18. oktobrī Ļaudonas kultūras namā, klātesot vietējiem un plašas apkārtnes interesentiem, tika atklāta grāmata "Sāvs nāk! Sāviena. Zinātniski raksti un folkloras kopojums".
Grāmata tapusi Latvijas Kultūras akadēmijas profesora, arheologa un kultūrvēsturnieka Jura Urtāna vadībā un zinātniskā redakcijā.
Izdevums ir zinātnisku rakstu krājums, kura sagatavošanā izmantoti 2016.-2017. gadā Madonas novada Ļaudonas pagastā veikto lauka pētījumu materiāli. Publikācijas atklāj Sāvienas ezera un tā apkārtnes kultūrvēsturiskā mantojuma liecības un nozīmi. Lielu daļu grāmatā aizņem apkopotā Sāvienas folklora – gan agrāk pierakstītās pasakas, teikas, tautasdziesmas, mīklas, gan mūsdienās dokumentētās vietējo iedzīvotāju mutvārdu liecības. Grāmatā publicēti arī fragmenti no sāvēnieša Jāņa Elmera uzrakstītajām atmiņām, kas atklāj dzīvi un notikumus Sāvienā pirmskara Latvijas laikā un pēckara gados. Izdevumu bagātina apjomīgs fotogrāfiju klāsts gan no Jāņa Elmera fotokolekcijas, gan satikto vietējo ļaužu albumiem un ekspedīcijas laikā veiktās fotodokumentācijas.
Ļaudonas kultūras nama vadītāja Signe Prušakeviča grāmatas atvēršanas svētkos neslēpa, ka „sirds iesmeldzas par to, ka Sāviena jau daudzus gadus ir pieklususi, taču, pateicoties grāmatai, dažādi stāsti, notikumi un pati Sāviena atdzīvojas, atkal nes savu vārdu un vēsturi pasaulē".
Nezinātājiem jāatgādina, ka Sāvienas pagastu reģionālās reformas rezultātā pievienoja lielākajam kaimiņu pagastam – Ļaudonas pagastam, un vairāku desmitu gadu laikā šīs vietas dzīvotne, aktivitāte strauji iznīka.
Ieklausoties Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Artūra Portnova teiktajā, uzzinājām, ka arī viņa saknes no tēva puses ir Sāvienā, turklāt radi tur dzīvo joprojām: – Sāvēnieši ir smaidīgi un ar labu humora izjūtu. Man vienmēr patikuši cilvēki, kuri izdara vairāk, nekā no viņiem prasa. Pateicoties sarunai ar projekta pārstāvi Ievu Vītolu, arī mums iznāks sava grāmata. To atvērsim novembrī, un šai izdevumā iedzīvinātas 12 teikas, tai skaitā teika par Sāvienas pilskalnu un ezeru. Ticu, ka jūsu grāmata ir pirmais solis, lai Sāvienu atdzīvinātu. Par Ļaudonu grāmatas vēl nav, Sāviena vienmēr bijusi pirmā, un neļausim par to aizmirst arī turpmāk!
Izstāstīt labu stāstu nav nemaz tik vienkārši. Stāsts ir izdevies, ja rada izjūtu, ka pārcēlis klausītāju, lasītāju uz citu vietu un laiku. Tas „ievelk" publiku tik lielā mērā, ka dažreiz var sajust pat šī stāsta smaržu. Pieminot savu mazo dzimteni un dzīvi tajā, sāvēnieši ekspedīcijas dalībniekiem to pratuši radīt, un grāmatā par Sāvienu viņu liecības tveram daudzu lappušu garumā. Grāmatas atklāšanas svētkos skanisku stāstu baudījām teicējas Mārītes Brutānes dziesmās. Ivetas Tāles stiprināta, viņa uzdrošinājās smeķīgi nodziedāt gan sava, gan pārnovada – Lubānas puses – dziesmas.
Interesanti, ka gandrīz katram klātesošajam tika dāvināta jaunā grāmata, jo visi bija piedalījušies un iesaistījušies tās tapšanā – cits kā stāstnieks, cits sadzīviski atbalstījis 2016. gada vasarā Latvijas Kultūras akadēmijas studentu un pasniedzēju īstenoto ekspedīciju. Kopumā 38 vietējie iedzīvotāji tika intervēti ekspedīcijas gaitā. Paralēli tam 2016. gada vasarā Sāvienas ezerā un krastā ritēja zemūdens arheoloģisko pētījumu darbs. To veica Zemūdens kultūrvēstures asociācijas biedri, uz ezeru tika atvests īpaši gatavots ežektors un peldošā platforma „Kaspars". Vairāki Zemūdens kultūrvēstures asociācijas biedri piedalījās grāmatas „Sāvs nāk! Sāviena" atklāšanā, daloties atziņās par Sāvienas ezerā atklāto. Kā uzsvēra Juris Urtāns, pēdējo gadu pētījumi Sāvienas ezera dibenā parādījuši, ka Sāvienas vēsture ir negaidīti sena. Ezera dibenā konstatētās cilvēka darbības liecības datējamas jau ar mezolītu un neolītu, kas savā ziņā ir sensācija.
Grāmatas izdošanu finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds, Madonas novada pašvaldība un Ļaudonas pagasta pārvalde.
30.10.2019.