No 12. jūlija Latvijas pilsētās rit XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku pasākumi, un svētku brauciens „Saulesvija" pa daudzām pašvaldībām ir daļa no šo svētku norises. 22. jūlijā „Saulesvija" ieripoja Madonā, lai pulcētu svētku dalībniekus no Madonas, Cesvaines, Lubānas un Varakļāniem.
Projekta „Saulesvija" vēlme ir katrā pašvaldībā improvizēt tradicionālo svētku gājienu, kad kolektīvi saņem un velta aplausus un uzsaucienus. Pasākuma laikā notiek kolektīvu filmēšana, lai samontēto atstātu vēsturei kā liecību par šiem svētkiem. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām.
Madonā „Saulesvija" ievijās vairākās vietās. Dejotāji to sagaidīja Smeceres silā, dziedātāji un orķestru dalībnieki – Lazdonas luterāņu baznīcā. Daudzi paviesojās Haralda Medņa kultūrizglītības centrā „Dziesmusvētku skola" un apskatīja vides objektu „Latvija skan". Tieši šeit pirms 155 gadiem notika pirmie Bērnu dziedāšanas svētki – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku priekštecis un iesākums. Dejotājus rīta cēlienā varējām vērot arī Mīlestības graviņā, Saieta laukumā, pie lūgšanu kapelas un pie Madonas kultūras nama. Noslēgumā kolektīvu vadītāji tika aicināti uz Priežu kalniņu, kur viņus uzrunāja novada pašvaldības pārstāvji un viesi no Rīgas.
– Šodien skolu jaunatnes „Saulesvijas" ceļš ved cauri plašajam Madonas novadam. Mēs ticam, ka šis ceļš ir bijis gana gluds, šaubas un neziņa ir atstātas aiz muguras un grūtības nav sagādājis apstāklis, ka „Saulesvijai" jānokļūst Vidzemes augstienē, – komentēja novada pašvaldības izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne. Viņa akcentēja, ka Dziesmu svētki vienmēr ir bijuši īpašs notikums: – Šoreiz svētkiem esam gatavojušies vairākus gadus, un pēdējais laika posms bijis īpašs izaicinājums. Madonas novadā esam centušies uzturēt svētku ideju arī attālināto mācību laikā, un šodien kolektīvu veikums kaut nedaudz bija redzams pilsētas laukumos.
Novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, sveicot Vidzemes lielākajā novadā, atklāja, ka arī pats ir piedalījies vairākos Dziesmu un deju svētkos, tāpēc zina izjūtas, kad grūtais un mēģinājumos sastrādātais attaisnojas un svētkus var skaisti baudīt: – Šodien, kopā ar skolēniem esot Lazdonā un Madonā, redzot kolektīvus, kas uzstājas, to atkal izjutu. Svētki ir mūsu sirdīs, svētki ir mīlestībā uz dziesmu un deju, un, lai kādi ir laiki, mēs pielāgojamies un visu spējam.
Priekšsēdētājs uzsvēra, ka šādiem bērnu svētkiem Madona ir īpaša vieta, jo pirms 155 gadiem Lazdonas draudzē notika pirmie Bērnu sadziedāšanās svētki: – Ar to esam īpaši, un aicinu uzturēt un saglabāt šo tradīciju!
Diriģente Aira Birziņa atgādināja Pētera Barisona un Arvīda Skalbes kordziesmu „Dziesmai šodien liela diena", kas nu jau kļuvusi par Dziesmu svētku atklāšanas fanfarām.
– Lai arī Dziesmu un deju svētki mums katram asociējas ar vērienīgiem notikumiem – koncertiem, gājienu, uzvedumiem -, es teikšu, ka šie svētki sākas katra sirdī, mājās, skolā, kultūras namā, kur rit ikdienas mēģinājumi un darbs. Un te nepārvērtējama ir skolotāja loma un nozīme. Katra jauna personība izaug kopā ar savu skolotāju, tieši skolotājs atstāj nospiedumus savu audzēkņu sirdīs un turpmākajās gaitās. Esmu pateicīga saviem skolotājiem par to, ka no mazām dienām esmu bijusi mūzikā un visdažādāko dziesmu svētku procesā un šobrīd izaugusi līdz Dziesmu svētku virsdiriģentes tribīnei. Paldies, Madona, paldies, Lubāna! Tas ir aizkustinoši būt šeit, jo XII Skolu jaunatnes dziesmu svētki būtu mani pirmie svētki kā skolēnu kora virsdiriģentei. Par to pateicība arī Madonai, jo te daudzus gadus esmu bijusi koru apriņķa virsdiriģente. Pazīstu jūsu korus un dziedātājus, no kuriem daudzi jau izauguši, bet viņu vietā nāks citi – nākamās paaudzes.
Aira Birziņa vēlēja, lai Dziesmu un deju svētku uguntiņa bērnos neapsīkst, lai tā dzīvo gan skolotājos, gan audzēkņos jebkuros laikos un situācijās, jo „dziedāt, kustēties, dejot mēs taču varam vienmēr". Ar ziņu, ka nākamie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki notiks 2025. gadā, Dziesmu svētku rīkotāju vārdā diriģente pateicības veltes uzticēja Madonas novada domes priekšsēdētājam Agrim Lungevičam un Varakļānu novada domes priekšsēdētājam Mārim Justam.
– Visi Latvijā pēc šī gada pavasara zinām Varakļānus, – smaidīja sveicēja. – Lai jums izdodas turēt savas pilsētas un novada vārdu arī pēc vēlēšanām!
