Aizvadītajā svētdienā, 30. novembrī, aizsākot skaisto Adventa laiku, Cesvaines pilī tika atklāta mākslinieces Laimas Bakānes darbu izstāde “Pērļu cirks ar kroņiem, spārniem un gariem”.
Uz izstādes atklāšanu pulcējās visi, kas kaut ko nozīmē viens otram, lai piedzīvotu Laimas Bakānes iekšējā citadelē rūpīgi paveikto. Mākslinieces daiļrade spoži staro pils labā spārna telpā, ļaujot iekļūt kādā viņas uzburtā mistērijā, pašas vārdiem – dzirkstošā un pašironiskā ekspozīcijā, kurā uzmirdz pērļoti kroņi, piemēroti Ziemassvētkiem, ar pērļu spārniem dekoros lidinās skarabeji un fantāzijas putni, bet zupas katla gariņi gozējas ražošanas sapulcē.
Izstāde ved cauri tumšākajam gada brīdim – no Ziemassvētku gaidīšanas līdz pavasara gaismai, jo autores darbus Cesvaines pilī būs iespēja aplūkot līdz pat 2026. gada 4. martam.
Darbi tapuši pusotra gada periodā, īpaši domājot par Cesvaines pils zāli – tās gaismu, logiem un telpas neatkārtojamo noskaņu.
– Šodien svinam īpašu notikumu – Laimas Bakānes darbu izstādi, kur pērles dejo, kroņi mirdz un mājas gariņi iznākuši un ir starp mums. Tas ir savdabīgs cirks, kas nu jau piedzīvo savu pirmizrādi, – sveicot svētkos, teica Cesvaines pils vadītāja Linda Vizuma. – Izstāde ir veidota ar lielu mīlestību, un, kā atzīst pati māksliniece, šī varētu būt viņas pēdējā izstāde. Katrs darbs ir kā mazs salūts, tikai bez dūmiem un ar daudz lielāku eleganci. Manuprāt, eleganti ir visi jebkad redzētie Laimas darbi, un arī pati māksliniece ir mirdzoša, spoža un eleganta. Izstādē lido ne tikai putnu spārni, šeit kroņi nav tikai karaļiem, pērles netiek glabātas atvilktnēs, tās ir iznestas, lai mirdz! Ir radīta īpaša fantāziju pasaule, kas tumšajā gada laikā ir ļoti nepieciešama. Paldies, Laima, ka esi ienesusi mūsu telpās spožumu, skaistumu un greznību! Kurš cirks būtu cirks, ja nebūtu skatītāju? Tāpēc paldies ikvienam, kurš ieradies uz izstādes atklāšanu!
Tā kā izstādi iekārtot palīdzēja māksliniece Inese Jakobi, pateicība par ieguldīto darbu tika izteikta arī viņai.
– Abas esam diezgan nejauka rakstura, darba procesā mums iet karsti, bet Inese zina, kā to lietu darīt, un par rezultātu abas esam laimīgas, – izstādes iekārtošanas procesu raksturoja Laima Bakāne, piebilstot, ka Cesvaines pils ir viena no divām viņas mīļākajām pilīm. – Tā kā Cesvaine ir tuvāk, izstāde notiek šeit. Man patīk pilī valdošā atmosfēra, te ir draudzīgs kolektīvs, paldies komandai!
Pasākumā muzicēja dziesminiece Vita Krūmiņa, Jānis Jansons un Uldis Kākulis. Sevi lieliski parādīja pils restorāns "Vulfs".
