Ar milzu interesi jau šobrīd tiek gaidīta spēlfilma, kuras pirmizrāde plānota tikai pēc pusotra gada, 2023. gada vasarā, un tas būs stāsts par pirmajiem latviešu Dziesmu svētkiem.
Filmas pirmizrādes laiks nav izvēlēts nejauši, jo tieši 2023. gadā skaistajai tradīcijai apritēs 150. jubileja, un Rīgā risināsies 27. Vispārējie Dziesmu svētki.
Filmas nosaukums ir „Zeme, kas dzied", un tās idejas autors un režisors ir Māris Martinsons. Viņš pats veidojis filmas scenāriju ciešā kopsadarbībā ar mūsu novadnieku Daini Īvānu.
Februārī spēlfilmas „Zeme, kas dzied" radošā komanda uzsāka otro filmēšanas posmu. Vidzemē – Tirzā un Inešu pagastā – tiek uzņemtas ainas, kas atklāj aizgājušo laiku sadzīvi un cilvēku kopāsanākšanas nozīmi, kā arī vēstī par latviešu dziedāšanas kultūru.
Filmēšanas process šonedēļ turpinās arī kinopilsētiņā „Cinevilla", kur speciāli šim projektam vēsturiskajā izskatā rekonstruēta Rīgas Latviešu biedrības nama fasāde. Pēc filmēšanas noslēguma to būs iespējams apskatīt ikvienam interesentam. Savukārt Straupes pilī tika uzņemtas ainas uz kāpnēm, kas filmas vajadzībām kalpos kā biedrības nama parādes kāpnes.
Filmas galvenais vēstījums
Spēlfilmas „Zeme, kas dzied" pamatā ir vēsturisks stāsts par pirmo latviešu Dziesmu svētku tapšanu 1873. gadā. Tas bija laiks, kad sākās cīņa arī par sieviešu pašnoteikšanos, tāpēc paralēli vēsturiskajai sižeta līnijai filmu caurvij stāsts par jaunu un izglītotu meiteni Annu, kura vēlas dziedāt korī. Lai gan toreiz tā bija galvenokārt vīriešu nodarbošanās un Vidzemes ciematiņā, kurā Anna uzturas, ir tikai vīru koris, meitene ir apņēmības pilna pārvarēt šķēršļus un kopā ar citiem dodas uz Rīgu, lai piedalītos pirmajos Dziedāšanas svētkos.
Filmai jaunais komponists Jēkabs Jančevskis radījis skaņdarbu „Saule, saule, mēnestiņ", kas sacerēta kā kora dziesma un filmā tiek dziedāta vairākkārt.
Dziesmas izpildītāju vidū ir arī mūsu novada cilvēki.
Madonas novada koristu pieredze
Laikrakstam stāsta Imants Pulkstenis: – Man zvanīja filmas aktieru atlases aģentūras „Casting Bridg" pārstāve Ilze un teica, ka filmēšanai nepieciešami dziedātāji. Tā kā tobrīd „Ceļmalās" viesojās Ļaudonas kora „Lai top!" vīri Einārs Dumpis un Kārlis Kumsārs, mēs iedziedājām tautas dziesmu, un demo versijā to viņai aizsūtīju. Vēl vajadzēja nosūtīt datus par apģērba izmēriem un svaru. No Ļaudonas kora filmēšanā iesaistījās arī Māris un Anete Karlsoni, Ilze Fārte ar dzīvesbiedru Helmutu Tarvidu, bet Kārlis Kumsārs diemžēl netika. Kopumā četras naktis sabijām uzņemšanas laukumā. Vispirms bija jāierodas Tirzas kultūras namā, kur izgājām kovida testu, mūs pabaroja, saģērba, nogrimēja. Tad braucām uz Nila Treija vectēva mājām, kur lieliski saglabājusies rija un citas senās apbūves ēkas. Tur notika filmēšana – ar profesionālām gaismām, profesionālu skaņu un komandu. Bija gan grimētāju departaments, gan kaskadieru departaments, gan otrā plāna aktieru departaments. Man kā vidusmēra praulēnietim (smaida) bija patīkams pārsteigums, ka esmu iekļuvis tik lielā organizācijā. Vienā no filmas galvenajām lomām ir igaunis Priit Pius, kas atveido diriģentu Jurģi. Diriģents nāk ar ideju par Dziesmu svētkiem, parādās doma, ka vajag arī jauktos korus, dziedāšanai pievienojas sievietes. Filmēšanas gaitā bija jādarbojas, ko jau mums režisora asistents ierādīja. Notika arī ugunsgrēks, un pēc-
ugunsgrēka skati tika uzņemti trešajā dienā, tad mēs tādi drūmi sēdējām ap ugunskuru, sarūgtināti par nodegušo riju, kurā līdz tam aizvadījām dziedāšanas mēģinājumus. Einārs Dumpis izpelnījās lielāku lomu – viņš viens pats nodziedāja dziesmas otro pantu, līdz piebalsojām mēs pārējie. Bez tam Eināru dublēja kaskadieris, kas gāja ugunī. Kad kaskadieris nokrita un kadrs beidzās, Einārs gūlās viņa vietā, dziedātāju pliķēja, klapēja, viņš atžirga, un dziesma „Saule, saule, mēnestiņ", kas filmā pilda vienojošu funkciju, ritēja tālāk. Filmas montāžā tiks izmantota datortehnika, digitālie efekti, jo riju jau neviens nededzināja. No resnām caurulēm tika pūsti dūmi, darbojās pirotehniķi – tas gan.
