2. februārī ar publiskām aktivitātēm, skaidrojot mitrāju nozīmi klimata pārmaiņu mazināšanā, tika atzīmēta Pasaules mitrāju diena.
Tematiskas aktivitātes Latvijā plānotas visa februāra garumā. Ikviens aicināts piedalīties kopumā 19 dažādos Dabas aizsardzības pārvaldes rīkotajos pasākumos – mitrāju nodarbībās, pārgājienos, talkā, Niedru festivālā, kas palīdzēs izprast mitrāju veidus un nozīmi ikviena cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.
Mitrāji ir teritorijas, kurās pastāvīgi vai periodiski uzkrājas ūdens. Tie ir purvi, upes, ezeri, strauti, palieņu pļavas, mitri un pārplūstoši meži, jūras piekraste, upju deltas, arī cilvēku veidotas ūdenstilpnes. Tie ir ļoti nozīmīgi gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā, gan cilvēka dzīvē. Tie nodrošina ūdens attīrīšanu, mazina klimata pārmaiņas, uzkrāj oglekli, kā arī ir mājvieta dažādu sugu augiem un dzīvniekiem.
Man pašai ceļš uz satikšanos ar Latvijas Dabas fonda šogad izvēlēto dzīvotni – mitrājiem – iesākās, saņemot paziņojumu no Latvijas Pasta. Devos pēc sūtījuma un pārsteigumā iepletu acis, cik skaista ir fonda sadarbība ar fotogrāfu un mākslinieku Kristapu Kalnu! Atsūtītajā dāvanā bija lielformāta mākslas foto kalendārs "Mitrāji".
Šai kalendārā atainotas dažādas mitrāju ainavas saistībā ar konkrētā gadalaika sajūtām, un tas tapis visa pērnā gada garumā, pazīstamajam fotogrāfam ceļojot pa dažādām mitrāju teritorijām Latvijā.
– Manas bildes ir sajūtas brīdī uzmests skats, gabaliņš pasaules, kas ieraudzīts noteiktā mirklī, ne ilgi un rūpīgi konstruēts kadrs, – atzīst Kristaps Kalns. – Manas sajūtas, protams, nav atraujamas no gadalaika izjūtām – Jāņunakts skurbuma vai novembra skaudruma, kur it kā šķembu sadragātajā ainavā es izjutu Brīvības cīņu lielo uzvaru. Gribētu, lai šīs bildes pie sienas ir kā logs uz nemaz neaizskartu, pilnīgi īstu īstenību.
Mākslas zinātniece Aija Brasliņa fotogrāfijas no "Mitrājiem" komentē šādi: – Apstādināto mirkļu daudzveidībā neizbēgami atklājas fotogrāfa subjektīvā redzējuma klātesamība – ainaviskās vides vērojuma pietāte un perfekcijas meklējumi saplūst ar romantisku izjūtu, vienlaikus – ar apzinātām atsaucēm uz Latvijas glezniecības klasikas mantojumu. Motīvu un apgaismojuma izvēlē, kompozīcijas kadrējumā un formas elementu saspēlē pavīd atspulgi gan no žanra patriarha Vilhelma Purvīša harmoniskā ideālās ainavas kanona, gan gaistoša impresionistiska viegluma un Johana Valtera iespaidiem. Kristaps Kalns sev raksturīgajā rokrakstā apliecina fotogrāfijas medija māksliniecisko spēku un ar radītajiem vizuālās realitātes tēliem veido dziļākas mūsu kultūrvērtību saiknes.
Kaut mitrāji ir dabas elements, kas nepakļaujas vienkāršotai estetizācijai un vieglai izmantošanai, lai rādītu dabas vērtību, tieši to dažādība un daudznozīmība cilvēkus var tuvināt dziļākai un pamatīgākai dabas izpratnei. Tāpēc kalendārs paver iespēju ieraudzīt, sajust un sākt iepazīt mitrājus nopietnāk. Kā uzsver Dabas fonda pārstāvji: – Tie mums ir vajadzīgi vairāk, nekā mēs domājam.
09.02.2024.