1. jūlijā apritēja 30 gadi kopš dienas, kad pirmo reizi Latvijas televīzijas ēterā savus raidījumus uzsāka veidot Latgales televīzijas sabiedrība.
Televīzijas dzīvē mūsu valstī tā bija pirmā alternatīva, kas sekmīgi darbojās desmit gadus, liekot pamatus nopietnai Latvijas televīziju darbībai reģionos.
Aptveroša struktūra
90. gadu vidū LTS jau bija izveidota unikāla struktūra ar korespondentu punktiem Madonā, Jēkabpilī, Balvos, Gulbenē, Ludzā, Preiļos, Daugavpilī un Alūksnē. Latvijas TV vadība un ziņu dienests ar atbildības izjūtu izturējās pret reģionālo TV attīstību – tā bija cieša un abpusēji bagātinoša partnerība. Finansiāli savu artavu korespondentu punktu uzturēšanai rajonos sniedza vietējās pašvaldības.
Skats no šodienas perspektīvas
Šodien par lielāko Latgales televīzijas sabiedrības (LTS) sasniegumu uzskatāma reģiona iedzīvotāju pašapziņas celšana, kā arī Latvijas informācijas lauka decentralizācija TV jomā. Jaunā televīzija bija dzīvotspējīga – desmit darbības gados tika radītas daudzas mākslinieciski un saturiski augstvērtīgas TV programmas. Vispopulārākās bija LTS ziņas, kultūras programma „Olūti" un Latgales TV mūzikas festivāli Rēzeknē. Savu vietu raidījumiem guvām arī mēs, Inese Elsiņa un Imants Pulkstenis – LTS struktūrā šai laikā darbojāmies Madonā.
Tiekas bijušie kolēģi
3. jūlijā Rēzeknē un vēlāk Makašānos pie mākslinieces Gundegas Rancānes tikās LTS kādreizējās komandas ļaudis, lai atcerētos paveikto un vienkārši pabūtu kopā. LTS direktors (sākumā kompānijas mākslinieciskais vadītājs) Uldis Dvinskis neslēpa, ka pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu mija, atmoda un vārda brīvība atvēra slūžas trauksmainai radiostaciju, televīziju, avīžu un žurnālu veidošanai. Rēzeknē bija tehniskas iespējas sākt raidīšanu vietējā pilsētas kanālā, izmantojot brīvo TV raidītāju un frekvenci. Pēteris Burmistrovs šo ideju materializēja, piesaistot projektam politisko aizmuguri un radošo potenciālu. Ulda Dvinska priekšlikums veidot reģionālo TV, kas raidīs visā Latgalē, sākumā šķita nereāls, taču ambiciozajai idejai radās domubiedri. Triecientempā ar toreizējo Latvijas TV šefu Imantu Rākinu tika panākta vienošanās par nolietotas TV studijas iekārtas un vienas vecas pārvietojamās TV stacijas nodošanu lietošanā topošajai TV. Pēc dažiem mēnešiem gaisā gāja pirmais ziņu raidījums.
Atmiņas liek apzināties LTS nozīmi
Kādreizējie kolēģi, kas bija ieradušies uz tikšanos, uzsvēra LTS kultūrvēsturisko nozīmi. LTS raidījumi bija un ir desmit gadus ilga Latvijas vēstures posma liecība – ar dievkalpojumiem Latgales baznīcās, pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā atspoguļojumu, barikādēm Rīgā, ar augusta puča laikā mežā pie Rēzeknes ierīkotu rezerves studiju, kas turpinātu raidīt, ja specvienību karavīri iebruktu Rēzeknes studijas telpās, ar lauku sievu dziedājumiem pie krucifiksiem un pasaules mēroga zvaigznēm uz mūzikas festivāla skatuves, ar mežonīgā kapitālisma uzplaukumu un Latgales zemnieku izmisumu, taču pāri visam – ar mīlestību un lepnumu par savu reģionu un tā ļaudīm.
Kolektīva izaugsme un stiprums
LTS desmit darba gadu laikā tās kolektīvā gan īsāku, gan garāku laika posmu aizvadīja daudzi desmiti ļoti interesantu personību. Daudzu izaugsmi tolaik nodrošināja gan stažēšanās ASV, gan ikmēneša mācības Rēzeknē, gan spraigs ikdienas darbs katram savā pilsētā.
Šobrīd Valsts Kultūrkapitāla fonds ir atbalstījis vairākus projektus, kas saistīti ar LTS vārdu. Rēzeknieši (Biedrība „ESTO") guvuši 2500 eiro lielu atbalstu projektam „Latgales Televīzijas sabiedrības 1991. – 2000. gada vēsturisko liecību izpēte, dokumentēšana un digitalizācija", savukārt kādreizējais LTS Madonas rajona korespondents Imants Pulkstenis jau atkārtoti ir guvis Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, lai varētu digitalizēt viņa rīcībā esošos un savulaik LTS vajadzībām uzņemtos materiālus daudzās jo daudzās kasetēs. Pirmā projekta veikums jau skatāms YouTube kanālā.
7.07.2021.