Madonas pilsētas simtgades svētku gadā, iezīmējot 100 dienas līdz Madonas simtgadei, aizvadītajā sestdienā Madonas novada kultūras centrā norisinājās iedvesmojošs, muzikāli atraktīvs sarunu vakars “Neparasti parastie madonieši”.
Tas bija sirsnīgs apliecinājums tam, ka Madona ir vieta, no kuras izaug cilvēki ar plašu redzējumu un stiprām saknēm.
Uz sirsnīgu un jautru tikšanos tika aicināti cilvēki, kuri dzimuši vai auguši Madonā un ar savu darbu sasnieguši plašākus apvāršņus – Latvijā un ārpus tās robežām. Viņi sevi pārliecinoši sauc par madoniešiem, un ar viņu panākumiem lepojas visa novada sabiedrība.
Pasākumā piedalījās biologs, bijušais Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, aktrise Olga Dreģe, ceļotājs un izaugsmes treneris Andžejs Reiters, producents Jānis Kļaviņš, mikroķirurgs Aivars Tihonovs un basketbolists Zigmārs Raimo.
Par sarunām, vieglu gaisotni un vakara plūdumu rūpējās Valters un Arnis Krauzes, kuriem Madona ir tuva un nozīmīga vieta. Savukārt muzikālo noskaņu radīja madonietis Didzis Melderis, kurš uzstājās kopā ar savu grupu "Pērle".
Sarunās netrūka humora, atklātības un cilvēcīga siltuma, kas ļāva skatītājiem ieraudzīt ne tikai panākumus, bet arī izaicinājumus, kas veido personību. Mūzika piešķīra notikumam īpašu noskaņu, pārvēršot to par svētkiem gan prātam, gan sirdij. Šis vakars vēlreiz apliecināja – Madona nav tikai vieta kartē, tā ir sajūta, piederība un iedvesmas avots, kas dzīvo cilvēkos un viņu stāstos.
– 100 dienas līdz 100, un, protams, ka to vajag svinēt. Lai šīs simts dienas līdz Madonas simtgadei visiem ir cerību, prieka, smaidu un arī apdomas pilnas! Airējam visi kopā uz simts! Braucot uz Madonu un domājot par bērnības atmiņām, ilgi skatījos uz autoostu, kur bija metāla gailis, atminos kafejnīcu "Melnā muša" un bērnu kafejnīcu "Pasaciņa". Savulaik kopā ar vecmammu dzīvoju mazā istabiņā tagadējā Lazdonas ielā un, ejot uz veļas māju, domāju, cik labi dzīvo cilvēki, viņiem ir vesela māja. Un vēl – es mazliet šļupstu, jo "Rīgu" es ieraudzīju tieši Madonā pie vecāsmātes šķūnīša ziemā, mēli pieliekot pie atslēgas, – caur jokiem atmiņās dalījās Valters Krauze. Savukārt Arnis Krauze pastāstīja: – Valters vienmēr uzsver, ka ir dzimis Madonā. Es neesmu te dzimis, bet pieskaitu sevi pie madoniešiem, jo lauki ir tepat Liezēres pagastā un bieži esmu Madonā. Manas bērnības atmiņas nav no Madonas, bet zinu, ka madonieši viens otru saprot no pusvārda, tāpat viņi ir ļoti iejūtīgi un ciena roku darbu.
Jānis Kļaviņš
Pirmais vakara viesis bija uzņēmējs, viens no lielākajiem Latvijas kultūras un izklaides industrijas pasākumu producentiem, kompānijas "Forte Production" īpašnieks, kura kontā ir mūzikas festivāli, pasākumi bērniem un ģimenēm, daudz dažādu projektu.
Dzimis Rīgā, bet 38 gadus Jāņa dzīve bijusi saistīta ar Madonu. Vēlāk dzīves ceļš atkal aizvedis uz Rīgu, lai nodotos uzņēmējdarbībai. Jānis nav aizmirsis Madonu, jo šeit joprojām notiek viņa producētie pasākumi, pēc viņa iniciatīvas izveidoti Jāņa Zābera Mūzikas svētki.
– Šajā profesijā ir ļoti daudz skaistu brīžu, kad izdodas. Ja mēs sasniedzam rezultātu, tad tas rada cilvēkiem laimes sajūtu, un tas ir pats lielākais gandarījums, un visas neizdošanās aizmirstas, – uzsvēra Jānis Kļaviņš. – Madonieši vienmēr ir bijuši atbalstoši. Tūres ietvaros gan izrādes, gan koncertus vienmēr vedu uz Madonu, jo ir brīnišķīga publika un ļoti atsaucīgi cilvēki. Par savu Madonu varu teikt tikai labus vārdus. Madonai un ikvienam vēlu tāpat, kā savulaik teica Edgars Liepiņš, – vajag tikai rakt!
Olga Dreģe
Spilgta teātra zvaigzne, kino seja, kuras balsi un smaidu atpazīst visā Latvijā, kultūras ikona, kuras personība vienmēr iedvesmo. Viņas ceļš vijies no Sarkaņu pļavām līdz Latvijas teātra virsotnēm.
