21. un 22. aprīlī Ērgļu saieta namā ritēja Jura Jurjāna XVIII starptautiskais jauno izpildītāju konkurss „Jaunais mežradznieks".
Konkursā piedalījās Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas 4. klases audzēkņi, skolotāja Artura Kloppes skolotie Gusts Jekociņš un Egils Akaševs. Abi ieguva godpilno 3. vietu.
Arturs Kloppe uz konkursu savus audzēkņus ved jau divpadsmito gadu. – Madonā aug ļoti talantīgi jaunieši, – pamato skolotājs.
Konkursu pieredze
Gustam Jekociņam šis bija trešais starts „Jaunā mežradznieka" konkursā, Egilam – otrais.
– Panākumi bija jau pirmajā gadā, – atklāj Gusts. – Pirmajā konkursā ieguvu 3. vietu, pēc gada – 2. vietu, šogad – 3. vietu. Manā grupā šogad bija 14 dalībnieku.
– Pirmajā gadā, kad piedalījos konkursā, vēl nebiju tam īsti gatavs, – neslēpj Egils. – Netiku pat otrajā konkursa kārtā, taču šogad žūrija piešķīra 3. vietu. Kopumā manā grupā spēlēja 10 konkursantu.
Konkursanti no Baltijas
Skolotājs Kloppe piebilst, ka konkurence „Jaunajā mežradzniekā" kļūst aizvien sīvāka. Sākumā Igauniju pārstāvēja jaunieši no lielpilsētām – Tartu, Tallinas, tāpat lietuvieši brauca no Viļņas un Kauņas, pēdējos gados uz konkursu Baltijas valstu pārstāvji ierodas arī no mazākām pilsētām. – Šogad ļoti stipri bērni bija jaunākajā grupā, – vēsta Arturs Kloppe. – Madonā mežraga spēlētāju līmenis visu laiku ir augsts, Baltijā esam starp vadošajiem izpildītājiem. Arī šogad mani audzēkņi saņēma laureāta diplomus un medaļas.
Arturs neslēpj, ka konkurss „Jaunais mežradznieks" ir ļoti prestižs, jo Baltijas valstīs tas ir vienīgais. Pret pasākumu Ērgļos nopietna attieksme ir visu Baltijas valstu mežragu skolotājiem, uz to ierodas pasniedzēji no Viļņas un Tallinas. Konkursā, cita starpā, iesaistās arī mūzikas vidusskolas audzēkņi.
Darbs pirms konkursa
Uz jautājumu, kā Madonas mūzikas skolas audzēkņi gatavojās konkursam, saņemu atbildi, ka pirmajā dienā viņiem bija jāspēlē obligātais skaņdarbs un izvēles skaņdarbs, otrajā dienā – atkal divi skaņdarbi, bet jau citi.
– Konkursam sākām gatavoties pēc jaunā gada, – atceras puiši. – Lampu drudža konkursa laikā nebija.
Egils piebilst, ka pirmos trīs gadus, kad sācis apgūt mežraga spēli, esot ļoti uztraucies, bet mācību koncerti un citas uzstāšanās pieradinājušas pie skatuves. Arī Gusts liecina, ka pirmajā konkursā uztraucies ļoti, pēc tam lampu drudzis nav purinājis.
Puiši spēlē skolas pūtēju orķestrī „Vivo", līdz ar to viņu rūdījums uzstāties publikas priekšā ir prāvs. – Orķestrī jūtos droši, jo neesmu viens, – apliecina Gusts.
– Spēlēju arī kultūras nama pūtēju orķestrī, repertuārs tur ir grūtāks, bet var daudz mācīties, – vēsta Egils. – Vēl spēlēju Latvijas jauniešu pūtēju orķestrī, ko vada Jānis Puriņš. Lai tur tiktu, piedalos konkursā. Šai orķestrī līdzdarbošos otro gadu, vasarā būs nedēļu gara nometne, otra nedēļa paies braucienā. Šogad orķestris dosies uz Ungāriju.
Nākotnes ieceres
Kad vaicāju, vai puiši savu nākotnes profesiju varētu saistīt ar mūziku, Egils tam piekrīt: – Pēc mūzikas skolas domāju iet mācīties uz mūzikas vidusskolu.
Gusts komentē: – Sākumā man arī gribējās iet uz mūzikas vidusskolu un kļūt par mūzikas skolotāju, bet tagad vairāk šķiet, ka darīšu praktisku darbu, būšu elektriķis un mūzika ies paralēli.
