Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir lielākā bērnu un jauniešu dziesmu un deju tradīcija Latvijā. Šīs tradīcijas kodols ir jaunās paaudzes vēlme daudzveidīgi mākslinieciski izpausties.
Pirmie svētki norisinājās 1960. gada 23. jūnijā Rīgā. Priekšnoteikumi šīs jaunās Dziesmu svētku tradīcijas tapšanai radās jau iepriekš, kad bērnu priekšnesumi bija nozīmīga programmas daļa Vispārējos dziesmu svētkos.
Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks arī šogad, bet visiem tik labi zināmajā un ierastajā formātā tie norisināties nevarēs. Tika pieņemts lēmums šajā gadā rīkot e-svētkus. Domas un viedokļi par šādu svētku formātu dalās – vieni uzskata, ka tā ir laba alternatīva, bet citi pauž nostāju, ka šogad labāk būtu bijis svētkus atcelt.
Stāsta Madonas novada vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas koordinatore Vineta Blumberga: – Gatavošanās darbi XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem iesākās jau 2019. gadā, kad vēl nenojautām par lielajām izmaiņām. Pagājušajā mācību gadā XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros norisinājās vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas „Radi rotājot" pirmā kārta Madonas novadā. Izvirzītie darbi tika arī otrajā kārtā, un šogad tie tiks izstādīti VEF Kultūras pilī, no kuriem arī tiks veidots digitālais katalogs. Tad viss strauji mainījās, viss tika apturēts. Šobrīd, lai noslēgtu šo svētku ciklu, ievērojot konkrētā brīža epidemioloģiskos nosacījumus un brīvprātības principu, ir e-dziesmu svētku koncepts „Svētki ir tur, kur esam mēs!". Svētku „iemūžināšana" videoversijās notiek visā Latvijā, lai atstātu vēsturei liecības par šiem svētkiem un noslēgtu šo svētku ciklu. XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku programmas „Radi rotājot" ietvaros Madonas BJC modes studijas „Defilē" (skolotāja Vineta Blumberga) un keramikas pulciņa (skolotājs Māris Karlsons) audzēkņu sadarbības rezultātā tapusi tērpu un rotu kolekcija „Šķērsu dienu saule teka, nakti šķērsu mēnestiņš". Modes studijas „Defilē" audzēkņu darinātie tērpi papildināti ar māla rotām, kurās ietvertas saules, mēness, ausekļa un citas latviešu ornamentālikā lietotas formas, zīmes un simboli. Tas atspoguļojas arī izvēlētajā mūzikā un horeogrāfijā. Tērpu kolekcijas tiks iekļautas kopējā pasākuma stāstā par skolēnu tērpu kolekcijām Latvijā.
Vineta Blumberga turpina: – XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros radīti Madonas novada vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izstādes „Radi rotājot" vides objekti: Madonas BJC mākslas studijas „Tu visu vari" kopdarbs „Kaleidoskopa atspulgs" (sk. Ieva Repša), pulciņa „Mīļlietiņas" kolektīvais darbs „Laižas savādi putni" (sk. Rimma Smoļska), keramikas pulciņa kolektīvie darbi „Aug zemes rota", „Augi – zemes rota" (sk. Māris Karlsons). XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku ietvaros vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projektā „Zeme mūsu rokās" tapis audzēknes Annas Brokas (5. kl.) darbs „Dziesmas pinu vainagā" (sk. Una Salmane, Degumnieku pamatskola). Šiem darbiem tiks veidots digitālais katalogs.
Savukārt Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora atzīst: – Man ir divējāds vērtējums par to, ka tiek rīkoti šādi dziesmu svētki. No vienas puses, tas ir ļoti apsveicami, ņemot vērā pandēmijas situāciju, kas šobrīd valda. Jauki, ka tiek atrasti veidi, kā izpausties skolēnu un jauniešu tautas mākslas kolektīviem, rasts risinājums, kā mēģināt izpausties dejā un mūzikā. Bet, no otras puses, personīgi es nepiekrītu saukt tos par Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, jo uzskatu, ka šāds saturs, šādi e-svētki neīsteno tos mērķus, kas ir atrunāti likumā. Šādā veidā nav iespējams kvalitatīvi sagatavot pasākuma repertuāru, kas sevī ietver gan skates, gan mēģinājumus. Savā veidā tas nodrošina mūsu tautas mākslas attīstību un izaugsmi. Šādā formātā par kvalitatīviem rādītājiem mēs noteikti nevaram runāt. Nenotiek arī šo svētku lielkoncerti, svētku kulminācija, kopīga dejošana, dziedāšana. To visu nekādā ziņā nevaram sasniegt, ja svētki tiek veidoti šādi. Protams, mēs darām visu, ko varam šajos apstākļos izdarīt, taču nebūtu korekti šim pasākumam dot Dziesmu un deju svētku nosaukumu.
