2. martā Madonas kultūras namā notika Vidzemes un Latgales novadu skolēnu pūtēju orķestru skate.
Skatē trijās grūtības pakāpju grupās sacentās 16 orķestri. Orķestrus vērtēja profesionāļu žūrija: Pēteris Rudzītis, Valsts izglītības satura centra pūtēju orķestru nozares ekspertu komisijas loceklis, diriģents; Viesturs Lazdiņš – Latvijas Republikas Zemessardzes orķestra priekšnieks; komponists Jēkabs Nīmanis; Egils Šķetris – interešu izglītības un audzināšanas darba nodaļas vecākais referents.
Skatē kolektīvi atskaņoja divus skaņdarbus: obligāto skaņdarbu, kas A un A1 grupā bija – J. Vītols (aranžējis P. Rudzītis) „Septiņas latviešu tautas dziesmas", B grupā –
M. Birnis „Kaķu svīta", C un D grupās – R. Rērihs „Sapnīša deja mākonī". Tāpat orķestri atskaņoja izvēles programmu.
Tāpat kā iepriekšējā skatē, arī šogad J. Norviļa Madonas mūzikas skolas pūtēju orķestris „Vivo" diriģenta Artura Kloppes vadībā parādīja spožu sniegumu, iegūstot visaugstāko punktu skaitu starp visiem 16 orķestriem (47 punkti) un I pakāpes Diplomu ar izcilību. Lepojamies ar orķestra diriģentu Arturu Kloppi un koncertmeistaru Gaiti Jāni Pujātu, kā arī visiem orķestra dalībniekiem!
Izvēlas C grupas repertuāru
– Vislielākais orķestru skaits pārstāv C grupas kolektīvus, – aicināts uz sarunu, pastāstīja „Vivo" diriģents Arturs Kloppe. – A grupā spēlē skaitliski lieli kolektīvi, tādi Latvijā ir tikai pieci. Ar salīdzinoši nelielu sastāvu, kāds ir mūsu orķestrim, šai grupā ir par maz. B grupu Latvijā pārstāv astoņi kolektīvi, šai grupā varējām būt arī mēs, tomēr kā diriģents izvēlējos C grupu, jo B grupā izvēles skaņdarbs nebija saistošs. C grupā savukārt tika piedāvāts skaists skaņdarbs, to arī iestudējām.
Izvēles programmā J. Norviļa Madonas mūzikas skolas pūtēju orķestris „Vivo" spēlēja Zigmara Liepiņa kompozīciju „Svētī debesīs šo zemi" no teātra izrādes „Vadonis". Uzstāšanās ilga apmēram 10 minūtes.
Pienākumu sadale darbā ar orķestri
Iepriekšējos gadus ar orķestri strādāja gan Arturs Kloppe, gan Artūrs Grandāns, bet nu jau kādu laiku deputāta pienākumu izpildes dēļ Madonas novada domē Artūrs Grandāns no orķestra vadīšanas ir atteicies. – Viņš mūs atbalsta, cik spēj, palīdzēs arī defilēšanā, kad iesim ar maršu pa Madonas ielām, – atklāja kolektīva mākslinieciskais vadītājs. – Artūru Grandānu izvirzām orķestra priekšā kā mūsu vizītkarti, jo, kad viņš ar zizli ir priekšā, tā ir drošība un riktīgs punkts.
Vaicāts par Gaiti Jāni Pujātu, orķestra vadītājs skaidroja, ka Gaitis ir diriģenta palīgs – orķestri iesilda, palīdz to uzskaņot un pēc tam strādā ar atsevišķu instrumentu grupām. „Pujātam orķestrī uzticēta fundamenta grupa – basi, tubas un eifoniji. Strādā ļoti labi, mācās Cēsu mūzikas vidusskolā un papildus apgūst diriģēšanu un aranžēšanu – to, kas vajadzīgs pūtēju orķestru diriģentiem. Pēc mūzikas vidusskolas absolvēšanas Gaitis gatavojas stāties Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, apgūt pūtēju orķestru diriģentu programmu. Šobrīd viņš pie mums pavada divas dienas, orķestris mēģina reizi nedēļā."
Arturs Kloppe ir pateicīgs Gaitim Jānim Pujātam par darbu ar eifoniju spēlētājiem, Artūram Grandānam par darbu ar flautu grupu, skolotājam Jānim Rijniekam, kas atsevišķi strādā ar klarnešu grupu, un Antonam Zaharānam, kas atsevišķi strādā ar trompetistiem.
– Es pats atsevišķi darbojos ar mežragu spēlētājiem un saksofonistiem, kā arī vadu kopīgo kolektīva muzicēšanas procesu, – vēstīja kolektīva diriģents.
