12. jūnija pievakarē senās mūzikas mīļotāji un interesenti tikās Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, lai klātienē satiktos un dzirdētu Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru, prof. Guntaru Prāni.
Tikšanās bija organizēta saistībā ar tikko muzejā atklāto izstādi "Katoļu baznīca un ticība Madonas apkārtnē. Tuvplānā", jo mūzikai visos laikos baznīcā ir bijusi svarīga loma.
Tikšanās notika īpašā atmosfērā. Apmeklētāju sēdvietas bija izvietotas neparastā veidā starp mākslinieces Ineses Jakobi darbiem (izstāde "Logi… Logi… Logi…"), padarot tikšanos intīmu mākslas, mūzikas un vēstures kopīgā ietvērumā. G. Prānis klātesošos aizveda skaistā ceļojumā cauri daudziem gadsimtiem, jau no 9. gs., baznīcas mūzikas vēsturē. Kāds varbūt varēja atjaunot zināšanas, cits pirmo reizi dzirdēja, ka, piemēram, baznīcas pirmsākumos tajā mūzikas instrumenti nemaz netika spēlēti, tāpēc sākotnēji visi liturģiskie teksti baznīcā tika dziedāti (īsā atbilde – "Kas dziedot lūdz, lūdz ar divkāršu spēku", Sv. Augustīns). Kad baznīcās parādījās tik ierastās ērģeles, kā tika dziedāti dziedājumi, ja nebija nošu pierakstu (sirds pati jūt, ko stāsta Dievam, dziedāt "no sirds" – sirds sauciens bija pats svarīgākais), ko sevī var ietvert pāris vārdu (piemēram, "Alleluja!", kas ir tikai četras zilbes, vai "Kyrie eleison", ja tos izdzied dažādās melodijās no sirds), un kāpēc reklāmu dziesmas ir tik lipīgas?
G. Prānis stāstīto papildināja ar dziedājumu paraugiem, ar balsi demonstrēdams teorijas iemiesošanos praksē. Būdams pedagogs un profesionāls dziedātājs, viņš veiksmīgi iesaistīja senās mūzikas dziedāšanā arī klātesošos, ļaujot katram apjaust, cik ļoti pārvēršas dažu atkārtotu vārdu nozīme, mainoties pārējam kontekstam. Tikšanās izskaņā viņš demonstrēja arī seno mūzikas instrumentu – rata liru, kas, pateicoties muzeja zāles labajai akustikai, skanēja īpaši maģiski. G. Prānis arī aicināja klātesošos uzdot jautājumus, tādēļ tikšanās noslēdzās ar draudzīgu sarunu.
Apmeklētāju viedokļi:
Aigars Noviks: – Radio Klasika "Neatliekamajā sarunā" klausījos interviju ar Guntaru Prāni, kas stāstīja par Ventspils Viduslaiku mūzikas festivālu, kurā piedalās arī "Schola Cantorum Riga", – kārtējais saturīgais un interesantais festivāls, uz kuru netieku! Tāpēc biju ļoti priecīgs, uzzinot, ka mūziķis viesosies Madonā un runās par viduslaiku mūziku. Jāatzīst, ka stunda paskrēja kā viens mirklis un deva iespēju kaut uz mirkli ielūkoties lielā un pamatīgā tēmā. Domāju, ka šādas lekcijas ir svētīgi apmeklēt, jo jāpiekrīt rektora teiktajam, ka bez vēstures izpratnes nav iespējams saprast to, ko darām šodien. Un, ja šāda mēroga mūziķi atbrauc uz Madonu, tad tie jau ir svētki!
Inese Freija: – Mani ļoti interesē senā mūzika. Padomju laikos šo mūzikas novirzienu Mūzikas akadēmijā tikpat kā nemācīja, tāpēc jo vairāk apbrīnoju G. Prāni, cik daudz viņš spējis apgūt pašmācības ceļā. Biju pārsteigta, apmeklētāju vidū redzot tik daudz ar mūziku tieši nesaistītu personu, kas apliecina cilvēku vēlmi pilnveidoties. Priecēja koncerta norises vieta. Ineses Jakobi māksla un mūzika saplūda vienā veselumā. Manuprāt, tā bija brīnišķīga iespēja ikvienam tepat Madonā dzirdēt tik augsta līmeņa mūziķi.
Anita Cibule: – Ar lielu interesi steidzos uz Madonas muzeju, jo piedāvājums tikties ar JVLMA rektoru Guntaru Prāni, kura vēstījums – Mūzika baznīcā no viduslaikiem līdz mūsdienām – likās saistošs. Vīlusies nebiju. Stunda pagāja nemanot. Interesants un koncentrēts stāsts par to, kā mūzika ir ienākusi baznīcā. Sākumā galvenais instruments bija balss, pakāpeniski papildinot ar mūzikas instrumentiem. G. Prānis nodziedāja, kā ir skanējuši gregoriskie dziedājumi, pēc tam demonstrēja rata liru, savdabīgu instrumentu, kam ir ļoti plašs un interesants skanējums. Paldies par šo iespēju! Viss ļoti labi saderējās ar izstādi "Katoļu baznīca un ticība Madonas apkārtnē", jo arī mēs esam pasaules kristīgās baznīcas sastāvdaļa. Paldies cilvēkiem, kuriem pateicoties varam tādas klasiskās un garīgās vērtības baudīt šeit – Madonā.
Piebildīšu, ka no savas puses ļoti ceru, ka Madonas pašvaldība atradīs nepieciešamo finansējumu, lai vismaz reizi mēnesī vai divos Madonā būtu iespējams dzirdēt, redzēt un satikt šāda līmeņa dažādu kultūras nozaru viesus, bet muzejs reiz spēs kļūt, kā jau pirms daudziem gadiem bija, par ne tikai pilsētas, bet visa reģiona kultūras un intelektuāļu tikšanās un jaunu ideju radīšanas vietu, piedāvājot visdažādākā veida un virziena kultūras pasākumus tiem, kuriem interesē kaut kas vairāk par vienkāršu izklaidi.
26.06.2019.