Lai gan Sauleskalna tautas nama ēka renovācijas problēmu dēļ jau ilgstoši ir slēgta, Bērzaunes pagasta pašdarbības kolektīvi apkārtnes telpās turpina darboties: vīru koris „Gaiziņš", dažādu paaudžu deju kolektīvi, amatierteātris, tēlotājmākslas studija, sieviešu deju kopa, šova deju un līnijdeju grupu dalībnieki dedzīgi attīsta un pilnveido savus talantus.
Vidējās paaudzes deju kolektīvs „Atāls" kaimiņpagastā – Lauteres kultūras namā – 23. martā pat paguva nosvinēt piecu gadu pastāvēšanas svētkus.
Lai izkoptu dejotprasmi, divreiz nedēļā kolektīva pārstāvji no Lubejas, Bērzaunes, Mārcienas, Sarkaņiem, Liezēres, Lazdonas, Vestienas, Madonas un Sauleskalna pulcējas kopā un kolektīva vadītājas Judītes Ezerkalnes vadībā neatlaidīgi slīpē deju soli. Kā apliecina Sauleskalna tautas nama vadītājs Kristaps Šķēls, deju kolektīvs „Atāls" ir viena no Bērzaunes pagasta pašdarbnieku vizītkartēm, un par to patiešām ir vērts pastāstīt reģiona laikrakstā!
Piecu gadu jubilejā dejas stāstu „Atāla" dalībnieki izdejoja kopā ar saviem draugiem no Amatas novada – uz skatuves kāpa vidējās paaudzes deju kolektīvs „Amata", Jēkabpils novada vidējās paaudzes deju kolektīvs „Deldze" un Madonas novada vidējās paaudzes deju kolektīvs „Degumnieki".
– Sapulcējoties kopā, sākumā dejojām savam vaļaspriekam, – „Atāla" vēsturi atklāja Judīte Ezerkalne. – Taču ātri vien aptvērām – lai iegūtu kaut nelielu finansējumu, sevi jāpierāda skatē. Savukārt skate uzliek par pienākumu dejot to, ko norāda virsvadība. Piektajā sezonā mūsu mērķis bija apgūt 2018. gada Dziesmu un Deju svētku repertuāru, stāties žūrijas priekšā un, sasniedzot iespējami augstu punktu novērtējumu, dejot Latvijas simtgades Dziesmu un Deju svētkos. Ir liela atšķirība, vai svētkos piedalies vai ar nopietnu attieksmi un atbildību dejo. Gluži tāpat ir ar cilvēkiem, kas iet uz darbu rutīnas dēļ, vai tiem, kuri iet uz darbu nopietni strādāt. Mēs esam tie otrie un savu mērķi pērn piepildījām ar uzviju: XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos dejojām kā 3. vietas laureāti. Dejojām goda vietā, uz kuru virzītas arī televīzijas kameras.
Sarunā Judīte atcerējās pūles, kā kolektīvs ticis pie tautiskā apģērba: – Sākām dejot „raibi rūtaini" – meitas ar Kurzemes ņieburiem, blūzēm un stilizētiem brunčiem, vīri uzvalka kreklos un vestītēm līdz nabai. Pēc pirmā izbraukuma koncerta pie mums pienāca un jautāja: „Kas tie par tērpiem? Kādu novadu pārstāvat?" Sapratām, ka jādomā par īstiem, autentiskiem tautastērpiem. Bija iespēja saņemt finansējumu projektam „Tautastērpu iegāde Bērzaunes pagasta Sauleskalna tautas nama amatiermākslas kolektīviem". Pateicoties izietajam ceļam caur Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja fondiem, sadarbībai ar tērpu darinātājiem, tapa lielisks tautiskais apģērbs. Mūsu dejotājām tagad ir paši skaistākie brunči Latvijā! Tikai pēc mums šādus brunčus sev noauda prezidenta kundze Iveta Vējone.
Stāstot par savu kolektīvu, vadītāja uzsvēra, ka viņi ir kopā gan mēģinājumos, gan svētkos: – Piedalāmies netradicionālās aktivitātēs un atklājam cits cita talantus – ejam čigānos, pārtopam par zvēriem masku ballēs, kopīgi esam sagaidījuši Jauno gadu, lejot laimes, dziedot dziesmas, slidojot un vārot zupu. Esam kopā ne tikai uz skatuves, bet arī braucienos un ekskursijās. Tālākais ceļš mūs 2015. gadā veda uz starptautisko folkloras festivālu Maķedonijā, kur ieguvām jaunus draugus, labas emocijas un ceļojuma pieredzi. Līdzās Madonas kultūras nama folkloras kopai „Vērtumnieki" šai festivālā Balkānu tautas iepazīstinājām ar latviešu tautas tradicionālo kultūru. Šobrīd „Atālam" ir iecere nokļūt deju festivālā, kas vasarā notiks Baltkrievijā, bet 13. aprīlī Cesvainē Sauleskalna tautas nama vidējās paaudzes dejotāji sevi apliecinās kārtējā Madonas apriņķa deju kolektīvu skatē.
Vaicāta, kur mācījusies deju kolektīva vadības skolu, Judīte Ezerkalne neslēpa: – Tā ir uzkrāta pieredzes ceļā, divdesmit trīs gadus dejojot pie tādiem izciliem deju pedagogiem kā Dzidra Rubene, Raimonds Dzenis un Jānis Šķēle. Deja ir attiecības. Dejot ir prieks. Dejot ir laime. Dejot ir smags darbs. Un to cenšos ielikt arī savos kolektīva dalībniekos.
Pateicību par atbalstu „Atāla" vadītāja saka vietējai pašvaldībai un pagasta vadībai, atceroties, piemēram, to, kā pagasta pārvaldes vadītājs Edgars Lācis tērpu jautājuma atrisināšanai novada domes sēdē nebaidījās galvā uzlikt vecu, šķību vīru cilindru. Sak', deputātus taču uzskatāmi vajag pārliecināt par nepieciešamību sagādāt kolektīvam jaunus!
Humora gars ir arī deju kolektīva „Atāls" pavadonis. Lai smaids, vieglums un maksimāla atdeve atāliešus pavada arī turpmāk!
03.04.2019.