Cesvaines pils bijusi un ir telpa visdažādāko mākslas žanru parādei. Pērn pilī atklātas deviņas mākslas izstādes, trīs no tām — Laimas Bakānes “Pērļu cirks ar kroņiem, spārniem un gariem”, Māra Apfelberga “Gadskārtas” un Ata Ieviņa “No krātuves” — aplūkojamas vēl līdz šī gada martam.
Ata Ieviņa ekspozīcijas nosaukums simboliski skaidro izstādes būtību – tajā aplūkojami darbi no dažādiem autora dzīves posmiem: fotoreportāžas, meklējumi foto-
grāfijas tehnikās, foto ilustrācijas rakstiem žurnālos, eksperimenti sietspiedes tehnikā, kolāžas un citi.
Latvijas vizuālās mākslas vēsturē Atis Ieviņš minams kā viens no nozīmīgākajiem grafiķiem un fotogrāfiem, kurš 20. gadsimta 70. un 80. gados mērķtiecīgi attīstīja foto sietspiedes tehniku. Viņa radošais mantojums ir gan mākslinieciski augstvērtīgs, gan būtisks laikmeta liecinieks.
Ata Ieviņa profesionālais ceļš sākās Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, turpinājās Latvijas Mākslas akadēmijā, kur viņš apguva tekstilmākslu. Tomēr tieši grafika un fotogrāfija kļuva par Ieviņa galvenajiem izteiksmes līdzekļiem.
Īpaša nozīme mākslinieka radošajā darbībā ir sietspiedei, ko viņš apvienoja ar fotogrāfiju, radot vizuāli spēcīgus, laikmetīgus darbus. Šī pieeja padarīja autoru par vienu no pirmajiem māksliniekiem Latvijā, kas fotoattēlu izmantoja ne tikai dokumentējoši, bet arī kā pilntiesīgu grafiskās mākslas elementu. Viņa darbos bieži sastopami urbānās vides fragmenti, cilvēku figūras, ikdienas dzīves epizodes, kas pārtop nosacītā, simboliskā vizuālā valodā.
Līdztekus grafikai Atis Ieviņš aktīvi darbojās arī kā fotogrāfs, dokumentējot mākslas notikumus, performances un radošo vidi padomju laika Latvijā. Šie attēli šodien ir vērtīgs kultūrvēsturisks materiāls, kas ļauj ielūkoties tā laika mākslinieku ikdienā un radošajā atmosfērā.
Interesanti, ka viens no autora pēdējo darbu cikliem saistās ar banāna mizas atveidi. Tas ir ikdienišķs, ātri atpazīstams priekšmets, kas mākslā ieguvis pārsteidzoši daudzslāņainu nozīmi. Banāna miza var simbolizēt trauslumu, neveiksmi, patērētāju kultūru, seksualitāti vai ironisku skatījumu uz mākslas vērtību pašu par sevi. Dažādu laikmetu mākslinieki banāna mizu izmantojuši kā vizuālu zīmi, kas balansē starp humoru un nopietnu konceptu.
Viens no šādiem ikoniskajiem piemēriem saistās ar popārta kustību. Amerikāņu mākslinieks Endijs Vorhols 1960. gados radīja slaveno banāna attēlu albumam The Velvet Underground & Nico. Vēlāk daudzi mākslinieki šī augļa mizu sāka izmantot kā "pēc-patēriņa" zīmi. Kā to interpretē Atis Ieviņš, jādodas skatīt uz Cesvaines pili!
Piebildīšu, ka autora darbi atrodas Latvijas muzeju krājumos, kā arī privātās kolekcijās ārvalstīs. Viņa radošais devums vairākkārt aktualizēts izstādēs, tostarp Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.
03.02.2026.