Skolotājas, dzejnieces Adinas Ķirškalnes 110. jubilejas dienā viņas dzimtajā pusē notika piemiņas pasākums ar atceres brīdi Vecpiebalgas Jaunajos kapos, svētbrīdi Vecpiebalgas baznīcā un ekskursiju pa dzīves un darba vietām.
Par dzimto vietu A. Ķirškalne (dz. Kiršberga, 1915. gada 15. augusts – 2009. gada 3. jūnijs) ir teikusi: "Netālu no Zobola, netālu no veca ozola, kura stumbrā sagūlušies vairāki gadu simteņi, atrodas četru māju puduris – "Ģibuļi". Vienā no tām 1915. gada 15. augustā zemnieku ģimenē man šūpulis kārts". 1986. gadā tapa A. Ķirškalnes dzejolis "Vecpiebalgai": "Pie tevis eju, Vecpiebalga, / Tu novads, senatnīgs un skaists, / Ik ceļa līkumā man pretī / Nāk mirdzot ezers, Dieva laists." Tā noslēgumā ir rindas: "No pagātnes uz nākamību / Mums visiem gaismas gājums dots". Vēlāk Imants Kalniņš uzrakstīja mūziku, un kopš 1994. gada tā ir Vecpiebalgas vidusskolas himna.
Jau vairākus mēnešus pirms skolotājas, dzejnieces, sabiedriskas darbinieces un pravietes (Vecpiebalgas mācītāja Andra Vīlemsona atzinums) Adinas Ķirškalnes jubilejas sākās došanās pa viņas takām Madonas pusē. Te viesojās un vāca materiālus Vecpiebalgas vidusskolas direktore Ilona Strelkova. Viņa iepazinās ar Madonas muzeja krājuma materiāliem, apmeklēja bijušo Lazdonas skolu, Lazdonas bibliotēku, kur glabājas slēgtās skolas novadpētniecības materiāli, izstaigāja A. Ķirškalnes takas un intervēja viņas krustmeitu Sarmu Rudenāju. Filmēšanas dienā līdzdarbojās Vecpiebalgas vidusskolas absolvente, Latvijas Universitātes studente Rēzija Krieviņa. I. Strelkovas sagatavoto prezentāciju "Skolotājas Adinas Ķirškalnes gaismas ceļš" klausījāmies konferencē "Piebalgas prāts" Vecpiebalgā 25. jūlijā.
A. Ķirškalne pēc Kagaiņu un Ogrēnu pamatskolas beigšanas mācījās Cesvaines Valsts ģimnāzijā (1930-1934) un Rīgas Skolotāju institūtā (1935-1937). 1937. gada rudenī viņa sāka strādāt Vecpiebalgas Upītes pamatskolā, 1940. gadā pārgāja uz jaunatvērto Vecpiebalgas 1905. gada nepilno vidusskolu, kur nostrādāja līdz 1948. gadam. No 1948. gada viņa bija skolotāja Lazdonas pamatskolā, pēc tam – aukle skolas internātā.
Adinas Ķirškalnes pirmais dzejolis "Dzimtenes laukos" ar pseidonīmu Junda publicēts 1935. gadā, bet regulāri viņa publicējās no 1956. gada. 1977. gadā atmiņas un dzejoļi apkopoti grāmatā "Rītdienas prieks", 1991. gadā viņas dzejoļi ievietoti kopkrājumā "Mūža acis". 1995. gadā tika izdota dzejas izlase "Pie saulespuķes pieturos", 2000. gadā – pārdomas un dzeja grāmatā "Atāla puķītes".
Jubilejas pasākumi 15. augustā sākās ar atceres brīdi pie A. Ķirškalnes atdusas vietas Vecpiebalgas Jaunajos kapos. Koši ziedēja puķes jau rudenīgās noskaņās un svecīšu liesmiņas, un diena turpinājās svētbrīdī Vecpiebalgas baznīcā, par ko A. Ķirškalne ir rakstījusi: "Nostājusies pagasta viducī, kur satek ceļi no visām debesu pusēm: Zobolgala, Inešiem, Veļķiem, Mēdzūlas, Greiveriem. Pāri koku zaļajām lapotnēm debesīs tiecās slaidais tornis, augšup paceļot zvana balsi un iztālēm pamanāmo krusta zīmi. Vai katra baznīca, katrs tornis visos laikos un laikmetos nav kā stipra vertikāle – mūsu skatienu un domu augšupcēlāja?"
Baznīcas svētbrīdī izskanēja ieskats A. Ķirškalnes dzīves gājumā, viņas rakstītās rindās, dziesmas pagasta sieviešu ansambļa "Slātava" izpildījumā, arī tā vadītāja Kristera Brieža komponētās dziesmas ar A. Ķirškalnes vārdiem, solistu balsis. Noslēgumā dziesmas "Vecpiebalgai" un "Ozols", lai pēc tam dotos pa A. Ķirškalnes dzīves un darba takām, vispirms pie "Ģibuļu" mājvietas, kur atlikušais ozola stumbrs kā skulptūra slējās pret debesīm. "Es gluži maza biju, / Bet tu jau augsts un plats, / Pret kupliem zaru kroņiem / Man bieži cēlās skats". Ekskursijas maršrutu izstrādāja Valmieras Augstskolas studente Paula Šulca. Kādreizējo skolu vietas, gar Kārļa Skalbes "Saulrietiem": "Gribas vēl mīļā ciemā / Kaķīša dzirnavās doties, / Pie riekstu un mandeļu gaņģiem / garšīgi pamieloties.", "Reinkaļvi", kur Ķirškalnīte (kā viņu tur sauca) bijis biežs un gaidīts ciemiņš. Janksis (vienpadsmitgadīgais Pauls Putniņš) 1948. gada 3. decembrī viņai rakstīja: "Braucat lūdzu lūdzu uz Jaungadu. Man muce sastāstīja tādas lietas, ka jūs pa Jaungada brīvlaiku braukšot uz Rīgu. Es tīri nelaimīgs paliku". Tā līkumotie ceļi un pakalni veda pa A. Ķirškalnes dzīves un darba vietām viņas 110. jubilejā.
26.08.2025.