Skaidro Dziesmu un deju svētku koordinatore Madonas novadā, Madonas bērnu un jauniešu centra direktore Alda Eglīte:
– Visi kolektīvi, kuri ir gatavojušies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kuri filmē un publicē uzstāšanos vai videosveicienu, ir šo svētku dalībnieki. Nenotiks koncerti, un netiksimies klātienē – šī ir galvenā atšķirība starp jau ierasto svētku norisi un šā gada e-svētku konceptu.
Viņa piebilst, ka šādi svētki tiek rīkoti, lai noslēgtu veco ciklu un sāktu gatavoties jaunajam: – Saprotam, ka pārcelt svētkus nebija iespējams, bet svētkus to klasiskajā formā veidot arī nebija iespējams. Jūlijā visos Latvijas novados notiks deju svētku ceļa „Saules vija" filmēšana. 22. jūlijā tā plānota pie mums Madonā. Protams, sekosim līdzi epidemioloģiskajai situācijai valstī un noteiktajiem ierobežojumiem, taču šobrīd tajā aicināti piedalīties visi svētku dalībnieki, kuri to vēlas. Svētki norisināsies līdz 30. oktobrim, un šis datums ir noslēdzošais, līdz kuram jāpagūst izdarīt visu, kas saistās ar svētku organizēšanu, tai skaitā atskaišu nodošanu.
Alda Eglīte lēš, ka videomateriāls, kas tiks samontēts no visiem iesūtītajiem videofragmentiem, nebūs skatāms ātrāk kā septembrī vai oktobrī. Precīzāku informāciju par to var meklēt mājaslapā www.nacgavilet.lv.
– Gan es, gan citi svētku koordinatori uzsveram, ka galvenais ir saglabāt mieru un prieku. Mēs izdarām tik un to, cik varam izdarīt. Mēs gribam satikties, būt kopā, izjust vienotību un kopību un tieši tā cenšamies darīt. Ja kaut kas no iecerētā nenotiek, mēs nepārdzīvojam. Svētki būs, tie notiks, un viss nokārtosies, – pozitīvi noskaņota ir Alda Eglīte.
Tiek atgādināts, ka kolektīvu dalība šajos svētkos ir katra tā vadītāja individuāla izvēle, savukārt bērnu dalība ir atkarīga no viņu vecāku pieņemtā lēmuma. Netikšanās klātienē un sarežģītais mēģinājumu process ir galvenie iemesli, kāpēc ir tādi kolektīvi, kas atsakās no dalības svētkos.
Līdz 20. jūnijam visiem kolektīviem, kas ir svētku dalībnieki vai grib par tādiem kļūt, ir jāiesūta video svētku organizatoriem mājaslapā www.nacgavilet.lv, lai organizatori var visus iesūtītos materiālus sagatavot un apstrādāt. Vizuālie darbi, kas tiek veidoti svētku ietvaros, tiks izstādīti gan Rīgā, gan reģionā jūlijā.
Sistēma, kurā tiek uzskaitīti kolektīvi, kuri jau piedalījušies svētkos vai vēl tikai grasās to darīt, uzrāda, ka šobrīd svētku dalībnieku pulkā ir vairāk nekā 30 māksliniecisko kolektīvu no Madonas novada.
Alda Eglīte atklāj, ka Latvijas novadu svētku koordinatoru vidū viedokļi par e-dziesmu svētkiem dalās – daļa koordinatoru ir apņēmības pilni un saka, ka svētki izdosies, bet pastāv arī uzskats, ka tos šādā formātā veidot nevajag. Viņa piebilst, ka svētku organizatoriskā puse ir sarežģīta un neierasta.
– Mans personīgais viedoklis ir šāds – nedomāju, ka šādus svētkus būtu pelnījis jebkurš no bērniem, kurš ir piedalījies pērnā gada skatēs. Esmu to koordinatoru vidū, kuri uzskata, ka svētkus šogad vajadzēja atcelt un visiem bērniem, kuri pirms gada piedalījās skatēs, piešķirt dalībnieka statusu, citādi sanāk tā, ka dalībnieki skaitās tikai tie, kuri varēja tikties un strādāja arī attālināti Zoom platformā, bet tas nav godīgi pret bērniem, kuri četrus gadus gatavojās un ieguldīja darbu. Bet, kā jau minēju iepriekš, saprotu arī organizatorus. Savstarpēji viens otru atbalstām, uzmundrinām un nomierinām. Viegli nav nevienam, bet ceram, ka veiksmīgi tiksim galā, – nosaka svētku koordinatore, uzsverot – svētki ir tur, kur esam mēs, svētki ir tur, kur ir radošie kolektīvi.
Alda Eglīte ir pārliecināta: – Lai arī kā mums gājis, viens svētku cikls būs noslēdzies. Šobrīd svarīgāk ir domāt par to, kā veiksmīgi atsākt klātienes mācības, jo mākslinieciskajiem kolektīviem ilgstoši tikties attālināti ir sarežģīti. Jādomā par to, kā bērnus un jauniešus motivēt darboties kultūras jomā un mudināt atgriezties kolektīvos, jo šis laiks noteikti neveicina Dziesmu un deju svētku tradīcijas nepārtrauktību.
18.06.2021.