Līdz 15. martam Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zālēs skatāma Žaņa Bezmera fotogrāfiju izstāde „Pieskares punkti aizgājušam laikam. Foto notikumi 1985-1990".
Svētdien ēkas mansarda telpā, kur izvietota ekspozīcija, notika izstādes atklāšana un tikšanās ar fotogrāfiju autoru. Kopā ar Žani Bezmeru bija viņa ģimene, arī vecākais dēls – Valmieras teātra aktieris Māris Bezmers, kas dziedāja Imanta Kalniņa dziesmas, uzsverot, ka dziesmu izvēle nav nejauša, jo komponists Imants Kalniņš ir redzams vienā no izstādes fotogrāfijām, turklāt viņš bija viens no izstādē atspoguļotā laika spilgtākajiem vēstnešiem.
Apmeklētāju plašais loks
– Žani Bezmeru pazīst katrs šīs izstādes apmeklētājs, – sasveicinoties ar apmeklētāju plašo pulku, atzina muzeja direktore Līvija Zepa. – Katram ir bijis kāds saskarsmes mirklis vai nu Madonas „Lauktehnikā", kur Žanis Bezmers savulaik strādāja par pārvaldnieku, vai Madonas rajona izpildkomitejā vai citur. Raksturīgi, ka Žanim vienmēr ir līdzi bijis fotoaparāts, lai notvertu mirkli, kas ir vēstures un fotogrāfijas cienīgs. Esam pateicīgi par fotogrāfiju un videoierakstu klāstu, kas glabājas Madonas muzejā un kas ir neseno – 80. gadu beigu un 90. gadu sākuma – laiku liecinieki. Tas Latvijas sabiedrībā bija pārmaiņu laiks, kas mūsu valstij atnesa brīvību. Žanis Bezmers tam stāvēja līdzās, un izstādes fotogrāfijās redzami daudzi cilvēki arī no Tautas frontes laika. Žanim Bezmeram novēlu vēl daudz radošu mirkļu un palīdzēt mums, muzejniekiem, saglabāt vēstures pieskārienus.
Divu lomu spēlmanis
Lūgts izteikt savu vērtējumu, Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters neslēpa, ka Žanis Bezmers ir cilvēks, kurš gan iemūžināja vēsturi, gan pats aktīvi piedalījās tās tapšanā. – Mēs katrs savās domās, atmiņās, izjūtās atceramies Atmodas laiku. Tobrīd katrs bijām savā noliktajā vietā, un varam vien projicēt sevi Žaņa Bezmera uzņemtajās vēsturiskajās vietās. Tāpat varam iedomāties, cik grūti tolaik bija nostāties priekšgalā un ar pārliecību aiz sevis vest cilvēkus, lai sagrautu tobrīd vēl stipro padomju impēriju un veidotu jaunu valsti. Tur bija jābūt gan drosmei, gan uzņēmībai, gan citām cilvēciskajām īpašībām, lai spētu rīkoties un aizraut arī citus, – secināja domes priekšsēdētājs. Viņš piebilda, ka pats tobrīd bija students, tikko iesācis darba gaitas Madonas rajonā.
– Man bija salīdzinoši viegli pārņemt stafeti un turpināt veidot Madonu un Madonas rajonu, lai tas izskanētu plašāk un lai mēs paši būtu gandarīti par vietu, kurā dzīvojam, – aizdomājās Andrejs Ceļapīters. – Paldies par devumu, kas sniegts Madonas pusei! Kaut Žaņa Bezmera Madonā nav ilgus gadus, viņa sirds ir šeit. Esmu dzirdējis, ka Bezmera kungs ir kā nenominētais Madonas vēstnieks it visur, kur vien piedalās un kur sarunas skar mūsu pusi.
Izstādes tapšanas impulss
Aicināts atcerēties izstādes tapšanas procesu, tās autors bija atklāts: – Svētajos Rakstos teikts, ka sākumā bija vārds, tā notika arī manā gadījumā. Pagājušā gada 18. augustā rakstīju muzeja direktorei Līvijai Zepai vēstuli, sakot, ka sakrājušies bilžu negatīvi un varētu uztaisīt kādu izstādi. Momentā saņēmu pozitīvu atbildi ar konkrētu datumu, kad izstāde muzejā varētu notikt. Izlielījos savējiem ģimenē par gaidāmo skati, un tā process bija pasprucis vaļā, atpakaļceļa vairs nebija. Izstāde tapa īsā laika brīdī, un uz 40 planšetēm ir apkopotas 148 fotogrāfijas. Tās visas uzņemtas no 1985. līdz 1990. gadam.
