Kultūras centrā „Siguldas devons" no 11. marta atvērta izstāde „Latvju raksti. Citādība".
Ekspozīcija apliecina Latvijas audēju un lietišķo studiju meistaru prasmi un viedumu, savos darbos tradīciju apvienojot ar vīziju par to, kā mūsu tautas bagātais mantojums pārdzimst nākotnē.
Kā informē organizatori, tekstiliju ansambļu izstāde ir vainagojums gadu ilgam projektam, kura misija ir apliecināt tautas mākslas dzīvotspēju un atvērtību mijiedarbībai ar laikmeta attīstības tendencēm. Projekta laikā Siguldas novada kultūras centrs sadarbībā ar Nacionālo Kultūras centru piedāvāja divus tiešsaistes seminārus audējiem no visas Latvijas, runājot gan par novitātēm interjera dizainā, gan netradicionālu, otrreiz pārstrādājamu materiālu izmantošanu pašmājās un visā plašajā pasaulē – profesionālajā un tautas mākslā. Seminārus vadīja izcili savas jomas profesionāļi: tekstilmākslinieces un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējas Ieva Krūmiņa un Barbara Ābele, LNKC speciāliste Linda Rubena, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzēja un tekstilmāksliniece Māra Avotniece, tekstilmāksliniece Annele Slišāne.
Iedvesmojoties no dzirdētā, ar svaigu skatu uz tradicionālajām vērtībām pie darba ķērās daudzas audējas, 2021. gada mājsēžu laikā domājot, zīmējot, griežot un aužot. Studijas, lai piedalītos izstādē „Latvju raksti. Citādība", tika aicinātas veidot tekstiliju ansambļus, kuros vismaz viens no elementiem būtu radīts, domājot par materiālu ilgtspējību. Atsaucās liels skaits lietišķās mākslas studiju un audēju – no Gulbenes līdz Alūksnei, no Sarkaņiem līdz Rīgai, no Limbažiem līdz Bauskai.
Šobrīd izstādē „Latvju raksti. Citādība" redzamie darbi ir no Tautas lietišķās mākslas studijām „Austra", „Bauska", „Draudzība", „Dzilna", „Kalme", „Kamene", „Līgatne", „Sagša", „Saiva", „Urga", biedrības „9 arodi", „Mailīšu Fabrikas", Sarkaņu amatu skolas aušanas pulciņa, tekstilstudijas „Putnukalns" un citām studijām, tā ir tikai daļa no izstādei pieteiktajiem, un žūrijai nenācās viegli tos atlasīt.
– Piedaloties Zoom lekcijās, kurās pieteicos kā TLMS „Ērgļi" dalībniece, nebija domas par pieteikšanos izstādei, jo, klausoties lektorus, sapratu, ka būtu interesanti, tomēr paškritika ņēma virsroku, – laikrakstam saka SIA „Mailīšu Fabrika" vadītāja Ilze Mailīte. – Lai izgatavotu tekstiliju ansambli, tas prasa zināšanas un pieredzi. Kad tika atsūtīts nolikums un ik pa brīdim mainījās izstādes datumi, interese par piedalīšanos mani piesaistīja arvien vairāk. Rīkotājiem vaicāju, vai, atbilstoši nolikumam, var piedalīties arī uzņēmumi, un saņēmu atbildi „jā".
Manā izstādes darbā par centrālo objektu tika izvēlēta 2021. gada vasarā Viļumsona stellēs izaustā sega, kuras galarezultātu nosaucām par „Zelta ābeli". Izstādē segu ieraudzīju kā „Lidmašīnas un bumbas", domājot jau Ukrainas notikumu kontekstā. Ap šo segu būvēju tekstiliju ansambli, taču bija ļoti daudz ideju vētru un ļoti daudz arī atmestu domu. Tā kā vienam no ansambļa darbiem bija jābūt izgatavotam no otrreiz izmantojamiem materiāliem, šim noteikumam atbilda mans bumbuļpaklājs (dziju pārpalikumi, aitas vilna un sagrieztas kokvilnas auduma strēmeles), bet vienā no trim spilveniem, nakts segā tika izmantota vilnas dzija, kas izgatavota Ķoņos no dziju pārpalikumiem, klāt vēl pieliekot aitas vilnu. Piedalīšanās šādā specifiskā izstādē konkursā nenoliedzami ir vērtīga pieredze, kas piespieda domāt un lika saspringt. Lai atdalītu izstādītos apmēram 20 tekstiliju ansambļus (iesniegti bija apmēram 60), izstādei ir ļoti interesants iekārtojuma risinājums. Daži darbi patīkami pārsteidza, tomēr bija tādi, kas likās pārāk ikdienišķi, par ko raisījās neliela diskusija „Siguldas devona" Facebook komentāros (pašlaik komentāri ir dzēsti).
Piebildīšu Ilzes teiktajam, ka, lai no visām Latvijas malām Siguldā sabraukušie, no lina un vilnas, ārdītiem kafijas maisiem, savu laiku nokalpojušiem un sīksīkās strēmelēs sagrieztiem džinsiem un krekliņiem, maizes maisiņiem un dziju galiem tapušie pledi un spilveni, segas un sedziņas pārtaptu vienotā izstādē, tās iekārtošanā talkā tika pieaicināts scenogrāfs un mākslinieks Mārtiņš Heimrāts. Brīnišķīgā izstāde skatāma līdz 2. aprīlim, ieeja tajā ir bez maksas.
16.03.2022.