Aizvadītajā piektdienā Sv. Laurencija Stirnienes katoļu baznīcā pulcējās ļaudis no tuvas un tālas apkārtnes. Koncertā „Dīvam un Tēvijai" piedalījās komponists Jānis Lūsēns, mecosoprāns Kristīne Zadovska, flautiste Evija Mundeciema un Stirnienes un Varakļānu draudžu garīgās mūzikas koris „Reversium" diriģenta Jāņa Grudula vadībā.
– Mūsu baznīca ikdienā ir bīstami klusa, šodien tā ir stāvgrūdām pilna, – novērtēja lieliskais kordiriģents Jānis Gruduls.
Latvijas Kultūrkapitāla fonda atbalstītā projekta idejas autore Ieva Zepa, atklājot koncertu, pakavējās pārdomās par savu dzimteni un valodu. Kā zināms, Ieva nekad nav vairījusies runāt latgaliski, gluži otrādi – viņa vienmēr savu mēli ir locījusi nevis latviešu literārās valodas pareizībā, bet krāšņajā un skaistajā latgaļu dialektā.
– Valoda skan, dun, viļņojas uz visām pusēm… Kuršu, latgaļu, sēļu un daudzas citas. Mūsu tēvu un mātes valoda it bieži ir nicināta, izsmieta un par pavieglāku uzskatīta. Tā tikusi dēvēta par zinātniskiem kanoniem neatbilstošu, lai sauktos par valodu, apsaukta par neriktīgu, novecojošu un necienīgu pasaules acīs. Bet vai gan ir kas tuvāks un pazīstamāks par skaņām, kurās esam dzimuši un auguši? Vai mīlestības vārdi nav tie vispatiesākie? Vai lūgšanas un laba vēlējumi nav tie visdziļākie? Ja latviešiem pietiks spēka savā tēva zemē runāt savas mātes valodā, sēt, kopt un ievākt augļus, iet pasaules ceļos un tad atgriezties, viss būs kārtībā.
Lai skan sauciens mūsu sirsnīgajā mātes valodā mūsu tēvu zemē! Tās ir mūsu saknes, ar kurām ieaugam Latgalē, savā sētā un savā Latvijā. Jo dziļākas un sazarotākas tās būs, jo stiprāki saimnieki būsim. Lai mums un Māras zemei Latvijai ir labs un Dieva svētīts ceļš! – vēlēja Ieva Zepa.
Koncerta pirmajā daļā klausījāmies komponista Jāņa Lūsēna mūziku nelielā kamersastāvā: pie taustiņiem – pats komponists, balss – Latvijas Nacionālās operas soliste Kristīne Zadovska, flautas solo – Evija Mundeciema.
Atskaņoto dziesmu vārdu autori pārstāvēja vairākus Latvijas novadus. Izskanēja kompozīcijas ar Vidzemes ģēnija Kārļa Skalbes vārdiem, dziesmas ar Jāņa Poruka dzeju. Sveicienus no Zemgales nesa kompozīcija ar Viļa Plūdoņa liriku, bet kamermūzikas sadaļu noslēdza dziesma ar dzejnieces Māras Zālītes vārdiem.
– Izbraucot no Rīgas, mēs bijām drūmi un noguruši. Tuvojoties Stirnienei, vērojot apkārtnes dabu, kļuvām arvien priecīgāki, un nu esam pilnībā atguvuši spē-
kus, – klausītājiem atzina komponists Jānis Lūsēns.
Nosacīti otro daļu, kur rīdzinieki uzstājās kopā ar Varakļānu un Stirnienes draudžu garīgās mūzikas kori „Reversium", iesāka Riharda Dubras kompozīcija „Tu skaistō Dīva dōrza Rūze". Rihards Dubra ir viens no Latvijas garīgās mūzikas pīlāriem un ļoti īpašs komponists. Viņš klausītājiem ļauj piedzīvot Dieva klātbūtni un, pateicoties mūzikai, atvērties pārveidei, kas nāk no augšienes. Mūsdienu fenomens un tajā pašā laikā – vienkāršs un pazemīgs, ko atklāj arī autora radītā mūzika.
Koncertu turpināja Jāņa Lūsēna tautā iemīļoti skaņdarbi, bet to noslēdza liturģiskais dziedājums „Panis Angelicus", kas tulkojumā nozīmē „Eņģeļu maize".
Paldies koristiem, diriģentam un mūziķiem par koncertā iemiesoto gara pasauli mūsdienu cilvēka mentalitātei atbilstošā skanējumā!
19.07.2017.