Žanis Bezmers piebilda, ka, sākot fotografēt Atmodas laika notikumus, par izstādi nebija ne mazākās domas. „Fotogrāfijai bija cits pamatojums – negribēju rakstīt pierakstus, kam biju par slinku, vienkāršāk bija notikumu nobildēt un to vēsturiski dokumentēt caur attēlu. Protams, katru uzņēmumu aprakstīju, un to iesaku darīt arī citiem – kad, kur, kāpēc bilde ir uzņemta."
Izstādes darbus Žanis Bezmers ir arī digitalizējis, izstādes virtuālais katalogs atrodams https://sites.google.com/site/izstademadona. Izstādē uz planšetēm izliktās bildes pauž konkrētā notikuma galveno jēgu, papildus tam Žaņa Bezmera mājas lapā ir bildes, kas uzņemtas ap šo notikumu un ir kā fona ilustrācija vai notikušā apakšstāsts. Kādai fotogrāfijai ir divdesmit šādu ilustrāciju, citai – trīsdesmit. Visu kolekciju iespējams apskatīt virtuāli https://sites.google.com/site/madona1985.
– Astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā izdzīvojām trīs valstiskos stāvokļus – LPSR, Atmodas laiku un neatkarīgas Latvijas atjaunošanu, – sacīja fotogrāfiju autors. – Visi šie notikumi parādās manās uzņemtajās bildēs. Man ir milzīgs prieks, ka, ierodoties Madonā, redzu to aizvien skaistāku un sakoptāku. Daudz kas ir izmainījies līdz nepazīšanai, un tikai uz labo pusi.
Palicis cilvēku atmiņā
To, ka Žani Bezmeru madonieši atceras, pierādīja izstādes apmeklētāju atsaucība un izteiktie atmiņu fragmenti. Andris Dzenovskis atcerējās, kā Žanis Bezmers lūdzis telpu Zemes bankai: „To viņš arī dabūja, un 1995. gadā šī ēka tika atzīta par skaistāko ēku Madonas rajonā. Bankā, starp citu, kādu brīdi strādāja arī Bezmera jaunākais dēls."
– Esmu pateicīgs Žanim par to, ka viņš izveidojis foto arhīvu arī par manu dzīvi, – apliecināja keramiķis Jānis Seiksts. – Tur ir bildes gan no darba procesa, gan krāsns dedzināšanas, gan izstādēm. Līdzīgi viņš palīdzēja daudziem cilvēkiem. Varu teikt, ka Žanim piemīt muzejisks dzinulis fiksēt mums apkārt notiekošo vēsturi.
Modris Goldbergs atcerējās „Lauktehnikas" laikus, kad abus saistīja kopīgs darbs, atpūta un arī ģimeņu draudzība. „Bezmera ierašanās „Lauktehnikā" nesa jaunas vēsmas, tika lauzti desmitiem gadu pastāvējuši dažādi pieņēmumi, un neviens īsti nezināja, pie kā novedīs no Liepājas atnākušā Žaņa Bezmera idejas. Visi tām tomēr sekoja, un kopumā viss izdevās labi, kaut Žanim par saviem jauninājumiem reiz iznāca pat nodzīt bārdu."
– Paldies Mārim Bezmeram par dziesmām, ko kopā ar Liepājas teātra aktieriem pusnelegālos pasākumos savulaik dziedāja Austra Pumpure, – sakāmo iesāka Gunvaldis Tarvids. – Atmodas laiks bija pilns romantisma, ideālisma, un maz tajā bija pragmatisma. Vēl iezīmējās trešais šī laika sindroms – disidentiskā lietu izpratne. Dibināt valsti ar visām tās struktūrām pašvaldībās tobrīd bija ļoti grūti. Ideālisma mums netrūka, bet bez Žanim Bezmeram piemītošā pragmatisma, kas radās, strukturējot Tautas fronti, tai skaitā Madonas nodaļu, neredzu cilvēku, kurš vēl to varētu izdarīt. Atskatoties uz šo laiku, joprojām citu, kas to paveiktu, ieraudzīt nespēju.
– Es Žani cienu kā personību un cilvēku, ar ko sarokojamies ar lielāko prieku, – apliecināja Oļģerts Skuja. – Kungi baltām galvām – turamies!
To, ka Žanis Bezmers līdz ar aiziešanu no aktīvās sabiedriskās darbības turpina fotografēt, apliecināja fotokluba „Kvadrāts" pārstāvis no Rīgas. Arī bērzauniete Aina Karavaičuka laikrakstam apliecināja, ka 2014. gada pavasarī Žani Bezmeru satikusi Briselē, kur tika uzaicināta kā fotokonkursa „Mana Eiropa" dalībniece. Konkursu organizēja Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, un Eiropas Parlamentā tika sarīkota vērienīga fotogrāfiju izstāde. – Noklausījāmies lekcijas, iepazināmies ar Eiroparlamentu un Briselē tikāmies, – atcerējās fotoentuziaste no Bērzaunes pagasta.
AGRA VECKALNIŅA foto