Latvijas simtgades jubileja būs svētki arī bērniem; oriģināls projekts, lai uzrunātu pašus mazākos, ir „Papīra lelles Latvijas novadu tautastērpos". Tā autore Agnese Fūrmane uzsver projekta galveno ideju – ar visiem labi zināmās rotaļlietas – papīra lellītes – palīdzību veicināt Latvijā un ārvalstīs dzīvojošo bērnu un jauniešu nacionālās identitātes apzināšanos, izglītojot par Latvijas etnogrāfisko novadu tautastērpiem un to valkāšanas tradīcijām.
Šobrīd ir tapušas lellītes – Jānis no Rīgas, rīdziniece Laima, Austra no Sēlijas, Kristīne no Zemgales, Anna no Latgales, Laimdota no Bārtas novada, kā arī Līga no Cesvaines novada. Par tām vairāk uzzināt un vienuviet ieraudzīt var mājaslapā www.papiralelles.lv.
Lai gan Agnese Fūrmane ar ģimeni ir Rīgā, saikne ar dzimto Cesvaini un mammas dzimtajām mājām „Krievlejās", Gaiziņa apkaimē, nav zudusi. Katru gadu viņi ciemojas pie radiem, draugiem, apmeklē pasākumus Madonas reģionā, saviem bērniem rāda Vidzemes krāšņo dabu, kalnus, lejas un skaisto Cesvaines pili, kurā Agnesei vēl bijusi tā iespēja mācīties, kamēr pilī atradās skola.
„Stāsts par papīra lellēm sākās 1992. gadā, kad mana vīramāte savai meitai zīmēja papīra lellītes, jo tolaik nebija pieejams tik daudz rotaļlietu. Kad piedzima mazmeita Klaudija, arī viņu aizrāva kopīga spēlēšanās ar papīra lellēm, kuras mūsdienās gan vairs nav izplatītas. Tādēļ nolēmām atjaunot šādu kolekciju, pirmās tapa „Claudia papīra lelles" – „Jaukā ģimene". Sakarā ar tuvojošos valsts simtgades jubileju – gan kā dāvana bērniem, gan izglītojošs materiāls – radās doma par lellīšu ietērpšanu Latvijas novadu tautastērpos. Veicām pētniecisko darbu muzejos, novados, sadarbībā ar Nacionālo kultūras centru un tautas daiļamata meistariem. Par Cesvaines lellītes tapšanu īpašs paldies Vandai Podiņai un Baibai Putniņai no Cesvaines, kā arī Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja darbiniecēm, kuras palīdzēja ar detaļu izpēti tērpa skiču tapšanas procesā," pastāsta Agnese Fūrmane.
Viņa novērtē, ka Latvijā tautas kultūra vēl ir dzīva, un, pateicoties deju un koru kolektīviem, Dziesmu un deju svētkiem, bērniem ir saskarsme ar tautastērpiem. Tikmēr citur pasaulē šādas tradīcijas jau ir zudušas. Projekta autore izteic cerību, ka ar tautisko lellīšu palīdzību bērnos raisīsies plašāka izpratne par mūsu kultūru un tautastērpu, tā valkāšanas tradīcijām: „Varbūt tas mudinās puišus un meitenes ar laiku pašiem vilkt mugurā savu latvisko tērpu. Pozitīvi, ka par to varam runāt, mācīt ar rotaļas palīdzību; jāteic, ka to ir novērtējušas gan pašvaldības, gan bērnudārzi, gan iedzīvotāji tepat Latvijā, kā arī ārzemēs. Ja vien būs pieprasījums, šo domu gribētos tikai attīstīt, lai papīra lellītēm būtu savs etnogrāfiskais tautastērps no katra novada."
20.12.2017.