Šogad Muzeju naktī, kurā kopumā piedalījās 150 Latvijas muzeju un kura devīze bija saistīta ar durvju tematiku, rosinot mirkli pakavēties uz sliekšņa un pavērot, kādas durvis mēs veram – aicinošas, pārsteigumus sološas vai smagnējas, bijību raisošas, durvis uz jaunu sākumu vēra bijusī Sarkaņu pamatskolas ēka.
Kā vēsta plāksne pie ēkas sienas – šeit izveidota un apskatei pieejama etnogrāfijas un sadzīves priekšmetu krātuve, bet ne tikai. Viena telpa veltīta novadniekiem –
ar kultūru un skatuves mākslu saistītiem cilvēkiem.
– Ir pagājis gads, kopš skolas durvis tika aizvērtas, un šodien atkal veram durvis uz izglītību, – atklājot muzeja jauno ekspozīciju, uzsvēra Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktore Līvija Zepa. – Muzejs izglīto, rada labas emocijas, stāsta par cilvēkiem, notikumiem un laiku. Lai varētu šeit vērot, ko veikušas mūsu iepriekšējās paaudzes, par atbalstu pateicamies Madonas novada pašvaldībai. Paldies, ka muzejam šī ēka tika piešķirta!
Pateicības vārdi par ieguldījumu jaunās vietas izveidošanā tika teikti jo daudziem. Projekta smagumu iznesa muzeja krājuma glabātāja Laima Garā un šīs mājas saimniece Inese Sudāre.
– Intensīvs darbs te ritēja kopš februāra, – „Staram" apliecināja bijusī skolas skolotāja, tagad krājuma glabātāja Inese Sudāre. – Priekšmetu pārvešana, izpakošana notika ziemas mēnešos. No 1. jūnija muzejs Sarkaņos būs atvērts no pulksten 10 līdz 17, sestdienās, svētdienās – iepriekš piesakoties. Piecas atjaunotās telpas veltītas gan sarkaniešiem – novadniekiem, gan amatu rīkiem un etnogrāfijas priekšmetiem. Pirmais, ko iemīļoju pati, bija skaistie krēsli, jo ar krēsliem šajās telpās darbošanos uzsākām.
Lai no skolotājas pārtaptu par muzejnieci, Inesei Sudārei esot vajadzīgs laiks. „Svarīgi, protams, ka esmu saaugusi ar novada vēsturi, bet kāroju zināšanas, kas gūtas profesionālos kursos, un daudz vēl lasāmā materiāla."
Būtiski, ka pēc remontdarbiem tiks iekārtotas arī ēkas citas telpas, tiks apgūtas āra piebūves un šķūņi, kur izvietos „transporta" līdzekļus – ratus, ragavas, arklus.
– Šodien Sarkaņos ir tāda kā pilnības izjūta, – laikrakstam vēstīja Sarkaņu bibliotēkas vadītāja Irina Bačuka. – Ir turpinājums iepriekšējam, un jebkurš skolēns un skolotājs var atgriezties, atcerēties senus un senākus laikus. Priecājos, ka iekārtota telpa Sarkaņu pagasta vēsturei, un svarīgi, ka esam ceļa malā, esam spēks – trīs nozīmīgas iestādes (muzejs, bibliotēka, amatu skola), kas vērienīgi darbojas un nākotnē daudzus vēl pārsteigs.
Sakarā ar Sarkaņu pamatskolas pārtapšanu par atmiņu krātuvi sveicienus novadniekiem bija atsūtījusi Dailes teātra aktrise Olga Dreģe. Aktrise kā sestā meita ģimenē dzimusi Sarkaņu pagasta „Milnos", viņas atzinums: – Laiks ir ne tikai labākais ārsts, bet arī lielākais mākslinieks – cik daudz pelēku notikumu tas apzeltījis mūsu atmiņās. Lai svētīta katra dzimtā taka, kas mani vedusi pa likteņa lemto ceļu līdz mūsdienām. Dreģu dzimtas vārdā pazemīgs paldies par laiku, kas pavadīts Sarkaņu pagastā! Tas mūs vieno ar senču garu un enerģiju, kas turpinās mūsu bērnos.
Telpā, kur izveidota ekspozīcija rakstnieka Viktora Eglīša dzimtai, aktrisei Olgai Dreģei, komponistam, muzikologam Jēkabam Vītoliņam, iekārtota piemiņas vieta arī kordiriģentam Valdim Breģim.
– Tas ir liels notikums, jo paps nekad savā dzīvē nebija sarāvis saikni nedz ar Madonu, nedz Sarkaņiem, – laikrakstam apliecināja pūtēju orķestra „Rīga" direktore, pazīstamā kordiriģenta meita Ilona Breģe. – Pēc daudziem gadiem, kad Valdis Breģis bija Madonas rajona koru virsdiriģents, jau nonākot pensijas gados, novada kultūras dzīvē viņš piedalīties nevarēja, bet savās domās vienmēr bija šeit. Tāpat novadnieki brauca pie mums uz Rīgu, un tēvs bija lietas kursā par visu. Prieks, ka šodien daļa no tā, ko ar māti no mūsu ģimenes arhīva dāvājām Madonas muzejam, šai ēkā ir izstādīta.
Ilona Breģe piebilda, ka tēva 85 gadu jubileja 2013. gadā tika svinēta Rīgas Latviešu biedrības namā. 2018. gadā, kad Valdim Breģim apritēs 90 gadu, koncerti viņa piemiņai tiks organizēti gan Rīgas Latviešu biedrības namā, gan Madonā.
AGRA VECKALNIŅA foto