Lai apliecinātu un padziļinātu savu ticību, ik gadu augustā uz Aglonu dodas svētceļnieki.
Galvenās norises Aglonas bazilikā
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos par apmeklētu tradīciju kļuvis tautas Krusta ceļš, kas notiek 14. augustā Aglonas bazilikas sakrālajā laukumā, savukārt 15. augustā sakrālajā laukumā tika svinēta svētku Svēta Mise.
Iestiprināšanas sakramentu svētku laikā no bīskapa saņēma pārstāvji no Madonas katoļu draudzes svētceļotāju grupas. 14. augustā klātesošie svētceļnieki sniedza arī prezentāciju par ceļā piedzīvoto. Madoniešu vēstījumu nolasīja draudzes pārstāvis Jāzeps Jaujenieks, viņu ar dziesmām „akomponēja" vēl citi jaunieši un bērni.
Svētceļnieku grupas stāja
Kājām uz Aglonu Madonas katoļu draudzes grupā kopumā devās 50 dalībnieki, teju puse no visiem bija bērni un jaunieši. Madoniešu grupai pievienojās arī pārstāvji no Aizkraukles, Dzelzavas, Lubānas, Gulbenes, Ikšķiles, Skrīveriem, Rīgas, kā arī Madonas evaņģēliski luteriskās draudzes. Svētceļojuma garīgais vadītājs priesteris Māris Ozoliņš par svētceļojuma moto bija izraudzījis saukli „Ticēt. Cerēt. Mīlēt". Svētceļojuma laiku gājēji apzināti veltīja nevis tūrismam, bet dievkalpojuma liturģijai, ikdienas lūgšanām, pārdomām un slavēšanai.
12. augustā visi izbaudīja „tuksneša" dienu, kad Feimaņos ieklausījās katehēzē, garīgās pārdomās, piedalījās Svētajā Misē un slavēšanā. 13. augustā grupa pacilātā un vienotā noskaņā iegāja Aglonā.
Dalībnieku atziņas pēc veiktajiem 150 km
– Mani šai svētceļojumā ļoti pārsteidza vecāki ar bērniem – ģimenes, kas dodas ceļā visi kopā, – pēc veiktā svētceļojuma, kas kopumā sakrāja 150 km gājuma, atklāja Dainis Šķēle no Madonas. – Patika arī tas, cik ļoti cilvēki spēj būt saliedēti ceļā pie Dieva. Vārdos grūti to aprakstīt, bet šo ceļu ieteiktu veikt katram ticīgam kristietim.
Ramona Zariņa (Madona): – Šis bija mans vienpadsmitais svētceļojums, un manī aizvien ir nerimstoša pārliecība, ka tas ir mans mīļākais gada laiks. Būt ceļā, būt ik minūti domās ar Dievu, būt ar cilvēkiem un stiprināt citam citu ticībā, būt vidē, kur ir miers, kur runājam labas lietas un domājam gaišas domas. Tas ir svētceļojums, un tik ļoti gribētos, lai tas nekad nebeidzas! Būtu svētīgi dzīvot pasaulē, kas būtu tāda kā ikdiena svētceļojumā. Šoreiz ceļā vislielāko iepriecinājumu nesa slavēšanas vakars Feimaņu baznīcā, jo tieši slavēšanā jūtos vistuvāk Dievam un mana sirds vienkārši spiedz no prieka. Otrkārt, šajā vakarā bija brīnišķīga iespēja atjaunot kristību solījumu. Tā kā mani kristīja pavisam maziņu un kristības neatceros, šoreiz, ūdenim pār seju līstot, izjūtas bija divtik stipras. Pateicība Dievam!
Dace Baumgartena (Skrīveri): – Biju jau apsvērusi domu svētceļojumā šogad iet ar kādu citu grupu, bet, kad ieraudzīju informatīvo sludinājumu par svētceļojumu Madona-Aglona, uzreiz sapratu, ka man ir jābūt šeit! Lūdzu, lai Dievs sagatavo ceļu.
Pieļauju, ka ne jau mani vienu šis paralizētais kovidlaiks ir vedis nopietnā ticības krīzē, zaudējot cerību un mīlestību uz visu apkārt notiekošo, jo bez iespējas saņemt Svētos Sakramentus kristīgais cilvēks iznīkst.
Jau svētceļojuma iesākumā sapratu, cik ļoti Dievs par mani rūpējas, jo grupas tēma bija „Ticēt. Cerēt. Mīlēt" – tieši tas, kas visvairāk man bija nepieciešams. Un es paļāvos uz visu, ko Dievs dos šajā ceļā gan caur līdzcilvēkiem, gan laikapstākļiem, gan savu fizisko un garīgo veselību. Mācījos atkal no jauna uzticēties, pieņemt un kalpot.
Ļoti novērtēju svētceļojuma vadības komandas ieguldīto darbu, gan sagatavojot visu pirms svētceļojuma, gan ceļojuma laikā. Serviss bija lielisks!
Pateicos Dievam par katru satikto svētceļojuma kopienas brāli un māsu! Katra saruna vai liecība, īpaši bērnu, mani uzrunāja, pamācīja, deva iemeslu nopietnām pārdomām.
Esmu sajūsmā par Madonas katoļu draudzi – katrs zina savu vietu, katrs apzinās savas dāvanas, ar kādām kalpot. Visi ir dziedoši! Zinu, ka tas ir daudzus gadus „slīpēts dimants".
Nedēļa paskrēja nemanot. Tā vien gribējās uzkavēties, un tāpat kā Pēterim, Jānim un Jēkabam Tabora kalnā bija vēlēšanās teikt: „Kungs, šeit mums ir labi…" (Mt 17, 4), tomēr ir jāatgriežas savā ikdienā un jāsludina citiem par Ticību, Cerību un Mīlestību Visvarenajam un Žēlsirdīgajam Dievam, ko paši ieguvām skaistajā ceļā uz Aglonu.
Paula Lukašova (Aizkraukle): – Ļoti patika svētceļojuma grupa. Tās izjūtas, kas bija visu nedēļu, īstenībā ir ļoti grūti aprakstīt. Likās – esam viena liela, fantastiska ģimene. Patika priestera Māra katehēzes – baznīcā, pļavā, pie ezera – dabā. Brīnišķīgi! Tāpat grupiņu dalīšanās. Vienreizēji! Ļoti iespaidīgs bija slavēšanas vakars, tikai tas likās mazlietiņ par īsu, vajadzēja ilgāk. Man kā cilvēkam no malas, kas iepriekš nepazina gandrīz nevienu, likās tik fantastiska kopiena! Lielu paldies gribu teikt madoniešu grupai un Sintijai, kas aizdeva ģitāru, tā sniedzot iespēju spēlēt gan ceļā, gan Svētajā Misē, gan slavēšanā.
Paldies par atbalstu ziedotājiem!
Ceļā lūdzoties par labdariem, svētceļojuma dalībnieki ir pateicīgi saviem atbalstītājiem: SIA „Biocore Ltd", AS „Cesvaines piens", AS „Lazdonas piensaimnieks", „Madonas maiznieks", veikalam „Papīrs", SIA „Junge", Mārim Štrombergam, Ilvijai Ozoliņai, Janīnai Liepiņai, Leontinai Brenčevai. Tāpat bērni svētceļojuma gaitā lūdzās par tiem draudzes locekļiem, kas viņus atbalstīja kā dāsni eņģeļi.
24.08.2021.