Latvijas novadu lietišķās mākslas izstādē, kas līdz 17. septembrim būs apskatāma Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, piedalās arī Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra „Ritums" Tautas lietišķās mākslas studijas „Cilnis" dalībnieki un tās vadītājs Longins Švirevičs.
Turklāt sirmajam kungam, kuru starp daudzajiem apmeklētājiem izstādes atklāšanas dienā nevarēja nepamanīt viņa skaistās dzintara piespraudes dēļ, ar Madonas muzeju, kā atklāja muzeja direktore Līvija Zepa, ir īpašas attiecības.
1986. gadā kopā ar savu metālmākslas skolotāju māksliniecisko vadītāju Arnoldu Naiki, kas savulaik 1935. gadā piedalījies Brīvības pieminekļa zvaigžņu kalšanā Zviedrijā, kalis muzeja uzraksta plāksni. Toreiz vēl divās valodās bijis jākaļ. – Savulaik esmu piedalījies arī izstādē Madonas muzejā ar toreizējā Poligrāfiķu kultūras nama paspārnē esošajām studijām. Šodien Madonā esmu kopā ar savas studijas „Cilnis" dalībniekiem, un esam atveduši parādīt rotas, vainagus, dekoriņus, traukus. Lūk, šis ir manis darināts Kurzemes līgavas vainags, tālāk – platais Zemgales (Vilces) vainags ar ornamentu, tur vitrīnā Zemgales sakta, dekoriņi, – rāda rotu meistars, kas ar to darināšanu nodarbojies jau daudzus gadus.
Longins Švirevičs savulaik izskolojies par kokgriezēju, 18 gadu nostrādājis par galdnieku-kokgriezēju kombinātā „Māksla", apguvis dzintara apstrādi un metālapstrādi, ieguvis Tautas daiļamata meistara nosaukumu, kopš 1981. gada – Tautas lietišķās mākslas studijas „Cilnis" vadītājs.
– „Mākslā" galvenais mākslinieks bija Arnolds Naike. 1972. gadā viņš vadīja Tautas universitāti. Kad apmācības kurss bija galā, daudzi no dalībniekiem negribēja šķirties, un tā tika nodibināta lietišķās mākslas studija „Cilnis", kas 1979. gadā ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Es pats pievienojos vēlāk un pēc Naikes aiziešanas mūžībā pārņēmu studijas vadību.
Studijā apmāca metālmākslas amatam. Dekoratīvo priekšmetu un rotu izgatavošanai studijas dalībnieki izmanto dažādas tehnikas: kalšanu – dzelzs kalumiem, cizelēša-
nu – vara kalumiem un dekoratīvajiem traukiem un lodēšanas tehniku – rotaslietām. Studijas dalībnieki aktīvi studē latvju rakstus un etnogrāfiju, ko prot pielietot savā jaunradē un kopiju izgatavošanā.
Ilgajos darbības gados „Cilnis" piedalījies tautas mākslas popularizēšanā Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kā arī svētku laikā Rīgas laukumos demonstrējot savas prasmes cizelējot un kaļot saktiņas. Studijas dalībnieki piedalās dažādās izstādēs, popularizējot metālmākslu. Tāpat studija rāda savus darbus daudzās izstādēs ārzemēs, kurās iepazīstina citas tautas ar latviešu tautas mākslas vērtībām.
2015. gadā meistars Longins Švirevičs saņēmis Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta balvu „Baltais zvirbulis" par nozīmīgu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā un tradicionālo amata prasmju popularizēšanā.
23.08.2017.