Tā jau ir neizbēgama likumsakarība, ka Jaungada dienā, kad pasaule mostas jaunai dzīvei, mūsu dižajam klasiķim, rakstniekam Rūdolfam Blaumanim ir kārtējā dzimšanas diena.
Daudzi to varbūt nemaz nezina, bet tie, kuri zina un atceras, noliek kādu ziediņu vai aizdedzina svecīti pie kādas no rakstnieka piemiņas vietām. Ērgļos un Madonā tādas ir vairumā. Madoniešiem ir pašiem savs Blaumanis pie pilsētas kultūras nama, Raiņa un Skolas ielas krustojumā, – tēlnieka Arvīda Voitkāna veidotais piemineklis, kuru uzstādīja kā Latvijas PSR Tautas teātru velti Rūdolfam Blaumanim un Madonai. Piemineklis atklāts 1987. gadā. Kultūras namā savulaik darbojās R. Blaumaņa Madonas Tautas teātris.
Ērgļos Rūdolfam Blaumanim ir veselas četras piemiņas vietas, izvēle liela, kur aiziet un pakavēties, godinot mūsu literatūras dižgaru, – Braku muzejs ar plašu ekspozīciju par Blaumaņa laiku un tēlnieka Oļega Skaraiņa darināto skulptūru „Rozes mātei"; māja Ērgļos, kurā ir dzimis rakstnieks, un iepretim tai – 2017. gada 28. jūlijā atklātais Jāņa Zariņa darinātais krūšutēls, un visbeidzot – rakstnieka atdusas vieta Ērgļu Vecajos kapos.
Blaumanis tautai neapnīk, un tas priecē. Viņa darbus lasa, pēta un studē, kā mūsu ievērojamie literatūrzinātnieki, tā studenti un skolēni. Blaumani pazīst tagad vairāk arī Eiropā, un to apliecina Ķelnes Universitātes profesora Rolfa Fīlmaņa un Latvijas Universitātes profesora Benedikta Kalnača sagatavotais un vācu valodā izdotais R. Blaumaņa (autora tulkojums) 17 stāstu krājums „Frost im Fr¸hling" („Salna pavasarī"), kā arī ne pārāk sen (2013) itāļu valodā klajā nākušais R. Blaumaņa tēlojums „Sogno" („Sapnis").
2018. gads ir zīmīgs Latvijas vēsturei, un tas tiek plaši gatavots visas valsts mērogā, bet savu artavu Latvijas simtgadei ir devis arī Rūdolfs Blaumanis, jau vien ar to apliecinājumu, ka „Mans zelts ir mana tauta".
Senā tautas gudrība par mantu, kuru kodes un rūsa nespēj maitāt, izrādās, ir dzīvi apliecinoša. Rūdolfs Blaumanis ir viena no šīm mūsu tautas lielākajām bagātībām.
29.12.2017.