– Tuvojas Madonas simtgade, un mēs esam uz Madonas kultūras nama skatuves. Patiesībā visa pasaule ir viena liela skatuve, uz kuras norisinās cilvēces vēsture. Mēs katrs reiz parādāmies uz šīs pasaules skatuves, padarām savu darbu un aizejam mūžībā, – uzrunājot skatītājus, teica aktrise. – Bez šaubām mana jaunība saistās ar Madonu, ar vidusskolu, kurā bija brīnišķīgi skolotāji. Esmu pateicīga šim kultūras namam, muzejam, kuri rūpējas, lai es būtu klātesoša visos Madonai svarīgos notikumos. Neparastie madonieši – tādu ir tik daudz! Gan skolotāji un rakstnieki, gan komponisti un diriģenti – visi, visi ir tik neparasti un tik cienījami cilvēki Latvijā un dzimtajā pusē.
Zigmārs Raimo
Viņam nav vēl trīsdesmit, bet viņa kontā ir zelta medaļas un Parīzes olimpiskās spēles. Viņš ir basketbolists, kas spēlē spēka uzbrucēja pozīcijā un ir starp zināmākajiem Latvijas 3×3 basketbola spēlētājiem.
Zigmārs atzina, ka Madona vienmēr ir sirdij vistuvākā vieta, bet viens no skaistākajiem periodiem dzīvē bija četri aizvadītie gadi Havaju salās. Paralēli 5×5 basketbolam sportists uzsāka 3×3 basketbolu un kopš aizvadītā gada spēlē tikai 3×3. Nupat parakstīts līgums, un gadu basketbolists aizvadīs Japānā.
– Paldies manai ģimenei, pirmajam trenerim Agnim Beķerim. Paldies Madonai par pretimnākšanu, par burvīgām atmiņām. Vienmēr būšu lepns būt madonietis un centīšos nest Madonas vārdu pasaulē! – pateicību pauda Zigmārs Raimo.
Īpašo "Neparasti parastie madonieši" statueti basketbolistam pasniedza viņam īpašs cilvēks – treneris Agnis Beķeris.
Andžejs Reiters
Piedzīvojumu meklētājs, avantūrists, biznesa koučs, komandu psiholoģiskās sagatavotības treneris, paaugstinātas grūtības ekspedīciju vadītājs. Vienkārši spridzeklis un enerģijas lādiņš.
– Kura ir tā vieta, par kuru cilvēks domā, kad viņš ir tālu, tad, kad viņam ir labi, tad, kad kaut ko ir izdevies sasniegt? Tad, kad nesanāk, uz kurieni vienmēr gribas doties, paslēpties? Kura ir tā vieta, kur biji nezinošs un ļoti mazs? Varbūt tā ir vieta, kur tek vistīrākais avots un sapņoti vislielākie sapņi, kas vēlāk īstenojās visdažādākajās pasaules vietās? Un tad, kad tas notiek, ir sajūta kā pateicība, kuru gribas parādīt mammai. Tā ir mana sajūta par dzimto pusi – Madonu. Ilgus gadus biju kaut kur pasaulē, daudz ko tur paveicu, bet kādā brīdī man sagribējās atpakaļ mājās. Un šis stāsts nav skumīgs. Man ir mazs zemes gabaliņš tepat blakus Madonai. Es tur bieži esmu, un tā sajūta atgriežas. Tā vieta ir kā avots, kā dzidrs ūdens, kur es gūstu atelpu. Esmu pateicīgs savai dzimtajai pusei, – pateicību pauda Andžejs Reiters un vēlēja: – Neviens, kurš sasniedzis ko nozīmīgu, sākumā nav zinājis, ka tas izdosies. Viņš vienkārši sāka darīt. Tāpēc – Just do it! (Vienkārši dari to – angļu val.)
Aivars Tihonovs
Madonietis, kurš ar pilnīgu mieru un mikroskopisku precizitāti salabos jebkuru rētu – gan fizisku, gan emocionālu.
Atbildot uz vakara vadītāja jautājumu par bērnības atmiņām, mikroķirurgs pastāstīja: – Uzaugu Aiviekstē, bet ar Madonu bijusi liela saistība. Madonu vairāk iepazinu pusaudžu gados, kad sāku dejot. Madona tolaik likās kā Rīga. Dzīve tā iekārtojās, ka dejojot satiku savu sievu un beigu beigās es jūtos piederīgs Madonai. Šobrīd esmu atgriezies, strādāju un dzīvoju tepat blakus Lazdonas pagastā. Es jūtos šeit piederīgs un domāju, ka te pavadīšu savas vecumdienas.
Raimonds Vējonis
Ceļš aizsākās tepat Madonā kā bioloģijas skolotājam, bet tas aizveda līdz pat Valsts prezidenta krēslam Rīgas pilī.
– Madonā esmu mācījies un dzīvojis – tā ir daļa no manas sirds, – uzsvēra bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis atgādinot: – Bijušo prezidentu nav, tāpat kā ģenerāļu un citu, neapšaubāmi vienmēr tiek sekots līdzi notikumiem. Bieži vien skatoties to, kas notiek, ir viedoklis dažādos jautājumos. Pieņemot lēmumus, vienmēr gribas, lai ir labāk cilvēkiem.
Īpašo statueti Raimondam Vējonim pasniedza Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, atzīstot: – To, ka Raimondam Vējonim pieder Madonas sirds, varu pilnīgi droši apliecināt, jo, lai kur man viņu būtu nācies satikt, vienmēr pirmais jautājums ir – kā klājas Madonai. Viņš ir cilvēks, kurš ir pierādījis, ka nav limitu un ka viņš ir sasniedzis maksimālo jomā, ko dara, pirmkārt, politikā un, otrkārt, sportā.
Tik dažādi ir neparasti parastie madonieši – katrs ar savām atmiņām, savu pieredzi un stāstiem, bet pats galvenais – ar mīlestību un pateicību sirdī par savu dzimto vietu!
03.03.2026.