– Labam mežradzniekam tāpat kā jebkuram labam mūziķim vajag ļoti lielas darba spējas, – jautāts par rezultātiem, saka Arturs Kloppe. – Ir bijuši talantīgi audzēkņi, ko skolotājs novērtē, bet ar talantu var izbraukt vien kādu laiku. Ja nav darba spēju, cilvēks ātri vien pazūd no redzesloka. Darbs šai jomā ir galvenais. Mūzikas akadēmiju šogad beigs mežradznieks Ilmārs Bērziņš. Viņš mūsu mūzikas skolā nemaz tāds spīdeklis nebija, bet, mācoties mūzikas vidusskolā, cēlās piecos sešos no rīta un gāja pāris stundu uz rīta rosmi spēlēt mežragu. Lai mūzikā kļūtu redzams, kādu laiku jāiegulda mežonīgs darbs. Tas nebūs visu mūžu, bet kādu brīdi bez tā nevar iztikt. Ilmārs četrus gadus, ko mācījās Mediņa mūzikas vidusskolā, to praktizēja, tagad studē Mūzikas akadēmijā, spēlē Nacionālās operas un baleta orķestrī.
Mežrags ir īpašs instruments
– Esmu secinājis, ka par mežradznieku nevar kļūt katrs cilvēks, – sarunu atsāk Gusts Jekociņš. – Arī mūsu mūzikas skolā daži sāk spēlēt mežragu, bet drīz pāriet uz citu instrumentu, piemēram, eifoniju, kas ir vieglāk spēlējams. Man instrumenta izvēli noteica mežraga izskats. Sākumā gribēju mācīties trompeti, bet pie skolotāja Kloppes ieraudzīju mežragu un nolēmu apgūt to.
– Mani instrumenta izvēlē ietekmēja viens koncerts, – atceras Egils. – Madonas mūzikas skolā biju atnācis uz Ilmāra Bērziņa mežraga koncertu, tur pa īstam izdzirdēju šī instrumenta balsi.
Jautāts par to, vai mežragu iznāk uzspēlēt kādos pasākumos, Gusts apliecina, ka bieži instrumentu spēlē vispārizglītojošās skolas koncertos, bet sevišķa pieredze viņam ir par mežraga spēlēšanu Rīgā.
Ar spēli nopelna skrejriteni
– Bija laiks, kad gribēju skrejriteni, – stāsta Gusts. – Tētis teica, ka muzikants pats var nopelnīt naudu, jo viņam ir iespēja spēlēt uz ielām. Tētis dzīvoja Rīgā, kurp pa vasaru braucu arī es. Tad kādu dienu tētis mani aizveda uz Vecrīgu. Sākumā Doma laukumā spēlēju divas dziesmas un trešo, kas bija paša izdomāta improvizācija. Pirmajā dienā nopelnīju 30 eiro (spēlēju kādas 20 minūtes), nākamajās dienās vēl tikpat, kopumā nopelnīju 90 eiro. Naudu galvenokārt deva ārzemnieki, latvieši nemeta vispār. Tādējādi varēju nopirkt skrejriteni.
Mūzikas gēns jau dzimtā
Jāpiemin, ka abiem puišiem mūziķu gēns ir jau dzimtā. Gusta vecvectēvam šķūnī esot stāvējis mežrags, ko viņš pašmācības ceļā apguvis. Mūzikas skolu beigusi arī Gusta mamma. Egilam savukārt vecvecāki ir mūzikas skolas skolotāji (vectēvs spēlējis klarneti, saksofonu, fagotu), mamma Madonas mūzikas skolā beigusi vijoles klasi.
– Puišiem šajā gadā vēl jānoliek pārcelšanas eksāmens, bet īpaši svarīga diena visiem būs 1. jūnijs, kad Madonas pilsētas svētku ietvaros Saieta laukumā notiks Lielā dziesmu diena, – uzsver skolotājs Arturs Kloppe. – Līdzās koriem uzstāsies J. Norviļa Madonas mūzikas skolas pūtēju orķestris „Vivo" un Gulbenes pūtēju orķestris. Kamēr visi 900 dziedātāji uznāks, orķestriem būs jāspēlē marši, jāapgūst jauns repertuārs arī starpspēlēm. Lai kā – tas ir tā vērts, jo koncerts solās būt grandiozs notikums.