Vestienas pagasta iedzīvotāja Biruta Nebare gada sākumā apciemoja bibliotēkas Ērgļos, Vestienā un Madonā, lai grāmatu krātuvēm uzdāvinātu meitas Aijas Āboltiņas nesen izdoto dzejoļu grāmatu "Sajūtu vēji".
– Meita dzīvo Ikšķilē. Savulaik Aija mācījās par pamatskolas skolotāju un studēja Daugavpils Universitātē, – laikrakstam stāsta Biruta Nebare. – Vēlāk maģistra programmu viņa apguva Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. Bija doma pēc studiju gadiem doties uz Raunu un Raunas vidusskolā uzsākt darbu vietējā skolā (Raunā dzīvo meitas vīra vecāki), tomēr tieši tā, kā bija ieplānots, nekas nesanāca. Sagadījās, ka jau maģistrantūras studiju laikā Aija sadarbojās ar biedrību "Centrs Marta", vēlāk izmācījās par grāmatvedi un sāka strādāt šai biedrībā. Drīz pēc studijām meita pārcēlās uz Ikšķili, kur ģimene dzīvo joprojām. Ģimenē aug divas meitas un dēls.
Interese par literatūru – gandrīz pārsteigums
– Pastiprināta interese par literatūru meitas dzīvē ienāca pirms pāris gadiem, kad Aija pēkšņi sāka dzejot, – turpina Birutas kundze. – Dzejolīšu salasījās tik daudz, ka viņa izdomāja tos sakārtot grāmatā. Ikšķilē meitai ir ģimene un arī lielisks draugu pulks, kas cits citu atbalsta. Tā nu pagājušā gada nogalē ar ģimenes un draugu atbalstu izdevās izdot pirmo dzejoļu grāmatu. Tā kā Aija ar labām atmiņām atceras savu dzimto pusi, viņa sūta šo dzejas izdevumu Ērgļu vidusskolai un bibliotēkām Vestienā, Ērgļos, Madonā. Vestiena ir viņas bērnu dienu zeme, Ērgļu vidusskolā Aija mācījās, bet uz Madonu viņa brauca, lai mūzikas skolā apgūtu klavierspēli. Visi mani bērni savulaik mācījās mūzikas skolā, visi spēlē mūzikas instrumentus. Mājās ir klavieres, kad atbrauc ciemos, joprojām pienāk un uzspēlē. Arī Aijas bērni ir muzikāli, mana mazmeitiņa Ikšķiles mūzikas skolā pabeidza saksofona apmācību, tagad šo instrumentu mācās mazdēls.
Ritmisks un melodisks dzejas vārds
Interesanti, ka daži Aijas Āboltiņas dzejoļi jau skan dziesmās.
– Šie dzejoļi ir ritmiski, ar atskaņām, meita dzied Ikšķiles jauktajā korī un gatavojas Dziesmu svētkiem, – dzejas melodiskumu novērtē radiniece. – Reiz Ikšķiles kora koncertā viesojās komponists Raimonds Pauls, meita tika mudināta savus dzejoļus iedot arī Maestro…
Aijas māmiņa piebilst, ka Ziemassvētku tirdziņā Ikšķilē autorei izdevies pārdot 25 savas dzejas grāmatas – cilvēku interese bijusi liela.
Par savu izdevumu Aija Āboltiņa pati izsakās caur dabas gleznām: – Dzīvē ir kā dabā – savelkas mākoņi, apmācas debesis, paliek kluss… Tas ir klusums pirms vētras. Nolīst lietus, parādās varavīksne, uzpūš vējš, un skaisti riet saule, iekrāsojot padebešus, vienmēr krāšņi un vienmēr citādi. Tā ir iedvesma, un tā ir mana dzeja – "Sajūtu vēji".
Grāmata atsauc atmiņas
– Arī es bērnībā rakstīju dzejoļus, bet tos neesmu saglabājusi, – aizdomājas Biruta Nebare. – Labi atceros savu pirmo sacerējumu skolā. Bija jāraksta par rudeni, bet nezināju, ko īsti rakstīt. Tad mamma ieteica pastāstīt par to, kā abas gājām ogās. Viņa atgādināja noskaņu, kāda bija, ejot pa taciņu, ko redzējām… Man patiešām bija ļoti jauka mamma, sirdsgudrs, dvēselisks cilvēks, un tāda sievišķīga stīga vieno mūs jau vairākās paaudzēs. Starp citu, katru gadu es cenšos uzrakstīt arī pasaules diktātu latviešu valodā, un varu teikt, ka kļūdu man tikpat kā tajā nav, – gandarījumu pauž Biruta Nebare.
17.01.2023.