12. novembrī Madonas novada bibliotēkā notika Draudzīgā aicinājuma tikšanās ar Latvijas valsts bijušo prezidentu Raimondu Vējoni, Ģenerāļu kluba pārstāvi Daini Turlo, grāmatu autoru Pāvilu Raudoni un grāmatizdevēju Juri Visocki.
Klātesošos vispirms uzrunāja Juris Visockis, dāvinot Madonas sporta skolai grāmatu "Latvijas basketbola saknes". Savulaik viņš pats ir bijis profesionāls basketbolists, brīvais žurnālists vairākiem preses izdevumiem. Rakstījis par volejbola vēsturi, jo viņa vecāki bijuši no volejbolistu dinastijas, rakstījis par Oskaru Kalpaku, tāpat stāstus izdevumam "Latvijas leģendas". Šai grāmatā ievietots Jura Visocka sarakstītais par Latvijas izcilību, ķīmiķi Ivaru Kalviņu, kurš ilgus gadus prata būt zinātnes smaile, tāpat publicēta leģenda par basketbolu.
Draudzīgā aicinājuma tradīcijas garā
– 2025. gada janvārī Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma tradīcijai apritēs 90 gadi, ko vēlamies atzīmēt īpaši, – tikšanās pamatmotīvu iezīmēja Juris Visockis. – Kā pasākuma tēmu esam izvēlējušies tik ietilpīgos vārdus – "Latvijas simboli un leģendas". Esmu novērojis, ka savas valsts propagandā ieguldām maz naudas, lai gan tas būtu jādara. Kā nekā dzīvojam tirgus laikmetā, un īsta patriotisma nav. Latvijas jaunajai paaudzei – latviešu tradīciju pārmantotājiem – vēlējāmies izstāstīt stāstus par 100 leģendārām Latvijas personībām, turklāt šai dienā pabijām arī Madonas Valsts ģimnāzijā, lai to pieminētu jūsu jauniešiem. Izdevuma idejas autors ir Andrejs Ēķis, un viņa doma par to, ka personības veido vēsturi un tāpēc ir jāzina savas leģendas, ir ļoti apsveicama.
Vairāk nekā desmit grāmatu
Latvijas prezidents (2015-2019) Raimonds Vējonis pirmās grāmatas priekšvārdā raksta: ""Latvijas leģendas" ir par cilvēkiem, kuri ar savu darbu, talantu un uzdrīkstēšanos ir radījuši būtiskas un nezūdošas vērtības Latvijas kultūrā, tautsaimniecībā, sportā un sabiedrībā." Tā patiešām ir iespēja uzzināt par nozīmīgiem cilvēkiem, turklāt visi autori rakstījuši uztveramā, vieglā valodā, rakstījuši tā, lai stāsts par konkrēto personību, kas dara Latviju lielāku, būtu aizraujošs.
"Latvijas leģendās" varam satikt aktieri Uldi Dumpi, talantīgo basketbolistu Kristapu Porziņģi, uzņēmējus Juri Biķi, Gunāru Ķirsonu un Jāzepu Šņepstu. Madonas puses leģenda ir Visvaldis Lācis, un šobrīd izdota grāmata arī par Arvīdu Krīpenu (1893-1968) – Latvijas Bruņoto spēku un latviešu leģiona virsnieku.
Kā kļūt par patriotu?
"Latvijas leģendu" galvenais redaktors Pāvils Raudonis auditorijai uzdeva jautājumu, kāpēc mums vispār vajadzīgi simboli, pats sniedzot atbildi: – Mēs taču vēlamies, lai visi latvieši būtu patrioti, bet kā cilvēks var kļūt par patriotu? Laikā, kad bija tikai ideja par Latvijas valsti, kāds jaunlatvietis un students Tērbatā (Tartu) uz savas kopmītņu istabas durvīm bija pielicis uzrakstu "Latvietis". Kāpēc Krišjānis Valdemārs tā darīja? Viņš uzskatīja, ka Latvija būs tikai tad, ja tajā dzīvos patrioti. Bet par patriotu var kļūt, lasot grāmatas un mācoties zinības. Lai izveidotos par nāciju, latviešiem bija vajadzīgas trīs lietas: izglītība, izglītība un vēlreiz izglītība. Tikai tad sekoja viss pārējais, jo prāts nosaka ķermeni, nevis otrādi. Latvijas īstie simboli, protams, minēti Latvijas Republikas satversmē, tie ir: karogs, valoda, himna, prezidenta institūcija, ģerbonis un Latvijas valsts. Latvija neradās pati no sevis, tā nenokrita no debesīm kā teiku ezers. Lai panāktu valsts pastāvēšanu, esam cīnījušies ilgi un gudri. Neviens brīvību nedāvina, tā tiek sasniegta bruņotas cīņas rezultātā.
Simboli kā vaduguns saliedētai sabiedrībai
Ģenerāļu kluba pārstāvis Dainis Turlais atgādināja, ka viņa dzimta un viņš pats nāk no Madonas. Runājot par simboliem, novadnieks citēja Svētos Rakstus, kur vienā no Evaņģēlijiem teikts: "Jebkura valsts, kas dalās iekšienē, ir nolemta sabrukumam."
– Kas tad sabiedrību vieno, kas to padara par neuzvaramu? – pārjautāja Dainis Turlais. Viņš akcentēja, ka ne nauda, ne vara to negarantē. Vaduguns ir simboli, kas cilvēkus aicina pie kopējā mērķa: – Nav spēcīgāka simbola kā valsts karogs, par kuru cilvēki, īpaši jau karavīri, ir gatavi atdot dzīvību, tāpat citas zīmes, kas simbolizē valsti.
Kad 1992. gadā Dainis Turlais tika iecelts par pirmo Latvijas Aizsardzības spēku komandieri, Latvijā vēl bija okupācijas armija. Dainis Turlais līdzdarbojās sarunās par Krievijas armijas izvešanu, un nu jau ir apritējuši vairāki gadu desmiti, kopš krievu karavīru zābaki Latviju ir atstājuši.
Klausītāju jautājumi
Atbildot uz klātesošo jautājumu par Krievijas karu Ukrainā, Dainis Turlais uzsvēra, ka tas ir absolūti brutāls iebrukums suverēnā, neatkarīgā, miermīlīgā valstī, ko nav iespējams analizēt no karamākslas vai militārās stratēģijas viedokļa. Tā ir mežonīga izrēķināšanās, un šādā brutālā vardarbībā jau rit kara trešais gads: – Cilvēki propagandas ietekmē tiek pārvērsti par bioloģisku masu – un to pilnībā var attiecināt uz Krievijas sabiedrību. Ja mātes un sievas priecājas par savu nošauto tuvinieku, jo saņems par to kompensāciju, tas ir vulgāri, bet tā ir patiesība. Cerība, ka Krievijas sabiedrības apziņas līmenis mainīsies, ka pret pastāvošo Kremļa varu varētu sākties iekšējs protests, nepastāv, jo šai valstī viss tiek pakļauts garīgo spēku apspiešanai. Līdz šim vēsturē armija karoja pret armiju, Ukrainā ir tikai uzbrucēju armijas fiziskais pārsvars un otras tautas iznīcināšana. Lai šādu nezvēru apturētu, izlīgums nav iespējams, ir vajadzīgs pretsitiens.
19.11.2024.