“Stars” jau rakstīja, ka Madonā organizētais simpozijs ”Vērtību zīmes” notika trīs dienas un uzmanību veltīja gan mākslai, un mūzikai, gan literatūrai un filozofijai.
Sadaļu "Vērtības mākslā" Madonas muzeja izstāžu zālēs atklāja māksliniece Lidija Zaneripa. Savā darbā autore risina tēmu par esamību.
– Tās ir manas pārdomas par genocīdu un karu, – vēstīja māksliniece. – Mana ironiskā interpretācija par Zen dārzu.
Zen dārza pārnesums
Japāņu Zen dārzs nav tikai noteikts stils. Šī akmens dārza dizaina pamatā ir vairākas filozofijas, taču Rietumu kultūrā Zen dārzs galvenokārt tiek atzīts par meditācijas veidu. Vārds "zen" budismā ietver iekšējo mieru un koncentrēšanos. Dārza būtība ir vienkāršība, tāpēc tas galvenokārt sastāv no smiltīm vai grants, kurā ir tikai daži ieži un krūms. Smiltīm ir nomierinoša iedarbība, un tās palīdz pašrefleksijai. Mini Zen dārzu var novietot birojā uz kafijas galda vai konferenču telpā. Savukārt māksliniece Lidija Zaneripa savu darbu bija novietojusi muzeja izstāžu zālēs uz grīdas. – Mana darba tapšanā izmantotas asinis, ko ar divām lāpstiņām var pašķirt un redzēt, kas atklājas uz apakšējās virsmas. Jā, asiņu krāsa nerosina meditēt, tā palīdz un liek domāt, – vēstīja jaunā māksliniece. – Veidojot darbu, visvairāk domāju par to, kam jābūt svarīgam šobrīd un kas man ir svarīgs. Apmeklētāji aicināti pašķirt pirmo slāni, ieraudzīt rakstu, kas izveidojas un parādās datora ekrānā.
Vai racējs no šī darba cenšas izrakt kādas vērtības? Vai maisa kādus mēslus? Vēsturisko skatienu tam, ka mūsu vēsturē bijis arī karš, noteikti piedod darbā izmantotā krāsa. Karš raksta vēsturi arī šodienas pasaulē. Vajag papūlēties, lai slāņus atsegtu, lai noskaidrotu, kas šodien ir galvenā vērtība sabiedrībā – tā sprieda izstādes skatītāji.
Cieņa, sirdsapziņa, mīlestība
Sadaļu "Vērtības literatūrā" Madonas novada bibliotēkā savukārt atklāja muzikoloģe Daiga Mazvērsīte: – Būs pagājuši desmit gadi kopš viesojos Madonā, un tas bija saistīts ar CD izdošanu, kas veltīts Jānim Zāberam. Toreiz runāju par jūsu novadnieku, šoreiz jārunā par vērtībām. Galvenās vērtības visiem ir vienas: dzimtene – Latvija, latviešu valoda un kultūra. Tās ir vērtības, par kurām ikdienā nerunājam, jo tās stāv ikdienai pāri. Sarunai šodien esmu izvēlējusies trīs pieturpunktus, kas ir ceļa rādītāji manā dzīvē – runāšu par paveiktajiem darbiem, mūziķiem un to, kā esmu nonākusi pie darāmā.
Daiga Mazvērsīte minēja, ka interese numur viens viņai ir latviešu populārā mūzika: – Uzaugu ar radio pie auss, un populārās mūzikas komponists kādreiz bija arī Emīls Dārziņš un Johanss Štrauss. Viens no maniem pieturpunktiem ir Latvijas radio. Tētis savulaik strādāja Latvijas radio, interesējās par radiotehniku, bija radio inženieris. Es pati Latvijas radio esmu nostrādājusi daudzus gadus. Otrs stūrakmens, uz kā balstās mana dzīve, ir grāmatas. Bērnībā slimoju ar plaušu karsoni, vecākiem bija jāiet darbā, es tiku sūtīta uz Valmieru pie vecvecākiem. Četru gadu vecumā vectētiņš mani iemācīja lasīt. Mācīja arī matemātiku un lika atzīmes. Tā augu ar teicamnieces sindromu, jo vecvecāki bija pedagogi – vieni Valmierā, otri – Jaunaucē. Uzaugu ar grāmatām, avīzēm un žurnāliem, pie šādas vides esmu arī palikusi. Publicēties sāku 1986. gadā Latvijas presē, un no rakstiem vēlāk tapa grāmatas.
Kas ir vērtības?
Daiga Mazvērsīte uzsvēra, ka katrs no mums ir vērtība: cilvēks, dzīvība. Tāpat ūdens, gaiss un mežs… Definīcija saka, ka vērtība ir pozitīvu īpašību kopums, kas nosaka cilvēka rīcības motīvus, veido personības ievirzi, dzīves parādību un norišu vērtējumu.
– Mani kā personību veidoja vecāki un dzimta, savukārt manu rīcību veidojusi attiecību mijiedarbība, – pauda viešņa. – Manas grāmatas tāpēc ir cieņas izpausme visiem to varoņiem – Jānim Zāberam, Raimondam Paulam, Uldim Stabulniekam, Elgai Igenbergai, Margaritai Vilcānei un citiem. Māku noliegt muguru talanta un ģēnija priekšā. Nekad nejutīšos līdzīga māksliniekiem, kuru balsis esmu klausījusies. Protams, katram ir savas rakstura īpašības, bet tas, ko viņi veikuši, rada vēlmi par viņiem rakstīt. Otrs kritērijs, gan dzīvojot, gan strādājot, man ir sirdsapziņa: nedari otram to, ko gribi, lai nedara tev. Svarīgs ir darba tikums, un nākas atzīt, ka radošais darbs nekad nedod izjūtu, ka esi izdarījis par 100 procentiem. Trešā vērtība ir mīlestība. Mīlestība uz saviem varoņiem: ja savulaik nebūtu iemīlējusies Jānī Zāberā, nebūtu ne manas grāmatas par izcilo tenoru, ne izdoto trīs kompaktdisku, ne raidījumu Latvijas radio. Mīlestības izpratnē vēlos piesaukt dārznieka darbu. Kad dārznieks ņem rokās šķēres un iet dārzā ko apgriezt, viņš augiem ko atņem, bet to dara, lai augs veidotos kuplāks un zaļāks. Mīlestībai ir jābūt auglīgai, tāpēc savos darbos acoju, potēju, visu sazaroju. Manuprāt, mīlestība ir silts pozitīvisms, un uz to vēlos aicināt arī citus. Ja varonis neuzrunā, pasūtījuma darbus veikt nevaru. Man nepieciešams savu aprakstāmo cienīt un mīlēt.
01.12.2023.