„Noriņsēta. Smaidiņsēta./ Pašai sava Siltumsēta" – tā par siltumsētu savā grāmatā kādreiz rakstīja arī šā gada jubilāre Brigita Bertholde.
17. septembrī Madonas novada bibliotēkā tika svinēti svētki dzejai un šā gada jubilāriem novadniekiem: Dainai Grūbei, Oļģertam Skujam, Dzidrai Bogatirevai un Sarmītei Radiņai.
Tos sarūpēja Madonas Grāmatu draugu biedrība un palīgi gan bibliotēkā, gan bērnu un jauniešu centrā, gan teātra studijā „Pilnpiens" – Krišjānis, Rebeka, Ance, Zanda un improvizācijas teātra pasniedzēja, pasākuma vadītāja Inese Zīle. Vakara gaitā viņiem līdzēja Marģers Smudzis, Normunds Šneiders, Ļaudonas kora „Lai top!" grupa un vadītāja Anita Melnupa. Paldies!
Bibliotēkas lasītava bija pārtapusi par mājīgu stūrīti – sētu kādā pagalmā, kas gan vizuāli, gan emocionāli veidoja mājas izjūtu: ziedi, sētas fragmenti, audumi, grozi, sveces, medus un maize. Milzīgs paldies „Madonas maizniekam", kas jau vairākkārt atbalsta kultūras pasākumus.
Pasākuma gaitā tika izgodāts katrs autors, viņa dzeja, atbildēts uz jautājumiem, veikti radošie uzdevumi, saņemti tuvāki un tālāki sveicieni. Visjaukākais pārsteigums jubilāriem bija „noslēpumainie viesi". Oļģerts Skuja: „Mani aizkustināja tas, ka pasākumā bija ieradies mans audzēknis no fotopulciņu laikiem Vilnis Špats, kavēšanās atmiņās vienmēr sasilda, tāpat kā uzdāvinātā medus garša un smarža rudens vakariem." Sarmīte Radiņa: „Mana svētku izjūta Siltumsētā saistās ar dvēseles ziedēšanu Sintijas Paegles balsī." Gandarījumu par mazo lasītāju un runātāju sniegumu no Praulienas teic Dzidra Bogatireva. Daina Grūbe priecājas par atkalredzēšanos ar Ērgļu puses ļaudīm. Paldies Olitai Šleserei par dzejas un mākslas sasaukšanos. Humora deva visam vakaram bija Ēvalda Leona priekšnesums. Ar apdziedāšanās sveicieniem un dzeju pasākumu kuplināja Varakļānu Latgales sēta.
Par pasākumu domās un izjūtās dalās Inese Zīle: „Dzeja man ir dvēseles zobu birstīte, kas sapucē manas izjūtas un emocijas, domas, radot tajās skaidrību. Tā ļauj dvēselei pacelties augstāk par horizontu, kur ir mākoņi, svētums, mīlestība un mūžība. Sēta – man tā šķiet kā simbols mīļumam un īstenai cilvēcībai; latviskuma apziņai, ka esam iesakņojušies savā skaistā zemē, krāšņi saplaukuši ar saviem talantu ziediem. Katrs izziedam un nesam augļus šeit – Madonas pusē. Ja esam nākuši ciemos, tad pamatīgi un labi atpūšamies un nekur nesteidzamies, steigu nerosinām, lēnām ļaujamies dzejas veldzei un jubilāru iepazīšanai. Man palika silti Siltumsētā no sirsnības, kas pavīdēja atziņās un kopābūšanā."
Savs viedoklis arī Marģeram Smudzim: „Dzejā ir jautājumi, dzejā ir atbildes, pa vidu arī izjūtas, noskaņas. Dzejā ir dziļums un noslēpums. Sēta man saistās ar mājām, ģimeni, tradīcijām. Vizuāli – tie būs jumti, logi, durvis, sienas, pavards, pagalms, dabas tuvums. Protams: sēta un cilvēki, ģimene – bērni, vecāki, vecvecāki. Paaudžu kopība."
Siltumsētas viesi saka paldies organizētājiem, kas lika aizmirst laiku. (Pasākums ilga gandrīz četras stundas!) Valentīna Zepa: „Vēl tagad, atskatoties pasākuma norisēs, iespaido atmiņu stāsti fotogalerijās, rodas vēlme no jauna pārlasīt jubilāru dzejas grāmatas." „Domās un ikdienā lai skan dzejas piekariņi!" – tā Anda Stradiņa.
Pēcsvētku izjūtās ieklausījās un pierakstīja
BEĀTE OZOLIŅA