3. janvārī Jelgavā, Vecpilsētas ielas kvartālā, tika atklāta Dzīvesziņas un arodu sēta.
Mazliet no vēstures
Jelgavas Vecpilsētas ielas kvartāls ir vecākā Jelgavas pilsētas apbūves daļa ar koka ēkām, kuras netika iznīcinātas Otrā pasaules kara laikā, un to vēsture ir no 18. gadsimta.
Piesaistot ERAF naudu, tika realizēts projekts "Jelgavas vecpilsētas atjaunošana un pielāgošana tūrisma attīstībai". Projekta ietvaros veikti Vecpilsētas labiekārtošanas darbi – atjaunota ielu braucamā daļa un ietves, saglabājot bruģakmens segumu, uzstādītas laternas un soliņi, kā arī vēsturiskā Dobeles vārtu piemiņas zīme. Vecpilsētas ielās izvietoti informatīvie stendi, kas atspoguļo tūrisma objektus Jelgavā un sniedz informāciju par pilsētu dažādos laika periodos.
Pirmais lepnums – Jelgavas Vecpilsētas māja
Šī ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, viena no senākajām un vērtīgākajām koka dzīvojamajām mājām Jelgavā, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Apvienojot divas ēkas, izbūvēts un atjaunots vienots nams, kas ietver Jelgavas Vecpilsētas māju un Zemgales restaurācijas centru. Vecpilsētas mājā iekārtota ekspozīcija – mājas stāsts ietverts trīs lielās zelta lādēs. Apmeklētāji paši var tās atvērt, klausīties un lasīt par mājas vēsturi, atjaunošanu. Tas ir piedzīvojumu kopums, kuru vērts izbaudīt ikvienam.
Otrs lepnums – Dzīvesziņas un arodu sēta
Arī šai mājai piešķirts valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss. Arodu sēta ir koka konstrukcijās veidota būve, kādas pēc 1813. gada būvnoteikumiem Jelgavā vairs nedrīkstēja celt. Ēkā atjaunots unikāls objekts – manteļskurstenis, kas ir vienīgais zināmais atjaunotais manteļskurstenis Jelgavā. Ēka pēc restaurācijas saglabā agrāko laiku interjeru, sienu rotājumus, inženierkomunikāciju risinājumus, plīti un maizes krāsni, kurā noteikti tiks cepta ne tikai maize, bet arī rauši un citi gardumi.
Iespējas te darboties ir universālas. Plāns jau gatavs olu krāsošanas tradīcijas iedzīvināšanai, vainagu pīšanai un siera rituļa siešanai.
Tikko šajās telpās sākušas darboties SIA "Austras raksti" audējas. Ikvienam apmeklētājam te būs iespēja vērot dažāda veida audēju amata paraugdemonstrējumus, ņemot vērā tajā brīdī meistaru veikto darbu, piemēram: Zemgales rakstaino brunču aušanu, villaiņu, jostu un citu audumu darināšanu, kreklu un aubju šūšanu, izšūšanu, kā arī sarežģītu rakstu aušanu zemgalieša Pētera Viļumsona pusautomātiskajās vienpaminas stellēs.
"Austras raksti" sadarbībā ar Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Kultūras padomi no 14. janvāra projekta ietvaros jau piedāvā praktisko kursu "Zemgales tautastērpa darināšanas tradīcijas".
Trešais lepnums – Zemgales brunču izstāde
Brunču izstādes nosaukums ir "Zemgale ziedu rakstos". Zemgales rakstaino brunču aušana stellēs ar velkamo ierīci 2021. gadā iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un to pieteica amatnieku darbnīca un tautastērpu darinātava "Austras raksti". "Izstādes galvenais uzdevums ir popularizēt un saglabāt šo aušanas tehniku. Izstāde ir ceļojoša, un tā būs apskatāma daudzviet Latvijā," stāsta "Austras rakstu" vadītāja amatu meistare Aija Mālkalna. Audēju, kuras apguvušas prasmi aust uz stellēm ar velkamo ierīci, Latvijā ir mazliet vairāk nekā trīs desmiti. Madonas novadā šādi meistari ir Daira Drozdova – Sarkaņu amatu skolas aušanas pulciņa vadītā-
ja – un Ilze Mailīte no SIA "Mailīšu Fabrika". Septembrī izstāde "Zemgale ziedu rakstos" būs skatāma Madonas muzeja izstāžu zālēs.
Jelgava patiesi pārsteidza ar zinātkāri par savu vēsturi, nākotnes redzējumu, kultūras mantojuma saglabāšanu un tālāknodošanu.
Lai veicas zemgaliešiem!
Zemgales viducī viesojās vidzemniece
INESE MAILĪTE
13.01.2023.