Svētdienas, 14. augusta, pusdienlaikā Aglonā uz Svēto Misi pulcējās svētceļnieki, lai piedalītos viņiem veltītajā Svētajā Misē.
Dievkalpojuma iesākumā savas grupas prezentēja uz Aglonu kājām atnākušie svētceļnieki. Kopumā par sevi pastāstīja 16 svētceļnieku grupas, starp tām – arī Madonas katoļu draudzes pārstāvji.
Šogad visagrāk uz Aglonu devās "Radio Marija Latvija" grupa, kas 31. jūlijā uzsāka ceļu no Skaistkalnes. Madonas svētceļnieki ceļā devās 7. augustā, un Kristus Karaļa Madonas draudzes grupā bija 65 cilvēki, kur jaunākajam tikai 2 gadi, pieredzējušākajam – 61 gads. Mūsu svētceļnieki kājām nogāja 160 kilometru, un, tā kā grupā vairāk nekā trīsdesmit bija bērni, ceļā līdzi tika ņemti 7 rati, 5 velosipēdi, izdzerti 80 litri piena. Madonieši vienmēr izcēlušies ar labām slavētāju balsīm un mūzikas instrumentu spēli. Svētceļojumu kuplināja 9 mūzikas instrumenti, 7 dienās izskanēja priestera 7 katehēzes.
Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā svētceļnieku Svēto Misi celebrēja Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Andris Kravalis. Viņš uzsvēra, ka svētku prieku, ejot uz Aglonu, svētceļnieki ienesa pilsētās, ciematos, mājās, cilvēkos, kas svētceļniekus uzņēma un par viņiem rūpējās.
Bīskaps atgādināja, ka 14. augustā tiek svinēti svētā Meinarda svētki. Meinards bija māceklis, apustulis un svētceļnieks, kas atstāja savu zemi un devās ceļā. Kas tad ir māceklis? – Jēzus neuzrakstīja grāmatas, bet atstāja mācekļus, izvēlējās mīlestības lieciniekus, kas ar savu dzīvi tālāk nesa Viņa mācību, – uzsvēra Andris Kravalis, piebilstot, ka Baznīcai šodien joprojām ir nepieciešami mācekļi. Meinards 50 gadu vecumā izgāja no savas komforta zonas, viņš piecēlās un gāja. Bīskaps aizdomājās, ka mācekļus nereti aptur bailes un kauns. Par to var lasīt Svētajos Rakstos, piemēram, Nikodēms bailēs tikai naktī tuvojās Kristum…
– Jūs visi caur šo svētceļojumu esat izgājuši māceklības ceļu. Paldies jums par to! – pateicās bīskaps.
Svētceļnieku mērķis bija sasniegt un savus lūgšanu nodomus aiznest Aglonas Dievmātei. Svinēt Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkus 14. augusta vakarā un 15. augustā uz Aglonu devās arī daudzi citi ļaudis. Līdz ar svinīgo dievkalpojumu 15. augusta pusdienlaikā noslēdzās Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības Aglonā. Dievkalpojumu vadīja apustuliskais nuncijs Baltijas valstīs Petars Antuns Rajičs, klātesošos uzrunāja mūsu Valsts prezidents Egils Levits un Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.
Valsts prezidents uzrunu iesāka latgaliešu valodā, izsakot prieku par iespēju piedalīties svētkos. Viņš atgādināja, ka pirms 30 gadiem Rēzeknē atgriezās piemineklis "Latgales Māra": – Caur šo skaisto tēlu mēs varam nolasīt Satversmes ievadā teikto, ka mūsu identitāti Eiropas kultūrtelpā veido gan latviskās un lībiskās tradīcijas, gan latviskā dzīvesziņa un latviešu valoda, gan arī eiropeiskā piederība, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Tātad mūsu identitātei ir gan nacionālās, latviskās saknes, gan eiropeiskās saknes, kur būtisks elements ir kristīgās vērtības.
Runājot par Baznīcas un valsts attiecībām, kā arī Baznīcas lomu sabiedrībā, Valsts prezidents sacīja: – Šodien sabiedrībā ir daudz, bieži savstarpēji karojošu patiesību. Taču svarīgi ir apzināties, ka tās vērtības, kas daudzos gadsimtos tika radītas kristīgās baznīcas garīgā monopola apstākļos, šodien turpina kalpot laicīgai, modernai, demokrātiskai valstij. Tādēļ šis kristīgais mantojums ir vērtīgs arī mūsdienu demokrātiskai valstij.
Valsts prezidents paskaidroja, ka, lai arī valsts un Baznīca ir savstarpēji neatkarīgas, tas nenozīmē savstarpēju noslēgšanos. Tā nozīmē savstarpēju cieņu.
Prezidents atzina, ka gandrīz katra cilvēka prātā un sirdī šodien ir domas par Ukrainu, kur "Krievijas pastrādātie kara noziegumi pret ukraiņu tautu nav prātam aptverami un racionāli izskaidrojami". Egils Levits uzsvēra, ka katram par nodarīto būs jāatbild. – Bet katram, kurš nespēj atšķirt labu no ļauna un skaidri, bez jebkādām atrunām nostāties pareizajā pusē, ir jāapzinās, ka viņš paliek kopā ar kara noziedzniekiem un palīdz Kremlim, – domu papildināja Egils Levits, mudinot ikvienu pateikties par mieru mūsu zemē, kas ir tik trausls un patiesa dāvana.
Uzrunas noslēgumā prezidents novēlēja, lai Aglonā saņemtā garīgā enerģija un stiprinājums ļauj novērtēt visu to labo, kas mums ir dots.
Bīskaps Jānis Bulis uzsvēra, ka katram ir dota Dieva mīlestība, kas ir nomodā par mūsu dzīvi arī tad, kad mums šķiet, ka "liktenis met akmeņus zem kājām". Bīskaps uzsvēra, ka viss, kas mums sāp, kas mūs posta, nav patiesība par mūsu dzīvi. Acis uz patiesību un dzīves jēgu var atvērt Dieva mīlestība. Bīskaps mudināja to mīlestību, ar kuru Dievs ikvienu piepildīja Aglonā, nest saviem tuviniekiem, draugiem un visiem apkārtējiem.
17.08.2022.