20. septembrī dzimšanas dienu svinēs Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs. Šogad muzejam aprit 68. gadskārta. „Stara" lasītājiem piedāvājam mākslinieces Valentīnas Kalējas pārdomas, ko viņa velta muzeja darbiniekiem.
Dzīvojot, mācoties un strādājot Sanktpēterburgā, pienāca pārbūves laiks, kura sākumā abi ar vīru bijām pirmspensijas vecumā, un nolēmām pārcelties uz dzīvi vīra dzimtenē Latvijā.
Pensijā esot, nodarbojāmies ar mājas labiekārtošanu, dārzā izaudzējām gan visu nepieciešamo pārtikai, gan ziedus dvēseles priekam. Taču Pēterburgas gadi bija mūs veidojuši tā, ka nodarboties tikai dārzā kļuva krietni vien garlaicīgi.
Kad pirmoreiz apmeklējām Madonas novadpētniecības un mākslas muzeju, runājāmies ar tā darbiniekiem, saņēmām uzaicinājumu uz izstādes atklāšanu muzejā. Tā kļuvām par pastāvīgiem muzeja apmeklētājiem. Tur atklājām savu darbu mīlošus, smalkjūtīgus un gudrus cilvēkus – muzeja speciālistus. Tikšanās ar muzeja māksliniekiem, speciālistiem un vadību deva un dod impulsus dzīvei un mākslai, bet pats galvenais – lai kā arī justos, uz muzeju dodoties, ieejot tajā un baudot labestības un skaistuma atmosfēru, aizmirstas visas problēmas un sāpes.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 12.09.2012.
Autore: VALENTĪNA KALĒJA
INESES ELSIŅAS foto