Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā līdz 27. oktobrim skatāma Rotko muzeja krājuma izstāde “Rotko atspulgi”.
Izstādē aplūkojami vairāk nekā divdesmit autoru darbi, Latviju pārstāv mākslinieki: Sigita Daugule, Laima Eglīte, Edvards Grūbe, Silva Linarte, Madara Neikena, Zigurds Poļikovs, Māris Upzars, Barbara Gaile. Darbu klāstā ir arī profesionālu mākslinieku veikums no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Nīderlandes, Lielbritānijas, Grieķijas, ASV, Austrālijas un Taivānas.
– Tā kā darbi veidoti Rotko veltītos simpozijos, tas ir stāsts par to, kā katrs autors spēj paturēt sevi un netaisīt kopijas, – aizdomājās madoniete, māksliniece Inese Jakobi. – Tas ir ļoti sarežģīts un mazliet slidens process. Protams, "mēs pārtiekam viens no otra un nevis no pārtikas precēm", bet, ja tas tiek organizēts, autora uzdevums nav vienkāršs. Iespējams, tas jāuzlūko kā ierosme, jo mākslinieks, kamēr atrod sevi, nemitīgi mācās no citiem. Arī kopēšana ir mācīšanās, bet nedrīkst noliegt, ka mācies. Nevajag slēpt, no kā konkrētajā brīdī esi mācījies, jo tas ir pašcieņas jautājums. Nevar taču parakstīties pie cita domām, ko esi centies interpretēt vai atgremot. Izstādē tas gan ir skaidri teikts.
Rotko muzeja krājums
Rotko muzeja krājums ir lielākais un augstvērtīgākais laikmetīgās mākslas vākums reģionā. Ik gadu to papildina iepirkumi, simpoziju dalībnieku darbi un vērtīgi dāvinājumi. Pašlaik muzeja krājumā ir vairāk nekā 3000 māk-
slas darbu, un muzeja misija ir gan saglabāt, gan regulāri eksponēt vērtīgo kolekciju, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs.
Madonas muzejā eksponētie darbi tapuši, šodienas autoriem iedvesmojoties no leģendārā mākslinieka Marka Rotko daiļrades. Rotko, kā zinām, ir viens no 20. gadsimta nozīmīgākajiem, pasaules slavu ieguvušajiem māksliniekiem. Viņš ir abstraktā ekspresionisma un krāsu lauku gleznošanas aizsācējs.
Redzesloka atvēršana
Izstādes atklāšanā uzrunāju arī Rotko muzeja pārstāvjus, sakot, ka daudzi apmeklētāji ir auguši pie klasiskās skolas reālistiskajām tradīcijām. Kā viņiem atklāt abstraktā skaistumu un dziļumu?
– Caur katru Rotko muzeja projektu mēs mēģinām skatītājiem parādīt citu skatījumu un pasaules elpas klātbūtni, – atbildēja Māris Čačka, Rotko muzeja vadītājs. – Nenoliedzami, ka dzelzs priekškars, kas Latvijā bija Padomju Savienības gados, un nepieejamība ieraudzīt citas mākslas vērtības, ko Eiropā un pasaulē skatīja jau tolaik, ir darījis savu. Taču šobrīd, kad katram interesentam ir iespēja caur laikmetīgo glezniecību un citiem laikmetīgās mākslas medijiem skatīt tik dažādu mākslinieku rokrakstu, ir vērts uzsūkt ne tikai reālistiskā manierē veidotu darbu spēku, ko parasti redzam arī fotogrāfijās, bet tāpat hiperbolizētas un laikmetīgi uzgleznotas klusās dabas, ainavas, portretus, kas nereti šos žanrus liek tikai nojaust. Laikmetīgās mākslas pievienotā vērtība ir vēstījums, ko darbs saka arī caur tam doto nosaukumu un to, kā autors tajā ir iejuties, kādā veidā izstāstījis savu stāstu.
Aicina mākslas skolas audzēkņus
Latvijas jaunā paaudze, protams, skolojas un kopš bērna kājas iepazīst dažādu žanru un stilistikas mākslas darbus. Tomēr izstāde Madonas muzejā varētu būt labs cietais rieksts arī viņiem. Jo vairāk tāpēc Rotko muzeja pārstāvji aicina novada mākslas skolu pedagogus un audzēkņus iepazīt šo kolekciju, izpētīt apskatei izliktos darbus, noteikt to žanru, stila iezīmes un turpināt muzejā vai savā skolā izstrādāt šo darbu kopijas.
– Mākslas skolu audzēkņi ir aicināti saskatīt krāsu nianses, kas atklājas katrā darbā, jo līdzīgi kā Marks Rotko gleznoja, izmantojot dažādus krāsu toņus un klājot tos slāņos, tā arī šajos glezniecības darbos varam saskatīt krāsu nianses, krāsu gammas, ko mākslinieki ir izmantojuši, – vēstīja Rotko muzeja krājuma departamenta vadītāja Zane Melāne. – Abstraktā glezna tāpat rada asociācijas, un tas, ko darbos saskata bērni, ir pavisam unikāls un, iespējams, kas tāds, ko mēs kā pieaugušie nemaz neredzam.
Klasiskā skola kā pamats
Abstraktajā mākslā tiek uzsvērta līnija, krāsa, toņu nozīme, un tās būtība ir neatkarība no darba līdzības ar apkārtējo pasauli. Glezna par abstraktu nosaucama tad, ja tajā nav atpazīstams nekas no objektīvās pasaules, no realitātes, kas veido mūsu ikdienas dzīvi. Tomēr katra kompozīcija arī šajā žanrā "turas" noteiktā rāmī, noteiktā sakārtojumā. Brīvība ir acīmredzama, bet tā ir izglītībā un talantā rasta brīvība.
– Tas, ko mēs ieraugām darbos, kas ir abstraktas kompozīcijas un krāsu laukumi vai gleznojumi, nenozīmē, ka mākslinieks nebūtu apguvis svarīgos klasiskās glezniecības pamatus, – uzsvēra Māris Čačka. – Daudziem māksliniekiem ir mākslas pamatizglītība no skolas laika, tālāk viņi ir studējuši mākslas akadēmijā vai universitātē, un gala rezultāts ir noslāņojums, kā katrs mākslinieks ir attīstījis savu gala rokrakstu. Gados jaunākiem autoriem, iespējams, šis vēl ir starpposms, kamēr viņi attīstās un iet uz priekšu. Tas ir kā tranzīta ceļš, un mūsu muzeja krājumā ir ienācis piefiksēts rezultāts, kāds tas autoram ir šajā brīdī. "Rotko atspulgi" nav tikai veltījums divdesmitā gadsimta mākslas ģēnija radošajam mantojumam un viņa radītā glezniecības stila paliekošajai ietekmei. Tas ir aicinājums uz dialogu par abstraktā ekspresionisma aktualitāti un spēju uzrunāt skatītājus šodienas dažādībā un stimuliem pārsātinātajā pasaulē.
24.09.2024.