– Esmu pārsteigta un pateicīga, ka atnākuši tik daudzi – krēslā, tumsā, slidenā laikā – ir ieradušies pat no Briseles, Luksemburgas, Ērgļiem un Madonas. Ja runāšu par darbu, tad jāsaka, ka pārsvarā strādāju naktīs. Pa dienu esmu tirdziņos, īpaši, ja kur esmu aizbraukusi, – "Staram" vēstīja Laima Bakāne. – Materiāli nāk no Briseles un Stokholmas tirdziņiem, pērļu veikaliem un lietoto apģērbu veikaliem Latvijā. Tagad gan humpalās vairs nav nekā, kas man darbiem derētu, vajadzīgo varu meklēt vien seno lietu tirdziņos. Cik ilgi strādāju pie viena darba? Reizēm, pārcilājot materiālu kastes, kādu lupatiņu meklēju stundām, un vainags top 3-4 dienas, bet reizēm to varu uztaisīt 4-5 stundās. Kultūru baudīt, pašai braukt uz koncertiem un teātra izrādēm – to man arī vajag. Tas dod enerģiju, jo, ja sēdēsi mājās pie katliem, nekas neradīsies. Kas ir mani sabiedrotie? Vīrs Gunārs, Inesei bieži zvanu, jo, ja kas nesaskan, tad viņa atnāk un dod padomu. Reizēm nomierina, ka ir taču labi, bet reizēm saka, ka ir kas jāpārtaisa. Kādu brīdi strīdos, bet tad izrādās, ka viņai taisnība.
Uz jautājumu, kā ir dzīvot Madonā, māksliniece saka: – Madonā man ļoti patīk. Ir daba, kultūra, piedalos mākslas studijā, kur ir ļoti jauki cilvēki. Man ir arī skolas biedri Ērgļos, ar kuriem regulāri tiekamies, draudzējamies, braucam viens pie otra ciemos.
– Laima ir mana klasesbiedre, – "Staram" atklāja Mārīte Breikša no Ērgļiem. – Jau skolas gados bija aktīva un darbīga, bet, ka tik pamatīgi pievērsīsies mākslai, to nenojautām. Katra tikšanās ar Laimu ir piedzīvojums. Nekas neatkārtojas, viņa atkal ir izdomājusi ko jaunu, maina formas un veidus, un mums atliek tikai viņai sekot, ko arī darām. Tā viņa mūs, klasesbiedrus, pamazām ieved mākslas pasaulē. Laima ir daudz redzējusi, daudz zina, ar viņu vienmēr ir interesanti. Un apbrīnoju Laimas darba spējas, jo katra detaļa ir jāpieliek un jāizdomā, ko ar ko savienot. Viss ir tik pārdomāts, un skatoties liekas – tieši tā arī vajag. Bez tam Laima mūs visus apdāvina, un, kad tiekamies, cenšamies tērpam pielikt viņas radīto piespraudi vai uzlikt viņas darināto šalli. Pārsteidz, ka Laima vienmēr izdomā ko jaunu. Izstādē pirmo reizi redzu viņas Ziemassvētku dekorus, tāpat skarabeju tēma ir kas jauns. Tērpi, dekori, gleznas, un Laima iziet arī pasaulē – ir vedusi savus darbus parādīt pat uz Briseli. Laima daudz ko pamana un ar to dāsni dalās. Viņai ir savs stils, tēls, šodien Laima ir tik karaliska, pieskaņojusies pilij.
– Es vienkārši brīnos un priecājos. Brīnos par Laimas darba spējām, – laikrakstam vēstīja tēlotājmākslas studijas "Madona" kādreizējā vadītāja Līga Kalniņa. – Laima spēj saspiest laiku, jo tas nav normāli aptverams, ka viens cilvēks tik īsā laikā to visu var izdarīt. Agrāk, kad Laimas vīrs strādāja Rīgā, viņa teica: "Jūs paskatieties manos logos, ja man naktī deg gaisma, Gunārs ir Rīgā un es gaidu viņu un strādāju." Tagad Gunārs uz Rīgu nebrauc, un Laima tāpat to spēj. Tas ir brīnums. Viņas sirdī mīt mākslinieks, es priecājos par tādu bagātību mums līdzās. Varēšana Laimai bija jau sākumā, atnākot uz studiju. Un viņa nežēlo sevi nemaz. Un kāda jēga būtu žēlot? Kā saka – tavs būs tas, ko tu atdosi, nevis tas, ko tu paturēsi. Tagad uz studiju Laima ierodas reti, bet šovakar atzina, ka esmu tā, ar ko viņa radoši iesākās. Nedomāju par kādiem saviem nopelniem, bet studija viņai iedeva drosmi darīt – tas gan. Un nu Laima ir uzplaukusi. Ja Dievs dos, būs vēl! Ja rociņas kustēsies un sirds prasīs, lai dara, ja Dievs dos laiku, tad būs vēl un vēl!
05.12.2025.