To, ka pedagogiem, audzinot jauno paaudzi, svarīgi bērnus iepazīstināt ar vērtībām, atcerēties, ka latviskās tradīcijas nepaliek tikai koncertu un satikšanās līmenī, rosināja aizdomāties „Saulesvijas" pārstāve Katrīna no Rīgas: – Skolotāji, jūs jaunajos cilvēkos veidojat sapratni par personību, komunikāciju, sevis izjušanu un dalīšanos. Tas ir skaisti, dziļi un dvēseliski, tāpēc paldies pedagogiem!
– Mēs gatavojāmies un uz Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Mežaparka estrādē cerējām ļoti, – laikraksta uzrunāta, atklāja Varakļānu vidusskolas kora diriģente Ārija Tumane. – Īpaši gribu uzsvērt, ka šogad mums bija ārkārtīgi labs kora sastāvs – vairāk nekā 30 dziedātāji, skanīgas balsis, lielisks kolektīvs. Jaunieši katru gadu ir apdāvināti, bet šoreiz dziedātāji vokāli ir sevišķi skanīgām balsīm. Turklāt zinu dažas kora meitenes, kuras mācības vidusskolā izvēlējās tikai gaidāmo svētku dēļ. Līdz ar to ir rūgtums, kas pavada šos svētkus. Kā strādājām? Smagi un grūti. No Rīgas iesūtītos balss ierakstus pārsūtīju koristiem, svētku repertuārs – dziesmu krājums – katram bija izdalīts, tomēr dziedāšanai ir tāda specifika, ka ekrānos balsis neiet kopā. Nekas nav sinhroni, līdz ar to mēģināt nav iespējams. Klātienē ar kori strādājām septembrī, oktobrī, bet tad mums pirmajiem trāpīja kovids, un viss apstājās. Svarīgs bija darbs ar 5. klasēm, lai iesācējus varētu pilnvērtīgi iekļaut kolektīvā. Diemžēl pavasarī kopdarbs ierobežojumu dēļ atkal izpalika. Nākamgad viss būs jāsāk no sākuma – no nulles. 12. klases jaunieši būs projām, sastāvs būs cits. Mēģinājumi notiek divas trīs reizes nedēļā. Kora mēģinājumi jau gadu gadiem mūsu skolā sākas pulksten 8.15, lai pēcpusdienā bērni varētu skriet uz dejām un sporta nodarbībām. Esam sīksti un ceram, ka būs labi.
Optimisti un darbarūķi – tā Ārija Tumane nosauca „vecās gvardes" diriģentus: – Mēs neskatāmies, neprasām, kas mums par to būs. Ejam un darām. Ja nebūtu mūsu entuziasma un trakuma, kuram bērni pavelkas līdzi, jau sen pie visiem ierobežojumiem koru dzīve būtu sabrukusi.
– Augustā notiks filmēšana, un mani koklētāju ansambļi tajā piedalīsies. Pirms tam rīkosim dienas nometni, kur atkārtosim repertuāru, patrenēsimies spēlēt, jo visu ziemu nekas taču nevarēja notikt, – „Staram" atklāja koklētāju ansambļu vadītāja Inese Ābola. – 18., 19. septembrī no vairākām Latvijas vietām gaidāma straumēšana, tur mūs filmēs un kolektīvu uzstāšanos ēterā rādīs.
Skolotāja Inese Ābola vada divus sastāvus – koklētāju ansambli „Rasa" Madonas kultūras namā un koklētāju ansambli Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā. – Individuāli ar meitenēm Zoom platformā visu pusgadu strādājām. Vai varat iedomāties, kā tas ir septiņgadīgam bērnam televizorā iemācīt spēlēt kokli? – izsaucās skolotāja. – Tas bija milzīgs pārbaudījums! Svētku filmēšanā izpildīsim Dziesmu svētku repertuāru, straumēšanā mums dota brīva izvēle, tur spēlēsim skaņdarbus manās aranžijās.
Jautājumā par šī gada Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Inese Ābola bija tieša: – Uzskatu – ja nebija, kur naudu likt, tad šādi braukāt un to tērēt varēja. Manuprāt, tā vietā, lai izšķiestu līdzekļus, vajadzēja nopirkt kādu mūzikas instrumentu vai ieguldīt kādas izglītības iestādes materiāli tehniskās bāzes uzlabošanā ar notīm, pultīm vai ko citu. Šis ir nelietderīgi zemē nomests finansējums. Bērniem pārdzīvojuma nav nekāda. Viņi nav mēģinājuši, nav intensīvi mācījušies un trenējušies, nav izjutuši gandarījumu pēc skates un nav piedzīvojuši iespēju nedēļu padzīvot Rīgā, patrakot naktīs un atkal būt moži mēģinājumos un koncertos. Tā visa nav bijis. Mums nebija pat iespējas mēģināt… Vienīgais labums – koklētāju ansambļi var piedalīties Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norisēs, un šie svētki notiks nākamajā vasarā. Jācer, ka dzīve atgriezīsies savās sliedēs un svētku garšu mani kolektīvi izjutīs 2022. gadā.
– Metu krustus visos virzienos, lai šis murgs reiz beigtos, – pauda Jānis Šķēle, deju kolektīvu vadītājs Cesvainē un Dzelzavā. – Tā ir bērnu spīdzināšana un nerrošana, sākot jau ar zūmošanu, kur piedalījāmies un kur Cesvaines novads nespēja nodrošināt interneta ātrumu un pārklājumu. Uzskatu, ka skaisti un mierīgi arī šodienas uzstāšanos vietējie kolektīvi varēja veikt Cesvaines pils priekšā. Dejas uzfilmēt un nosūtīt Rīgai, un netērēt līdzekļus braukāšanai. Kolektīvu vadītāji visur ir gana gudri, lai katrs savā pusē izveidotu svētku finišu un bērniem sagādātu maksimālu prieku. Tās ir manas domas, un to esmu gatavs teikt no jebkuras tribīnes.
27.07.2021.