Latvijas jubilejas un Dziesmu svētku gadā atceramies īpašu notikumu pirms 80 gadiem – IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1938. gadā, kad Lazdonas draudzes koris Haralda Medņa vadībā piedzīvo triumfu, kļūstot par uzvarētāju lauku koru grupā un saņemot īpašu „Tautas vadoņa balvu" – sudraba šķīvi.
Lazdonas draudzes koris savu darbību uzsāk pirms 155 gadiem draudzes mācītāja Karla Eduarda Rūdolfa Gulekes (1831-1901) un ērģelnieka Kārļa Pētersona laikā (1838-1903). Lai atceramies, ka šis mācītājs 1866. gadā organizē bērnu dziedāšanas svētkus, tā aizsākot skolu jaunatnes dziesmu svētku tradīciju. Vēlāk ar kori strādā Jānis Avens (1870-1919), Jānis Bērziņš (1864-1927) un Pēteris Mednis (1970-1925). Pēc tam kora vadību pārņem P. Medņa dēls Haralds Mednis. Pēc H. Medņa aiziešanas uz Rīgu 1930. gadu beigās diriģenta pienākumus veic Marija Baruša (1907-1970). Baznīcā varam aplūkot muzikālo tradīciju kopējiem –
Pēterim Mednim, Kārlim Pētersonam, Haraldam Mednim – veltītās piemiņas plāksnes.
IX Vispārējie latviešu dziesmu svētki Haraldam Mednim ir pirmā lielā debija, kas aizsāk viņa garo kordiriģenta un svētku virsdiriģenta ceļu. Savs ceļš ir arī saņemtajai balvai. Mēģinot noskaidrot, kur balva glabājās, līdz nonāca Rakstniecības un mūzikas muzeja krājumā, parādījās divas pretējas versijas. Tomēr Haralda Medņa darbības pētniece Inese Mailīte domā, ka šķīvis glabājās pie diriģenta. Par to pagaidām liecina tikai pieņēmumi, bet, kā zinām, pētniecība ir ilgstošs un darbietilpīgs process, kur kopaina veidojas lēnām un no sīkiem gabaliņiem.
Tagad šķīvja ikdienas mājvieta ir Rakstniecības un mūzikas muzeja krājums, kur tas kopā ar oriģinālkārbu nonācis no paša Haralda Medņa. Šobrīd to var aplūkot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja telpās Rīgā, Brīvības bulvārī 32. Sudraba šķīvis ir viens no spožākajiem eksponātiem Latvijas muzeju kopīgi veidotās izstādes „Latvijas gadsimts" daļā, kas veltīta IX Vispārējiem latviešu dziesmu svētkiem.
Šķīvja meta autors ir mākslinieks Aleksandrs Dzērvītis, bet sudrabā ar dekoratīviem tautiskiem ornamentiem to izkalis Arnolds Neiks. Uz šķīvja malas iegravēts uzraksts: „IX. Dziesmusvētku dziesmu kara I. godalga labākajam lauku korim/ piešķirta Lazdonas draudzes korim/ diriģents Haralds Mednis/ Rīga, 1938. g. 16. jūnijā." Pretējā malā aplikatīvs uzraksts ar zelta burtiem: „Tautas vadoņa balva."
Izstādē „Latvijas gadsimts" šķīvim līdzās ir fotoattēls no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma – Lazdonas draudzes kora dalībnieki un diriģents Haralds Mednis ar iegūto balvu. Madonas muzejā fotogrāfija nonākusi 1965. gadā kā viena no Viktora Kumsāra savāktajām liecībām albumā par kultūras dzīvi Praulienas, Lazdonas pusē. Šis fotogrāfa Rudolfa Baloža attēls līdz Haralda Medņa mājas rekonstrukcijas uzsākšanai bija skatāms „Dzintaros" izstādē „Haralda Medņa (1906-2000) dzīvesstāsts – Lazdonas laiks". 25. augustā izstāde un arī vēsturiskais fotoattēls būs apskatāmi Madonas luterāņu draudzes Lazdonas baznīcā. Savukārt Lazdonas draudzes kora 1938. gadā saņemto balvu –
sudraba šķīvi – līdz 2021. gada maijam iespējams aplūkot izstādē „Latvijas gadsimts".
24.08.2018.