Imants piebilst, ka filmēšanas laikā dienas ritmi aktieriem absolūti mainījās: – Interesanti, ka sākām dzīvot gandrīz vai pēc Brazīlijas lai-ka – ar astoņu stundu nobīdi. Mums sajuka diena ar nakti, jo brokastis tika pasniegtas četros pēcpusdienā, pusdienas – pulksten 22, bet vakariņas ēdām trijos naktī. Mājās braucām ar sudraba folijā ietītiem hamburgeriem, nedaudz atpūtāmies, un nākamajā dienā Einārs mūs atkal jau vizināja uz Tirzu.
Uzmanība sieviešu pašnoteikšanās vēlmei
Pie ugunskura filmējās arī aktrise Marta Lovisa Jančevska un pasaulslavenā latviešu operdīva Marina Rebeka. Viņu atveidotās liriskās varones filmā iezīmē sižeta līniju, kurā atklājas Dziesmu svētku sniegtās iespējas latviešu sievietēm pašnoteikties. Tirzā uzņemtās ainas ilustrē un vēstī par tā laika latviešiem laukos, aktualizē jautājumu par sieviešu nozīmi sabiedrībā un aizraušanos ar dziedāšanu gan kā parastu laika kavēkli ziemas tumšajos vakaros, gan dziedējošu un kopīgu aktivitāti visiem. Šo sižeta līniju filmēšanas komanda turpinās uzņemt februāra nogalē Inešu pagastā.
Audējas lomā – ērglēniete Ilze
Tirzā jau filmējās un šīs nedēļas nogalē filmēšanas procesā Inešos piedalīsies arī ērglēniete Ilze Mailīte.
– Dziesmu svētki ir unikāla tradīcija, un man bijusi iespēja tajos piedalīties dažādos veidos – „Staram" atklāj Ilze. – Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos esmu dziedājusi kopkorī, esmu dejojusi deju kolektīvā un palīdzējusi māk-
sliniekam Ivaram Mailītim scenogrāfijas darbos. Savukārt Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos esmu bijusi kopkora dalībniece un piedalījusies tautastērpu skatē. Filma ir absolūti jauna pieredze, un tajā atklājas process, kā latvieši gatavojās pirmajiem Dziesmu svētkiem. Man filmā jāatveido audējas loma. Tiku ieģērbta linu kreklā un tumši zilos vadmalas brunčos, man iedeva austu lakatu un apavus. Tirzā trīs dienas piedalījos masu skatos, bet aušanas process šīs nedēļas nogalē tiks filmēts Inešos. No darbnīcas uz „Dzelmēm" Inešos jau aizvedām stelles – tās senās, ar pilno rāmi, trizuļu stelles ar četrām paminām un četrām nīšu kārtām. Tā kā stelles ir diezgan šauras, tika uztaisīts audekls, ko audīšu divās kārtās. Tā būs Vidzemes sega, kas pārlocīta uz pusēm, un tolaik, lai iegūtu platāku segu, tieši tā tika darīts, šāda aušanas tehnika tika pielietota.
Jautāta, vai darbosies tikai stellēs, vai filmā būs arī jāsaka kāds vārds, Ilze atbild: – Man ir iedots teksts, pāris teikumu, kas būs jāpasaka. Saprotu, ka filmā atveidošu diezgan kareivīgu cilvēku, kurš ar saviem audekliem jau pabijis Rīgā un zina, kas tur notiek. Iespējams, Rīgā būs jāpiedalās arī masu skatos, kad tiks filmēts Dziesmu svētku gājiens.
– Esmu vairāk rīta cilvēks, bet filmēšana Tirzā notika vakarpusē un naktī. Jūtamu nogurumu tas atstāja, bet filmas ideja to, protams, atsver, – iespaidos dalās ērglēniete. – Filmēšanas procesu uztveru kā ļoti interesantu piedzīvojumu un jaunu pieredzi saistībā ar Dziesmu svētkiem.
Sabiedrību saliedējoši svētki
Filmas iecere patiešām ir atklāt, ka Dziesmu svētki jau sākotnēji bija sabiedrību saliedējoši svētki, kuros apvienojās vīriešu un sieviešu kori no teju visiem novadiem. Sieviešu iesaistīšana pirmajos latviešu Dziesmu svētkos bija tam laikam progresīvs solis: daiļais dzimums palika nevis mājās pie darbiem, bet kopā ar vīriem devās uz Rīgu un piedalījās svētkos. – Arī mūsdienās varam vairāk, ja esam vienoti un drosmīgi savās izvēlēs. Tādēļ ir svarīgi šādus stāstus vēstīt un mudināt apzināties, ko mēs kā tauta spējam un ko jau esam paveikuši, – vēstījumā presei uzsver filmas režisors Māris Martinsons.
23.02.2022.