaunu deju kolektīvu Dzelzavā radās Dzelzavas kultūras nama vadītājai Baibai Meierei. Viņu, savukārt, izveidot jaunu kolektīvu mudinājuši vairāki cilvēki, kas vēlējās dejot. Sākām visu ar četriem pāriem, bet pamazām, viens otru aicinot, kolektīvā iedejojās 10 meitenes, astoņi puiši – pilns sastāvs. Kolektīva nosaukums radās mūsu pirmajā pasākumā "Putni pastalās" Ērgļos. Kolektīvs, savā starpā sarunājoties, atcerējās, ka Dzelzavā dzīvojot Pūču ģimene, tā arī nolēmām nosaukt kolektīvu par "Pūcēm", – kolektīva izveidi atminas Laila.
Kolektīvā dejo dejotāji no Dzelzavas un tās apkārtnes – Jaungulbenes, Gulbenes un pat Vecpiebalgas. Savus skaistos tautastērpus viņi saņēmuši mantojumā no iepriekšējā deju kolektīva. – Tautastērpiem man nebija jāsagādā nekas daudz, jo no iepriekšējā jauniešu deju kolektīva bija palikuši ļoti labi tērpi, kurus tikai vajadzēja pielāgot saviem augumiem. Un par to man jāsaka paldies kultūras nama vadītājai Baibai, jo viņa par to visu rūpējās, – teic Laila.
Lai iekļūtu Dziesmu un deju svētkos un piedalītos deju lieluzvedumā "Mūžīgais dzinējs" un lielkoncertā "Balts", jaunajam kolektīvam bija jāiztur deju koprepertuāra skate. Starp Madonas novada deju kolektīviem E2 grupā "Pūces" ierindojās trešajā vietā, iegūstot 43,3 punktus un pirmo pakāpi. – "Pūcēm" veicās ļoti labi, ņemot vērā to, ka šī bija viņu pirmā skate. Savā grupā, Madonas apriņķī, viņi bija trešie, un man tas šķiet ļoti, ļoti labs sasniegums, jo viņi ir pavisam jauns kolektīvs, – priecīga ir Laila.
– Man šķiet, ka kolektīvam Dziesmu un deju svētkos veicās ļoti labi. Viņi izbaudīja visu: paspēja samirkt uz laukuma, jo lietusgāzes mēģinājumu laikā bija diezgan biežas un lielas, pakarsēties saulē, aizbraukt līdz jūrai un izbaudīt Rīgu. Viņiem bija diezgan brīva laika un nācās būt patstāvīgiem, jo bieži nevarēju būt ar viņiem kopā. No organizatoru puses, liekas, viss bija pārdomāts. Protams, sākumā šķita jocīgi, ka mēģinājumu teritorijā nedrīkst ienest savu ūdeni, bet arī pie tā pieradām, ūdens bija pieejams, – kolektīva pieredzi Dziesmu svētkos raksturo vadītāja.
Jautāta, kas visilgāk paliks atmiņā, Laila Ozoliņa atbild:
– Visspilgtāk atmiņā paliks fināla koncerts 8. jūlijā Daugavas stadionā, kad visi mani pieci kolektīvi bija kopā. Mums ir tāda tradīcija – satikties visiem kopā vienā punktā un pēdējos svētku mirkļus baudīt kopā. Tad pārņem sajūta, ka visu esam izdarījuši, viss ir beidzies un mēs esam daļa no tiem 17 tūkstošiem. Mani puiši met mani gaisā – un liekas, ka es tik tiešām lidoju. Tās emocijas ir lieliskas! Tā ir mana spēcīgākā emocionālā laimes izjūta.
Šis bija pirmais gads, kad deju kolektīva dalībniece Inta piedalījās Dziesmu un deju svētkos, ja būs tāda iespēja, viņa noteikti piedalīsies vēl. – Tas bija ļoti emocionāli un labāk, nekā gaidīju. Šķita, ka būs grūti un izaicinoši kolektīvam, jo mēs tik ilgi, nedēļu, kopā vēl nebijām dzīvojuši. Bet šī nedēļa mūs ļoti saliedēja, citiem pat atraisījās tādas īpašības, par kurām neviens nezinājām. Bija ļoti jautri, un kolēģi šo jautrības garu uzturēja visas nedēļas garumā, – ar pirmo pieredzi Dziesmu un deju svētkos dalās Inta.
Edgars tautas dejas dejo jau no pamatskolas laikiem, bet ar pārtaukumiem. 2015. gadā viņš atgriezās dejā un dejoja Valmieras Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvā "Pastalnieki", pēc tam dejoja Vecpiebalgā, bet tagad jau vairāk nekā gadu dejo Dzelzavas "Pūcēs". Uz katru mēģinājumu Edgars mēro stundas braucienu, jo dzīvo Vecpiebalgā. Uz manu jautājumu, vai nav nogurdinoši katru reizi tik ilgi braukt, viņš atbild: – Tas man ir kā hobijs. Makšķernieki un mednieki tērē naudu piederumos un apģērbā, es naudu tērēju degvielā. Aizbraucu uz mēģinājumu, un, esot dejā, aizmirstu visas ikdienas rūpes.
Edgars kolektīvā "Pūces" dejo kopā ar draudzeni, viņa bijusi tā, kas interesējusies par deju kolektīviem Madonas pusē, iedrošinājusi Dzelzavas kultūras nama vadītāju veidot jaunu deju kolektīvu un vēl pavilkusi Edgaru dejot. Viņš Dziesmu un deju svētkos kopš 2000. gada piedalījies vairākas reizes. – Šogad lielākās emocijas noķēru, kad mums, vīriem, ļāva iznest karogu koncertu sākumā, iepriekšējos Dziesmu un deju svētkos man tādas iespējas nebija. Es izgāju lielajā stadionā ar karogu rokās, un caur kauliem skrēja skudriņas, sajūtas bija neaprakstāmas! – par piedzīvoto stāsta Edgars.
Ramona deju kolektīvā "Pūces" dejo kopā ar abiem dēliem. Pāris vārdos raksturojot "Pūces", viņa saka: – Mēs esam draudzīgs, atsaucīgs, vienmēr dejot gribošs un mazliet trakulīgs deju kolektīvs, kas vienmēr gatavs parādīt sevi publikai.
Abiem Ramonas dēliem ceļš dejā sākās jau Dzelzavas pamatskolā, kur tautas dejas ir bijušas līdzvērtīgas citiem mācību priekšmetiem. Dēls Aleksis dalās savā dejotāja pieredzē: – Tautas dejas dejoju jau deviņus gadus. Dejot man vienmēr ir paticis. Visu šo gadu garumā esmu dejojis divos tautas deju kolektīvos – tagad dejoju "Pūcēs", bet pirms tam – Dzelzavas pamatskolas deju kolektīvā.
Šie bija viņa pirmie Dziesmu un deju svētki un noteikti ne pēdējie, jo pieredze, kas tur gūta, ir atstājusi labas emocijas. – Atmosfēra, kas virmoja gaisā, bija tik patīkama, ka visu laiku gribējās tur uzturēties. Vislabāk paliks atmiņā svētku dalībnieku gājiens, – uzskata Aleksis.
Šobrīd, pēc lielā Dziesmu un deju svētku pasākuma, deju kolektīvs "Pūces" atpūšas, taču pēc neilga laika sāks gatavoties Dzelzavas pamatskolas 150 gadu jubilejas svinībām 5. augustā.
25.07.2023.