Darba ieceres pēc skates
Tā kā skates ir muzikālo kolektīvu ikdienas darba virsotne, vaicāju, ko orķestris „Vivo" iecerējis darīt tālāk – vai kolektīva dalībnieki varēs atpūsties?
– Šajā sezonā lielu uzdevumu vairs nav, tomēr „ganos" neiesim, neizklīdīsim, sāksim gatavoties Madonas pilsētas svētkiem, – komentēja Arturs Kloppe. – Atkal ar lielu pompu vēlamies izsoļot cauri pilsētai, pilsētas svētku noslēguma dienā, šogad tas būs 10. jūnijā – soļosim. Pavasarī ar orķestri strādāt laidīšu Gaiti Jāni Puj?tu, un pats ātu, un pats galvenais – jau tagad sāksim gatavoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Tie notiks 2020. gadā, programma vēl nav zināma, bet svarīgākais ir atjaunot orķestri. Tā kā mums ir skola un nemitīgi notiek skolēnu maiņa, šobrīd orķestrī cenšos iekļaut arī jaunāko klašu bērnus, lai pēc diviem gadiem viņi varētu būt pilntiesīgi mūsu orķestra mūziķi. Piemēram, trīs mežradznieki no 2. klases jau gatavojas darbam orķestrī.
Skola ar labāko pūtēju nodaļu Latvijā
Kā „Stars" jau ir rakstījis, Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas pūtēju nodaļa trešo gadu pēc kārtas skolai izcīnījusi Goda diplomu (un naudas balvu) kā labākā skola ārpus Rīgas. – Balva nav tik liela, lai varētu nopirkt mūzikas instrumentus, bet iemutņus instrumentiem, metronomus, kvalitatīvas nošu pultis un dažādas pūšamo instrumentu papildlietas iegādāties varēsim, – atzina Arturs Kloppe.
Instrumentu bāze tiek papildināta
Vaicāts par materiāli tehnisko bāzi, kolektīva vadītājs atklāja, ka ar personīgajiem instrumentiem orķestrī spēlē flautisti, klarnetisti, trompetisti, daļa saksofonistu. Lielos baritona saksofonus gādā skola, tāpat mūzikas skola ir sagādājusi citus metālpūšamos instrumentus. – Par to lielu paldies teikšu novada domei, kas skolai šai jautājumā palīdz. Mūzikas skolā strādāju četrdesmit gadu, līdz šim nebija pirkta neviena lielā tuba. Nesen pašvaldībai lūdzu atbalstu – šis instruments orķestrim ir ļoti svarīgs, un reakcija bija tik ātra, ka šobrīd jau mums orķestrī ir varena tuba, kas maksāja vairāk nekā 2,5 tūkstošus eiro, – gandarījumu pauda Arturs Kloppe.
Latvijas koporķestra virsdiriģents
Tā kā iepriekšējos Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Arturs Kloppe bija virsdiriģents, vaicāju, kāda loma viņam būs 2020. gada svētkos.
– Pagājušajos svētkos repertuārā iekļāva arī manu aranžējumu svētku noslēguma kompozīcijai – Raimonda Paula skaņdarbam „Dzīvības mūžīgais vārds", – atcerējās diriģents. – Runas jau ievadītas arī par gaidāmajiem svētkiem, bet par to šobrīd plašāk negribu runāt. Man pašam visinteresantākā lieta arī ir skaņdarbu aranžēšana un darbs ar pūtēju orķestri. Tas patīk visvairāk, jo šai procesā rodas mūzika. Stundās ir tehnisks darbs ar audzēkņu elpošanas nostādīšanu un citām niansēm. Jāsaprot, ka pūtējs viens pats „nav karotājs", viņam jāspēlē ansambļos vai orķestros. Tāpēc jau mūzikas skolas galvenais uzdevums ir sagatavot kvalitatīvu mūziķi pūtēju orķestrim. Mūsu audzēkņi redz šo iespēju, un viņiem ir motivācija mācīties.
Uz izbrīnu, kā var noturēt tik augstus rezultātus ilgstoši, kur meklējams pūtēju nodaļas uzvaru noslēpums, Arturs Kloppe atbildēja īsi: – Mums ir lieliski skolotāji! Un vēl – mūsu novadā dzīvo ļoti talantīgi bērni un saprotoši vecāki, kuri nāk pretim mūzikas skolai un bērnus šai darbā atbalsta. Ir tāds sarežģīts padsmitnieku vecums, kad liela daļa audzēkņu no skolas grib izstāties, bet pienāk 15 gadu vecums, un viss nostājas atkal vietā – audzēknis ar prieku apmeklē stundas un iegulda darbu mācībās.
09.03.2018.