3. jūnijā Madonā, Saieta laukumā, ritēja plenēra „Laisma" darbu izstādes atklāšana.
Starptautiskais mākslinieku plenērs „Laisma" šogad no 25. maija līdz 5. jūnijam notika Sarkaņu pagasta Rēķu kalnā. Tajā piedalījās vairāk nekā 20 autoru, arī Lietuvas māksliniece Ieva Bukomaite un Dānijas māksliniece Pia Fonnesbech. Kā vēstīja plenēra organizatore Maija Jakoviča, kaut gan dzīvošana trešo vasaru ritēja Rēķos, īpaši akcentētā tēma šogad bija veltīta jubilārei Madonai.
– Plenērs „Laisma" notika sešpadsmito reizi, es tajā piedalījos četrpadsmito vasaru, – „Staram" atklāja Olita Šlesere no Jaunkalsnavas. – Rēķu kalnā pavadīju trīs dienas, uzgleznoju trīs bildes. Tā ir liela atbildība – strādāt kopā ar profesionāliem māksliniekiem, šoreiz gan īpaša stresa nebija. Gleznoju ar akrila krāsām, mana modele bija izžautas veļas virtene. Iedvesmoja arī viesnīciņas mīkstā gulta un komforts – māksliniekam, kas iet strādāt dabā laikapstākļu piespēlētajā karstumā vai vakarā, kad parādās un kož odi, tas ir svarīgi. Apbrīnoju cilvēkus, kuri no tā visa nebaidās un aumaļām glezno āra apstākļos. Šoreiz dzīvojām visi vienā mājā, varējām daudz runāt, zem viena jumta apmainīties gudrībām. Kā gan citādi, kā tikai praksē no kolēģiem, lai uzzina, ka, piemēram, dzēšgumiju var attīrīt ar smilšpapīru, aizkaltušu krāsu tūbiņu vislabāk attaisīt, tās vāciņu pakarsējot ar šķiltavām. Tādi sīki knifiņi, bet darbam ļoti noderīgi.
– Nedēļu biju paņēmusi atvaļinājumu, ļāvos vaļaspriekam, – laikrakstam atklāja madoniete Rita Zepa. – Plenēra ietvaros gleznoju gan Madonā, gan Rēķu kalnā. Bija ceriņu laiks, līdz ar to bildēs ienākuši ceriņi. Ziedi man vienmēr paceļ iedvesmu, iedvesmo arī pedagogi, šoreiz – māksliniece Vita Merca. Plenēra laikā radās desmit darbi, izstādē izlikta puse. Pārsteigums bija Sarkaņu pagasta cilvēki, sakoptās lauku mājas. Braucot uz Cesvaini, nereti liekas, ka, izņemot Biksēri, apkārt nekā nav. Plenēra laikā ieraudzīju brīnišķīgas lauku sētas, apbrīnojami laipnus cilvēkus. Viņi aicināja iekšā, cienāja ar pienu un ķīseli, pārsteidzoši jauki uzņēma. Acs priecājās par vecajiem mūriem, izdevās uzgleznot senu ēku ar magonēm.
– Vienmēr, kad esmu plenērā „Laisma", dienas, ko te pavadu, līdzinās paradīzei, – vēstīja Ludvigs Bērziņš no Aizkraukles. – Liels paldies organizatoriem un atbalstītājiem!
– Rēzeknes mākslas vidusskolas audzēkne, kas nav zaudējusi stingro kanti, ko ieguvusi mācību gados, brīnišķīgi glezno ar akvareli un labi zīmē, – tā tika raksturota madoniete Laima Šlosberga. Laima pati atzina, ka viņai jau sen patīk akvareļtehnika, šogad gleznojusi Latvijas skaisto dabu un portretus.
– Madonā dzīvoja mani vecvecāki, es tajā ierados tad, kad mācījos 8. klasē, – par Madonas izjūtu pastāstīja Maija Jakoviča. – Atceros, kā pa Blaumaņa ielu līdz estrādei vēl gāju pa neasfaltētu ceļu. Daudzas atmiņas kā sīkiem auduma diegiem ir sasaistījušas manu dzīvi ar Madonu, tāpēc strādāt šeit ir viegli.
– Liels prieks būt gaišajā Madonas novadā, – vēstīja Agnese Knostenberga no Rīgas. – Mani piesaista plenēra glezniecība un tas, ka no Rēķu kalna paveras fantastiskas Vidzemes tāles.
Plenērā „Laisma" atkārtoti piedalījās arī Latvijā labi zināmā profesionālā māksliniece Aija Zariņa.
– Prieks strādāt ar Aiju, jo viņai ir patiess raksturs, viņa ārkārtīgi augstu vērtē patiesību, jebkurā momentā atsakās no kompromisiem un meliem. Ir principiāla savā mākslā un visu mūžu arī nodzīvojusi mākslā, – raksturoja plenēra organizatore Maija Jakoviča. – Aija ir dzimusi vienā dienā ar Raimondu Paulu, un tā reiz man arī pateica – tiem, kas dzimuši 12. janvārī, vienkārši ir jābūt slaveniem.
Piebildīšu, ka akvareļu meistardarbnīcu šoreiz plenēra dalībniekiem vadīja mākslinieks Andrejs Ģērmanis, eļļas meistardarbnīcu – Valērijs Baida.
Finansiāli plenēru atbalstīja Madonas novada pašvaldība un vietējie uzņēmēji.
– Skatoties uz māksliniekiem, kādu dislokācijas vietu viņi šobrīd ir ieņēmuši lielās egles ēnā, redzams, ka viss bijis labi, bet saules laikam bijis nedaudz par daudz, – aizdomājās Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. – Tomēr, atceroties plenēra vēsturi, var teikt, ka bijuši arī plenēri ar lietu un bez saules. Šogad saule redzama mākslinieku darbos, kas tapuši par godu Madonas 90 gadu jubilejai, darbi burtiski ir saules pielieti. Katra apdāvināta un aizrautīga cilvēka pieskāriens tēmai atstāj iespaidu uz vietu, kur šīs pozitīvās lietas notiek. Vēlu, lai plenērs „Laisma" gadu no gada kļūtu aizvien plašāks, aiciniet mākslas ļaudis uz Madonu, un Madona jūs vienmēr viesmīlīgi gaidīs.